Round's a shape, too.

Beidzot man ir izdevies pagatavot kaut ko tādu, kas ne vien man garšo, bet arī izskatās ne īpaši slikti! Lai to pagatavotu, mājās ir jāsameklē: 1 paciņa rīsu (man bija gargraudu&savvaļas); kādi 3 lieli burkāni (man bija 6 ne īpaši lieli); sauja rozīņu; sauja žāvētu plūmju; kanēlis; garam masala; halva (neobligāti). Tātad uzliek vārīties rīsus. Kamēr tie vārās, nomizo un sarīvē burkānus, kā arī aplej plūmes un rozīnes ar verdošu ūdeni. Burkānus liek uz pannas, kurā ieliets mazliet ūdens, pielej kādu tējkaroti eļļas, ja gribas (lai izšķīstu A vitamīns vai kaut kā tā), sautē uz vidējas uguns. Kamēr burkāni sautējas, aukstā ūdenī noskalo plūmes un rozīnes. Kad burkāni mīksti (5-7min laikā tas notiks), pieliek rozīnes un sagrieztas plūmes, apber visu ar kanēli (daudz) un garam masalu (ne tik daudz), visu samaisa, un, ja pannā joprojām ir ūdens, to iztvaicē. Pa to laiku jau būs izvārījušies rīsi, kurus noskalo aukstā ūdenī, notecina un ieber pannā, lai uzkarst, to visu samaisot. Liek trauciņā un ēd. Ja gribas, uzber mazliet sadrupinātas halvas, tad viss vēl saldāks iznāk.

Just bang it!

Tikko apskatījos savu izlaboto eseju, tik foršus komentārus pasniedzēja pierakstījusi! Piemēram, kur rakstu "I had to dress in second-hand clothes" viņa ir pierakstījusi: "Vintage shops, dear! It is the question of terminology!" Vai arī pie mana "I actually do not know what the cafeteria food tastes like" klāt ir piemests: "Nothing special." Pēdējais vispār smieklīgi, pie "I am positive I will drink Coke" komentārs ir: "Dont. Bad for teeth. Hugh Hefner lost almost all of them because of Coke." Kā lai nepatīk šitāda pasniedzēja? Es gan tikko izlasīju 'Bunny tales', kur par Hefu bija diezgan, bet zobi nebija minēti, tā ka īsti to pārbaudīt nevaru. Laikam jāuzgūglē.

I can do whatever I like.

Kā man ir izbesījusi šī mana fakin apzinība, kas attiecas uz lekciju apmeklēšanu! Šajā semestrī es esmu nobastojusi VIENU lekciju, un tas nu galīgi NAV normāli! Vidusskolā es varēju mierīgi neiet uz pusi no stundām, un nekādi sirdsapziņas pārmetumi mani nemocīja, nesatraucos par to, ka nokavēšu kaut ko svarīgu, bet šeit ir pavisam citādi! Man konstanti ir bail, ka tajā lekcijā, kuru es izlaidīšu, tiks pateikts viss svarīgākais, tādēļ es kā mazais ezis katru dienu braukāju un atsēžu, cenzdamās vēl arī kaut cik aktīvi piedalīties lietās. Bet tā taču neesmu es - man patīk slinkot un būt sociāli slinkai utt. Tādēļ, lai iespītētu sev pašai, es rītdien boikotēšu lingvistiku. Nav jau tā, ka lekcijas būtu galīgi neinteresantas un tā (lai gan lingvistikas tiešām ir visnotaļ nāvīgas), bet nav taču studentiski apmeklēt visu, kā arī pildīt mājasdaŗbus un sekmīgi nokārtot ieskaites!

And the beat goes on.

Atcerējos šodien savu lielo mērķi: pierādīt vienstūra esamību, kā arī izdomāt tur definīciju un formulas.

Sure thing.

Es gribu: 1) saprast kārtīgi gramatiku, jo man tur ir problēmas drusku; 2) iemācīties rakstīt labas esejas un spēt izdomāt tematus; 3) brīvdienas; 4) kapāt produktus kā pavārs; 5) atrisināt dažus ar latviešu valodu saistītus jautājumus, kuri mani nomoka jau labu laiciņu.

It comes naturally.

Esmu puslīdz apkarojusi savu žurnālatkarību, tas ir, reizi pa reizei es tāpat nopērku kādu žurnīti un tā, bet ne jau katru dienu visādus Cosmopolitan UK un USA, Time un vēl sazin ko, līdz ar to man ir vieta budžetā citām lietām - stulbām grāmatiņām. Izdomāju, ka jāmācās krievu valoda, tāpēc, kamēr gaidīju vilci, lēto žurnālu stendā nopirku piecus recepšu žurnālus krieviski. Nezinu, cik ļoti tas uzlabos manas krievu valodas zināšanas, toties iemācīšos, kas ir baraņina un govjaģina. Vēlāk pirkšu krievu elles, kosmīšus un ko tur vēl par 0,30Ls gabalā, ha!

I'm in Miami, bitch!

Trīs nedēļas neēdu nekādu cukuru (tas ir, tādus ēdienus, kam pievienojas cukurs klāt; āboli neskaitās) un domāju, ka "atkalsatikšanās" būs pilnīga ekstāze, ņemot vērā, ka es dievinu saldumus, šokolādes, zefīrus, končas - tas ir, jebko, kas ir saldssaldssalds. Esmu galīgi vīlusies - viss liekas vienkārši pārsaldināts, nav nekādu garšas nianšu un tā (sajūta tāda, it kā sūkātu tās saldinātājtabletes, šķiet, "Diamant"), neprasās pielikties līdz sprāgšanai ar cukuru saturošām lietām (kas ir jocīgi, jo es jau nu galīgi nemāku apstāties pēc 1 končas vai 1 šokolādes/kūkas gabaliņa). Laikam varu turpināt dzīvot bez cukura.

Karma police.

Šodien ar Asni un Būdu devāmies reidā pa Jelgavas humpīšiem (jo intīmpreču veikals "Lolita" tiks atvērts vien 3. aprīlī, hahh), kur es nebiju galīgi sen bijusi. Bijām 4gab. humpalās, nopirku kaut kādas lietas, kuras, iespējams, man nemaz nevajadzēja, bet tik sen neesmu nekādas drēbes pirkusi, ka vienkārši gribējās patērēt naudu. Es jau kopš ilgiem laikiem esmu gribējusi Lacoste krekliņu, bet tik bagāta, lai to varētu atļauties, vēl neesmu (jā, es esmu brendomāne, tas ir, gribētu būt, and I can't help it), un šodien pa pusei piepildīju savu sapni - "Humanā" par 50 santīmiem nopirku lielu Lacoste džemperi (jo to drausmīgo Lacoste sporta tērpu, kurš Engures humpalās stāv apmēram 6 gdus, es negribēju pirkt), kuru valkāt mājās un izlikties par miljonāri, lol.