2017-04-27

Tirgzinības

Aukstās zupas burka vidējā plauktā: 1,70 eiro.
Aukstās zupas burka pašā zemākajā plauktā: 1,05 eiro.

Kā "Nožēlojamajos" dziedāja Hjū Džekmens: "Look down, look down!"

2017-04-25

Ieraksts CV, pt. III

Vaļasprieki: spiest ārā strutas no mandelēm.

2017-04-23

Cltr + Alt + Del

Atkārtotais mārketings ir Sātana izgudrojums.

2017-04-22

Dzimuši, lai (ne)skrietu

Nespēju vairs rast sevī motivāciju stāties pretī laikapstākļiem. Un slinkumam. Un nogurumam.

Agrāk spītēju sniegam, lietum, aukstumam, astoņos no rīta jau šņorēju botas, lai baudītu rītu skrējienā, bet tagad dzirdu vēju tricināmies pa jumtu un ietinu kājas segā, kaut ir jau pāri vienpadsmitiem.

2017-04-21

Par prioritātēm

––Jums daudz vīriešu kolektīvā?
––Jā, diezgan!
––Un visi precēti?

2017-04-20

A change is as good as a rest

Un pēkšņi pusdienu sarunas no zvaigāšanas par stulbiem jokiem un Eirovīzijas dziesmu apspriešanas ir pārvērtušās diskusijās par biznesa plāniem, vēstniekiem, iepirkumu konkursiem un politiskajām spēlītēm. Un es kā tāds sīks kraupis visam pa vidu.

2017-04-17

You're right, I'm wrong

Vai nu es vairs neprotu rakstīt pa latviski, vai nu korektores slinko. Man galvā ir putra. Lūk, Ingas Ābeles “Duna”.

“Pēc Pirmā pasaules kara līdz ar brīvvalsti nodibināja akciju sabiedrību “Rīgas hipodroms”, kam, diemžēl, bija visai īss mūžs...” 82. lappuse, kāpēc “diemžēl” komatos?
 
“Bez Granda viņam ir vēl seši, dažādas sagatavotības pakāpes rikšotāji, kam treniņi tāpat divas reizes dienā – no rīta un vakarā, tāpēc garlaikoties nesanāk.” 89. lappuse, kāpēc komats pēc “seši”? Šis nav sešu mazo bundzinieku stāsts?

Selga*, izstāsti man, man jāzina, ko es redzu nepareizi, LŪDZU, SELGA, LŪDZU!


* Selga ir šī romāna korektore, es nemēģinu izlūgties atbildi cepumam.

2017-04-16

Identitātes krīze

Mamma kaķi konstanti sauc par Pelīti.

2017-04-15

Lieka stresa radīšana 101

Sadomāties, ka Lieldienu brīvdienās obligāti jāizlasa divas grāmatas, no kurām viena nav pat iesākta, un tad nepārtraukti jāspazmo, ka gribas gulēt, skatīties filmas, skrollēt internetu un vienkārši blenzt sienā, nevis sekot līdzi burtu virknēm.

losene.lv

2017-04-13

New Beginnings

Pēdējā diena darbā.


2017-04-12

Nebūs labi

"Kaija" Nacionālajā teātrī sasniedza to pakāpi, ko, šķiet, nekad nebiju manījusi nevienā izrādē: teātris TIK dzīvs, ka rodas 100% pārliecība, ka viss ir pa īstam, ka tā nav skatuve.

Nezinu, ar ko aktierus baroja Seņkovs, bet visiem vajag to ieēst ASAP as possible, kā sacītu Maikls Skots. 

Bonuspunkti par to, ka Bonāte netīšām pacēla Pugas parūku, par ko abi sasmējās. Labās izrādēs tie ir mani mīļākie mirkļi. 

2017-04-11

Piezīmes no Kijevas

Viena diena Ukrainas saulē, un mana seja ir apcepināta pēc labākajiem kūrortu priekšrakstiem.

2017-04-06

Krokodila asaras

Pēc naktīm, kad esmu nevis saldi gulējusi, bet rotējusi pa gultu kā vilciņš, jo smadzenes atsakās izrubīties, jūtu līdzi ikvienam bērniņam, kam virsū gāžas miega niķi kā melnā sotņa.

Es vismaz spēju saprast, kāpēc gandrīz sāku raudāt ēdnīcā, jo vēl nav atnests ēdiens, ko es gribu iegādāties. Man vienkārši ļoti, ļoti, ļoti gribas gulēt. Ļoti.

Monica, Monica, have a happy Hanukkah

Žēl, protams, ka īstais mērķis ir vairāk peļņas, tomēr priecē, ka “Stockmann” beidzot ieviesis maksu par dzeltenajiem maisiņiem, ļaudams man ar mazākiem sirdsapziņas pārmetumiem baudīt patērētājkulta augstāko punktu – “Trakās dienas”.

2017-04-04

The choice is yours

Kā eksistēt starp vēlmi dzīvot askētiski un pirkt, pirkt, pirkt...

2017-04-02

Ikdienības prieki

Šī svētdiena pilna mazu laimes mirkļu: staigājam ar Ilzi un Mariannu gar jūru, runājam par atkritumiem (burtiski), pēc tam braucam uz Jelgavu, jo kāpēc gan ne? Ēdam ceptus kartupeļus, pērkam puķpodus un priecājamies par brīvu dienu.

#pieaugušie

2017-04-01

100% Arabica

Heh, pirms miega pavisam nejauši atnāca apskaidrība un atrisinājās lielā bērnības mīkla, kas allaž nodarbināja prātu, ieslēdzot kādu datorspēli, – kāpēc Java logotipā redzama kafijas krūzīte.

Kafija no Javas.

2017-03-31

Zils un rozā

Apjausmu, ka tradicionālās dzimumu (precīzāk, dzimšu) lomas manā galvā joprojām dzīvo uz urrā, guvu brīdī, kad kolēģim, kas minēja, ka atsācis sportošanu un jūt sāpes locītavās, gandrīz pateicu, lai palūdz sievu viņam izvārīt kaulu buljonu.

Nav jau tā, ka viņš bez rociņām un spējas pagūglēt, kā tādas lietas darāmas.

2017-03-30

OOO

Ko tur liegties (nav vērts), ka sirsniņu mazliet silda kolēģu skumjās nopūtas: "Guna, kāpēc tev dzelzceļš patīk vairāk par lidmašīnām..."

Lasu, rakstu, rēķinu

Lasīju “Banija Manro nāvi” latviski un aizdomājos par tulkošanu, tas ir, par robežu, ciktāl tulkotājam ļauts oriģinālo materiālu pielāgot mērķa valodai.

Lūk, Banijs savam tēvam saka: “Iedod mums smēķi,” taču viegli saprast, ka runa te nav par vairākiem cilvēkim, bet par vienu pašu Baniju, jo angļu valodā (visbiežāk, šķiet, frāzē give us a kiss, kas nenozīmē, ka jāskūpsta visa rodņa) daudzskaitli mēdz izmantot, lai runātu par sevi. Latviešu valodā šāds ieradums nav manīts. Vai, tulkojumā izmantojot vienskaitli (kas, manuprāt, būtu daudz loģiskāk), tiktu pārkāpti kādi noteikumi, pat ja tas tekstu padarītu jēdzīgāku, lai pa tā visām porām ārā nespiežas oriģinālteksts?

Arī par or something tulkošanu pie katras izdevības mani māc šaubas, turklāt tik formālā veidā (vai tamlīdzīgi), kas izsit tekstu no līdzsvara, bet tas jau ir cits stāsts.