"Intelektuālā apokalipse" ir tāds labs ģimenes apvienotājs, jo tad mēs savācamies un visu raidījumu oponējam tajā valdošajam viedoklim, jo mūsējais parasti ir diametrāli pretējs. Bet vispār tas raidījums izraisa dusmiņu un vēlmi pakašķēties.
Nu, piemēram, dūdas (7.kl.) māmiņa stāsta, cik bērniņš ir pārguris, jo no astoņiem līdz trijiem sēž skolā, tas taču trakāk nekā viņai darbā, meita to pati sauc par 'atsēdēšanu', jo neesot interesanti. Es neatceros gan tādu reizi, kad no atsēdēšanas būtu nogurusi. Nogurstu es tad, kad nepārtraukti kustinu smadzenes. Un vispār bērni visu laiku esot 'pieslēgušies' skolai, yada, yada, yada, baigi grūti, stundas garas (vienu dienu vajadzētu uzlikt 1,5h garas stundas, pēc tām 40 min šķistu kā paradīze), skolotāji gari runā. Gribu redzēt tādu bērnu, kas visu laiku ir 'pieslēdzies'. Lielākoties visi uz burtnīcu malām puķītes zīmē.
Vēl visu laiku skolā esot monologs, nevis saruna. Man gan liekas, ka par šo bērni tikai priecājas. Cik drausmīgi būtu, ja skolotājs nepārtraukti kaut ko prasītu? Vājprāts, tad taču visu laiku būtu jāseko līdzi, un tas nekam neder!
Cita māmiņa atkal saka, ka parastajā (gandrīz vai kā parastais veļas pulveris) skolā strādā ar tiem, kas mācās labi, bet Jūrmalas Alternatīvajā - tieši otrādi (tātad tur vajag iet tikai muļķiem). Ja? Es gan esmu diezgan droša, ka skolotāji 'strādā' ar vidējo līmeni - man, piemēram, angļu valodas un latviešu valodas stundas nebija pārāk interesantas.
Raidījuma izskaņā a. god. V. Dūle stāsta, ka nākamajā raidījumā runās par to, ar ko vajadzētu 'apmācības' (jā, šis tur ir ļoti mīļš vārds; man gan mācīja, ka apmācīt var suni) papildināt. Bet tikko taču teica, ka bērni ir pārguruši un miega badā! Ko tad vēl papildināt?
Un es neatkāpjos no viedokļa, ka skolēna pienākums ir interesēties, nevis skolas/skolotāja - ieinteresēt.
Kā saka mans tētis: "Dzīvē nebūs viss tā, kā tev gribas." Nu, un skola ir maza dzīvīte.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru