2017-10-23

Apziņas mijkrēslī dziļā pamostas bezgalība

Šodien apjautu, ka dzimšanas dienu pa īstam pēdējoreiz svinēju pirms desmit gadiem.

7 komentāri:

Anonīms teica...

Es vispār ignorēju dzimšanas dienas.

V.

Anonīms teica...

p.s. (ne pa tēmu).
Dažreiz mani pārņem doma, ka būtu labi iemācīties spāņu valodu vismaz sarunvalodas līmenī.

Valoda rādās relatīvi viegla.

Tagad skatīšos spāņu filmu (ar subtitriem angliski). Ja saprastu spāniski, subtitrus nevajadzētu.

Anonīms teica...

Aizmirsu apakšā parakstīt V iepriekšējam komentāram, sasodīts :)

V.

Guna teica...

Jā, spāņu valodu pamata līmenī iemācīties, šķiet, nevajadzētu būt briesmīgi grūti. Vismaz augstskolā tie, kas mācījās spāņu valodu, progresēja daudz ātrāk par mums, franču valodas entuziastiem.

Motivācija gan tāda interesanta. :) Tā jau var par visām valodām sacīt!

Anonīms teica...

Hei, hei!
Tu/Jūs klubiņā neesat vieni. Es dz. dienas arī nesvinu. Man dzīvoklī krēslu par maz, lai visus apsēdinātu nav vienādu glāžu, lai visiem salietu.

Bet Gunu dzimšanas dienā gan virtuāli sveicu! Par čīkstēšanu nezinu, bet drukātos tekstos esi ārkārtīgi sakarīgs sievišķis!

SG.

Guna teica...

Paldies, paldies!

Bet krēslus un glāzes vajadzības gadījumā var aizņemties no labiem draugiem, ja tik vien tā bēda!

Anonīms teica...

Nu tur ir kas vairāk (mazāk?), kā tikai krēsli un glāzes.

SG.