Suit up!

Vakar skatījāmies "Nu, pogodi", jāsaka, ka latviski izteikts "Nu, pagaidi, zaķi!" nav ne uz pusi tik foršs, bet to jau var pieciest. Kas bija lol, tur bija tāda dziesmiņa, kuru Maxima pirms pāris gadiem izmantoja savās reklāmās. Bija viņiem kaut kāda vasaras superizpārdošana, kur rādīja, kā pļauj labību, un fonā skanēja: "Lalalalalalalala, kaut kas tur blablabla, lalalalalalalalala, izpārdošana Māksīīmāāā." Protams, "Nu, pogodi" dziesmiņā Maxima pieminēta netika, tur bija kaut kas krieviski, ko es nesapratu, varbūt arī nemaz nebija vārdu tai dziesmai, es īsti nepiefiksēju. Forši ir arī tas, ka agrāk "I can see clearly" dziesmu varēja dzirdēt, ja nemaldos, Tic Tac reklāmā, bet tagad tā tiek izmantota Lipton rullītī.

And it's contagious.

To klusumu un mieru mājās var novērtēt tikai pēc trīs dienu ciemošanās pie mazajiem radiniekiem. Lai cik mīļi viņi būtu, kad ir priecīgi, un viņu smiekliņi un smaidiņi patiešām bija absolūti apburoši, es neesmu radusi pie kompānijas 24h diennaktī, man vajag daudz laika sev, tāpēc tagad esmu fiziski un emocionāli izpumpēta. Prieks par sevi, ka izdevās atrast kopīgu valodu ar viņiem - kā izrādās, bērni mani tomēr neienīst, es spēju būt arī forša aukle, haha -, un prieks būt mājās, jo šeit nav nekādas atbildības sajūtas par citu cilvēku labsajūtu!

These things that I've done.

Medicīnas muzejs ir scary as shit! Atceros jau, ka bērnībā man tā viduslaiku ekspozīcija likās tāda traka, jo es to atceros joprojām, un agrāk man nebija problēmu skatīties uz visādām bailīgām lietām, bet šoreiz es nespēju, man uznāca panikas lēkme, kad bija tur jāiet iekšā, un es nemaz neskatījos apkārt, jo negribēju redzēt neko, bet tāpat netīšām mazliet redzēju! Brrr, bet tas ir tāds vientuļš muzejs, tur sēž zālēs tantītes vienas pašas, mēs bijām vienīgās apmeklētājas laikaposmā no 4 līdz 5, uz mums gaidīja, čīkst grīdas, viss ir vecs, kas liek pateikties par to, ka mums ir kaut cik attīstīta medicīna un tās lietas, nevis ar dakšiņām kasa smadzenes. Bet tas suns, kam piešuva otru suni, vispār ir wtf! Pinas Coladas gan mazliet līdzēja aizmirst šo traumējošo pieredzi (nākamreiz jāiet uz Dabas muzeju), un mums bija girl talk: neatceros, kad man pēdējoreiz bija girl talk.

I've got issues.

Īstenībā jau nav tā, ka man nepatiktu joki, tieši otrādi, joki man liekas vislabākais izgudrojums pasaulē, BET man besī praktiski visi joki par skolu un studijām. Nē, man neliekas smieklīgi visādi "Pirmajā lekcijā gribas gulēt, otrajā - ēst, trešajā - nošauties", jo wtf vispār, kā arī "Mums ir vienādas kļūdas, jo viena skolotāja". Visi joki par skolu balstās tikai uz tā, ka mēs visi esam pilnīgi atsaldeņi? Jā, tiešām tas, ka cilvēkam nav smadzeņu un ka viņam absolūti nav nekādas intereses kaut ko iemācīties, ir nenormāli asprātīgi. Labi, arī vīru-sievu-mīļāko joki nav labāki.

Anxious, eager, thirsty.

Esmu jau pa šo brīvo nedēļu nodzīvojusies tik tālu, ka man pat filmas un seriālus skatīties ir slinkums. Man gribas darīt lietas, bet slinkums, gribas lasīt grāmatas, bet slinkums, tā nu es visu dienu gulšņāju un neko nedaru, izniekoju laiku!

I really wanna that thing.

Tāpat kā es gribu sākt lasīt visādu klasiku, jo pēdējā laikā vai nu nelasu nemaz, vai nu lasu sviestiņu, gribu arī noskatīties visas smukās filmas, kuras, šķiet, arī par klasiku sauc, jo gandrīz neko no tām neesmu redzējusi!

Yes, we can!

Es esmu no tiem teātra apmeklētājiem, par kuriem pēc tam visādi sašutuši kultūrcilvēki raksta žurnālos, jo man nav tāda apģērba gabala kā svētku tērpa, līdz ar to es velku džinsus un zābjus, un hūdus, kas, jāatzīst, man pašai neliekas labi darīts, bet es taču atnācu mākslu baudīt, nevis izrādīties, turklāt teātrī tagad stāsta/rāda tādas lietas, kuras nav pelnījušas kleitu un kurpes. Bet pietrūkst mazliet regulāro teātra vizīšu, pietrūkst arī konservatīvisma un klasikas.

That's it.

Vakarvakara/šīsnakts iespaidā šodien, šķiet, klausīšos visādu astotās klases mūziciņu. Vispār derētu ieviest kārtību manās mūzikas mapēs.

But why?

Kad pabeigšu skatīties "Friends", sākšu skatīties "Full House", ja vien atradīšu vietu, kur visas sērijas var redzēt!

What?

Yay, esmu tikusi galā ar savu pirmo sesiju mūžā, turklāt ļoti veiksmīgi! Tagad man ir 3 brīvas nedēļas, kuras es droši vien pavadīšu, skatoties seriālus un citas nejēdzības. Ja man būtu vairāk apņēmības un mazāk slinkuma, kā arī autovadītāja apliecība, es gribētu darīt lietas un braukt uz vietām, piemēram, patizloties uz kalna, bet es nespēju saņemties, tā kā laikam viss izpaliks. Oh well, that's life!

Really?

Visu dienu skatoties Friends, jūtos gatava rītdienas eksāmenam fonētikā!

Right?

A: What is with me and tall nerdy looking men? B: YOU CLEARLY HAVE EXCELLENT TASTE

The secret.

Es šodien maldos fonētiskajā alfabētā, līdzskaņos, uzsvaros un runas aparātā.

Salut!

Vai tiešām tagad atkal ir 2004. gads? Jo manu profilu pēdējā laikā skatās cilvēki, kuriem zem bildes ir uzraksts "Ja apskatos, uzaicini!". Man likās, ka šo lietu un slavenību aicināšanu draugos mēs visi atstājām kaunpilnajā pagātnē, bet es, kā rādās, esmu kļūdījusies.

Nevermind.

Man vajag pārtraukumu no vilcieniem, es vairs nevaru izturēt, stunda vilcienā, stunda unī, atkal stunda vilcienā, labi, es tāpat tās 2h dienā pasauli neglābtu, bet tagad man jāpērk žurnāli visu laiku, jo es aizmirstu paņemt grāmatu līdzi, es pat nezinu, ko es gribu lasīt, blah, nebūtu es tik izlepusi, varētu īrēt kādu mazu istabeli komunālajā dzīvoklī ar 100 citiem cilvēkiem, bet es to nespēju sev nodarīt, tā kā nāksies vien braukāt vēl vismaz 3,5 gadus, ja vien nenolikšu tiesības, kas gan arī negarantētu mašīnas un benzīna esamību.

Feelin' alright.

Es nudien apbrīnoju tos cilvēkus, kuriem ir tik ļoti augsts pašvērtējums un tik ļoti pofig par to, ko citi cilvēki par viņiem domā, ja reiz šie indivīdi, kas lielākoties ir dūdiņas, mierīgi staigā apkārt "Golce&Gabana" biksēs, klāt pievelk "Velentino" somiņu, kā arī ietērpjas melnā bomberī, kam pa visu muguru ar zelta diegiem un fliteriem ir izšūts uzraksts "Dior". Klāt, protams, ir salmu dzelteni mati ar skaisti ataugušām melnām saknēm, nolupis manikīrs un spicpurnu "lakādas" zābaki. Es zinu jau zinu, ka what's inside counts, bet oh, please!

You've done well.

Tā doma par Londonu vien liek manam kuņģim apgriezties otrādi no sajūsmas; es pat vēl nezinu, vai mēs brauksim, bet nespēju nomierināties, klīstu pa hoteļu lapām, lai gan man rīt ir eksāmens, kurš prasa kaut nelielu sagatavošanos.

Nice seeing you again...NOT!

Akdies, "Friends" ir TIK smieklīgi un neapnīkoši!

Are you from Renaissance?

Šis ir pirmais vakars šonedēļ, kurā man nav jādomā par rītdienas eksāmenu un jācenšas piespiest sevi darīt lietas, tāpēc es šodien NEKO nedarīšu, grauzīšu mandeles un skatīšos seriāliņus. + šodien es, šķiet, pirmo reizi mūžā biju bārā. Man tur patika.

Et si tu n'existais pas.

Rīt Marianna mani vedīs tūrē pa bāriem. Es jūtos to pelnījusi pēc šīs eksāmeni-katru-dienu nedēļas.

Go places.

Es šodien reāli jūtos kā viens liels FAIL, tikai nezinu, kāpēc tā. Man liekas, ka man visos eksāmenos būs sliktas atzīmes un vispār viss būs slikti. Cerams, rīt es domāšu citādi!

No, I don't.

Man galva ir uzkarsusi, pārkarsusi, uzvārījusies, uzsprāgusi no tā informācijas daudzuma, ko es šodien esmu izlaidusi caur savām smadzenēm, tikai jēga no tā nekāda, jo man joprojām trūkst atbilžu uz diviem lielākajiem eksāmena jautājumiem. Katru tekstu esmu pārlasījusi 2x, bet my mind's blank. Nespēju ieraudzīt saikni starp tekstu, jautājumu un uzvedinošajiem plāna punktiem. Rīts gudrāks par vakaru?