Right?

Satiku dažus klasesbiedrus vilcienā vakar, šonakt, protams, sapņoju par viņiem. Manas zemapziņas ceļi ir neizdibināmi, hahah. Man likās, ka sapņi ir cilvēka slēptākās vēlmes, nevis tas, kas dienas laikā redzēts/pateikts/dzirdēts/utt. Vai arī man nav slēptu vēmju, tādēļ jāizlīdzas ar kaut ko citu.

Bang, bang.

Mani iejūsmina skaista mūziciņa seriālos. Protams, ka visvairāk man sapatīkas viss, kas ir lēns, melodisks un drusku gaudojošs pat, bet oh well, neko darīt.

A giant marshmallow.

Šodienas prese knapi ielīda pastkastē. 4 žurnāli, 2 avīzes un 2 TV programmas. Nesaprotu es Latvijas Pasta politiku piegādāt abonētos žurnālus apmēram nedēļu pēc tam, kad tie jau parādījušies veikalos, turklāt gandrīz visus vienlaicīgi.

Top 20.

Unī ar katru dienu aizvien smieklīgāk, šodien visu laiku smējos par muļķībām, forši :)

Up!

M: "Un tad tu klausies "Justified"."

G: "Nē, nē, es klausos "Sex/magic/future sounds" vai kā nu tur."

E: "Tu aizmirsi "love". Bet tevi jau tikai sex'n'magic interesē."

What?

"They who use snuff, take it almost without being sensible that they take it, and the acute sense of smell is deadened, so as to feel hardly any thing from so sharp a stimulus; yet deprive the snuff-taker of his box, and he is the most uneasy mortal in the world." /Edmund Burke (1757)

Eju pēc savas zilās paciņas.

Maiņa!

1) Atkal un atkal pierādās, ka man ir nenormāli foršas draudzenes.

2) Es pēdējā laikā runāju piecās valodās, tas ir, latviešu valodā ar angļu, krievu, franču un lietuviešu iespraudumiem.

3) Šodien zobārsta krēslā gandrīz aizmigu.

4) Krīzes laikā mēs brokastīs ēdam kliņģerus, štrūdeles, lašmaizītes un puvušos sierus (ja viņiem nav maizes, lai ēd kūkas!).

5) Mooncup joki, lol. Un visi pārējie.

Murmur.

"Patiess sliņķis ir tāds, kas no rīta ceļas agrāk, lai ilgāku laiku varētu neko nedarīt!" 

Es atpazinu sevi. 

A curious case.

Tas, ka first impressions count, ir drusku bullshit (compund noun, lol), jo tās pasniedzējas, kas man sākumā nu ļoti patika, sāk patikt mazāk, bet tās, par kurām es neizteicos kā par lieliskākajiem cilvēkiem pasaulē, kļūst aizvien foršākas. Piemēram, man besī, ka visu laiku saka: "Let's not be Latvians for a while. Oh, that's so Latvian. Latvians this, Latvians that." Tāda sajūta, ka viss, kas ir latvieša garā, ir slikts. Un nevar saprast, vai par mums ņirgājas, vai mēs patīkam, vai vēl kas cits. Bet man arī ir bail būt drusku bitchy, jo es negribu, lai mani izgāž eksāmenā vai arī visu laiku ienīst. Skolā bija diezgan vienalga, cerams, vēlāk arī šeit tā būs, jo brīžiem jāpiespiežas, lai kaut ko ļaunu neizspļautu. 

Šodien slikta diena, vecāki piedāvāja to slīcināt alkoholā, hahhh - uzminēja manas domas.

Just a ride.

Lol, man patīk mani iekšējie dialogi par to, vai piecelties no gultas, lai pasportotu. Protams, gravitācijas spēks cenšas mani noturēt pie vietas, bet es cīnos, cīnos, noskaitu "viensdivtrīs" un ceļos. HA!

The small print.

Man tomēr ir tāds baigais lepnumiņš tajos brīžos, kad tētis jautā, vai pareizi salicis visur komatus. (: Bet vienlaikus arī nedaudz nožēloju, ka neaizgāju uz baltiem mācīties, jo taču tik maz zinu, joprojām nespēju atšķirt visus vienreizējs/vienreizīgs, personīgs/personisks utt., bet man tā gribas būt kā Silvijai no LR1 (kļūda, kļūda, kļūda!), hahaha. No otras puses, neslikti pārzināt gramatiku ir kaitinoši, jo visas aplamības acīs duras.

Down, down, down.

Šodien franču valodā sajutos jau drusciņ neērti, jo visu laiku jautāju: "Qu' est-ce que c'est ....?", daudzpunktes vietā ieviedojot nezināmo vārdu. Es tiešām gribu saprast visu kārtīgi, nevis tikai no konteksta mēģināt uzminēt, vai tiešām es varētu domāt pareizi. Pārējie gandrīz neko nejautāja. Vai nu viņi ir ūbergudri, vai nu muļķi, kas kautrējas kaut ko jautāt, haha.

Mass psychosis.

Akdies, es pirmo reizi biju Trakajās dienās, tas bija vienkārši kaut kad ārprātīgs, tālāk par pirmo stāvu un otrā stāva grāmatu stūrīti nemaz netiku, tas ir pārāk baisi. Dīvaini ir redzēt, ka cilvēki ar Calvin Klein somām un Guess apaviem skrien un grābj visu, ko vien var paķert un kam ir akcijas zīme, aktuālākā prece laikam bija pistācijas, kuras cilvēki stiepa maisiem. Smieklīgi, protams, ir redzēt, ka Stockmann ir iepircis daudz visādu khm mantu, kuras ikdienā tur tiešām nevar nopirkt, piemēram, divlitrīgas dušas želejas vai "Čornaja žemčug" krēmus. Un kāpēc gan uz letes neizlikt stikla traukos salādētas paketes?

Mans mājupceļš vilcienā bija visnotaļ neparasts. Sēdēt, protams, nebija, kur, tādēļ visu ceļu nostāvēju tamburā, smiedamās par onkuļa, kurš dzēra šņabi, uzdzerdams "Apinīti", jokiem un izteicieniem. "Visi baloži izkāpa, paliek normālie. Meitene, kāpēc tu nesmaidi? Mums nav pa ceļam? Es tev neuzmākšos, tikai aizstāvēšu. Laid tās muļķības gar ausīm!" Drusciņ forši bija, vismaz interesanti, hahh. 

-

Šodien iznāca izstaigāt "vecās takas", tā bija ļoti patīkama pārmaiņa, jo šķiet, ka viss, ko es pēdējā laikā redzu, ir istaba, vilciens un unis. Protams, esmu jau aizmirsusi, kā ir jāiet, kāju muskuļi ir totāli atrofējušies, jo vairs jau ikdienā necik nesanāk staigāt. Mājupceļā izmirku, bet tas bija nāāis. Atcerējos visko interesantu, kas kādreiz ir noticis. 

I'll put a spell on you.

Rudenim nav ne vainas, vienīgi dubļi nav pārāk forši, it sevišķi ja no rītiem jābrien kaut kur pa tumsu, jo ir diezgan liela iespējamība kādā nejaukā rītā ievelties grāvī vai peļķē. Protams, vienīgais, ko man gribas darīt, ir nedarīt neko, bet pašlaik es vēl spēju drusku saņemties. Vēl joprojām nespēju samierināties ar to, ka nebūs rudens brīvlaika. Oh well.

Blah.

Mani sapņi kļūst aizvien dīvaināki, es redzu ļoti daudz cilvēku. Daudzus no viņiem es pazīstu, bet daļu ne. Varbūt drīz es nosapņošu sižetu kādam bestselleram, hahaha.

So human.

Šodien galīgi neforša diena. Filozofija vispār bija kaut kāds ārprāts, gribējās nošauties/nodurties, pasniedzējai ir tikai 2 piemēri, kuri tiek malti pa 100 reizēm: "Vai zagt ir slikti? Kas ir galds?" Par franču valodas jauno pasniedzēju arī sajūsmā nebiju, gribu atpakaļ Dinu! Ievads studijās - kā vienmēr. Ierakšos segās un skatīšos seriālus.

74-75.

Šodien bija tāds drusku scary moments unī. Nesaprotu, kāpēc cilvēkam jāvelkas mācīties pilnīgā žvingulī. Gan skolā, gan augstskolā. 

Just get back up.

Šonakt sapnī nocirtu sev trīs pirkstus netīšām (dīvainā kārtā tie bija rādītājpirksts, vidējais pirksts un mazais pirkstiņš, nezinu, kādā veidā zeltnesis izvairījās no cirvja), nācās paņemt tos otrā rokā un iet uz kaut kādu x medpunktu (kurš atradās tā kā otrajā stāvā, bet piekļūt varēja, rāpjoties pa mājas ārsienu), kur gan neviens nelikās zinis par to, bet es tikai teicu: "Tie pirksti sapūs, ja viņus man nepiešūsiet!" Joprojām nevienu tas neinteresēja, aiz aizkariem es redzēju kaut kādas dzemdējošas sievietes, tur vispār bija tikai viena ārste vai medmāsa, es pirkstus vienkārši pati piestiķēju atpakaļ, lai gan man skaidrs bija tas, ka tie ir jāpiešuj obligāti! Biju arī slimnīcā (Jelgavas, ja nemaldos), bet arī tur neviens nepievērsa man uzmanību. Tā nu es nostaigāju 2 dienas ar nepiešūtiem pirkstiem, līdz atkal aizgāju uz x medpunktu un teicu māsiņai/ārstei, ka es taču SAMAKSĀŠU, samaksāšu vairāk nekā vajag, un tad mani beidzot pieņēma un fiksi piešuva pirkstus atpakaļ. Kā par brīnumu, nekas no šī visa nesāpēja, vien bija jocīga sajūta, ka nav pirkstu. 

Vienu citu nakti mēs ar Ķirbi bijām pie Annas baznīcas un sēdējām uz tāda augsta mūra. Man pēkšņi nenormāli sāka sāpēt labās rokas apakšdelms, nu tā, ka nevar izturēt (un to es arī sapnī jutu). Tur izveidojās brūcīte, no kuras izsprāga ārā asinsvads, no kura sāka šļākties asinis. Es centos to aizspiest ciet, bet nevarēju, jo spiediens bija pārāk liels (šis asinsvads nevis nokarājās gar roku, bet bija perpendikulāri tai, tā ka leņķis starp roku un asinsvadu varēja būt ~90 grādu), viss trotuārs jau bija asinīs, tāpēc nolēcu no mūra un nostopēju žiguli, lai mani aizvestu uz slimnīcu.

Je ne sais pas.

Man tik nenormāli patīk mācīties franču valodu, katru reizi kaut ko jaunu uzzināt, ar katru reizi arvien labāk izrunāt "R" burtu, aizvien vairāk saprast, ko pasniedzēja jautā/stāsta. Kur es biju ātrāk?! 

Under the sheets.

Kā man patīk, ka brīžos, kad ārā ir šitāds laiks (lietus, apmācies, auksts, vējš), var sēdēt istabā zem piecām segām un slinkot!