- apmeklētas 2 kāzas un 1 bēres (saldo tātad pozitīvs);
- izturētas 32 šausminošas mācību nedēļas (vairs nekādu lekciju!) un 2 sesijas;
- noskrieti 463 km (Guna sāka skriet!), no tiem trīs kopdesmitnieciņi;
- noriteņoti 364 km (šaušalīgi maz, bet tā nu sanāca), no tiem divi kopvelobraucieni;
- nopirkts 1 jauns velosipēds (lieliski kalpo arī kā dvieļu žāvētājs);
- apciemotas 2 valstis (ja skaitām Viļņas lidostu, tad 3);
- izlasītas 36 grāmatas (nebija mans gads);
- pagaršotas apmēram 60 dažādas kūkas (diabēta centrs jau sveicina);
- dzīvē ienākuši 2 jauni cilvēki (divi prieka un labsajūtas avotiņi).
2014-12-30
2014. gada cipari:
2014-12-21
Desire of the Other.
Vai šis nožēlojamais stāvoklis ilgs mūžīgi? Vai viņa nekad no tā neizkļūs? Viņa taču nebija ne ar ko sliktāka par tām sievietēm, kuras dzīvoja laimīgi! Vobiesarā Emma bija redzējusi ne vienu vien hercogieni, kuras augums bija smagnējāks un uzvedība vulgārāka, un viņa vainoja dievu, ka tas ir netaisns, atbalstīja galvu pret sienu un raudāja, ilgojās pēc trokšņainas un spožuma pilnas dzīves, pēc nakts maskaradēm, pēc pārgalvīgām baudām ar aizmiršanos, kādu tā vēl nepazina un kādu katrā ziņā tās sevī slēpa.
Ai, ai, ai, cik gan es bieži esmu Emma Bovarī.
Ai, ai, ai, cik gan es bieži esmu Emma Bovarī.
2014-12-17
Rīt būs pienākusi neticami ilgi gaidītā pēdējā skolas diena, un es tikko sapratu, ka man atkal būs sestdienas un svētdienas... un tas mani biedē. Jo ko gan es iesākšu ar divām brīvām dienām nedēļā (un darba dienām, kas beigsies piecos, nevis pusdesmitos) ?!
Zinu, ka, asaras rīdama, rakstīšu maģistra darbu, bet tas vēl pašlaik apziņā nav iesēdies.
Zinu, ka, asaras rīdama, rakstīšu maģistra darbu, bet tas vēl pašlaik apziņā nav iesēdies.
2014-12-12
Ai, forši tomēr ir atgriezties pie četrpadsmitgadnieces matu griezuma, bet nejusties tik nožēlojami kā pirms 10 gadiem.
Vēl jau visa pasaule var paspēt sabrukt, bet, liekas, pirmo reizi tādā īsti apzinātā vecumā gribas teikt, ka gads ir bijis labs. Par spīti tam, ka bija (un ir) grūti (šis principā ir bijis arī smagākais un intensīvākais gads manā mūžā līdz šim), kaut kāds sevis mīlēšanas asniņš ir izspraucies (un tas jau laikam arī nosaka visu).
Vēl jau visa pasaule var paspēt sabrukt, bet, liekas, pirmo reizi tādā īsti apzinātā vecumā gribas teikt, ka gads ir bijis labs. Par spīti tam, ka bija (un ir) grūti (šis principā ir bijis arī smagākais un intensīvākais gads manā mūžā līdz šim), kaut kāds sevis mīlēšanas asniņš ir izspraucies (un tas jau laikam arī nosaka visu).
Abonēt:
Ziņas (Atom)