Iepildījām mazliet sesijas grafiku. Stresa nav.
Bet vispār kaut kāda sajūta tāda, ka decembrī būs jāmācās un jādara lietas, neatejot no kases. FUUUU.

Atbildē uz manu e-pastu aiz Ar cieņu nebija komata!
Svētlaime!

In short, the less you PARLAY, the better, you know.

/Bleak House

Paga, paga, 1919. gada 11. novembrī Daugava bija aizsalusi, bet mums vēl joprojām pat sniega nav bijis?!

Mākoņu pārvietošanās ātrums šobrīd ir fenomenāls.
Kā man garšo puņķainais biezais ķīselis ar žāvētiem augļiem!

(Šie teikumi neveido diskursu.)

Uzgāju tādu jauku vietni kā ebrary, kad dzīvojos pa datubāzēm. Forši, nu!

Live to eat.

Šobrīd manas galvenās intereses dzīvē ir 1) uztaisīt karstvīnu no baltvīna; 2) beidzot uzjaukt garšīgu piparkūku mīklu (ne kā iepriekšējos gadus); 3) izcept kardamonbulciņas.

Dažreiz liekas, ka mācībspēkiem ir kaut kāds čelendžs katrā lekcijā iekļaut kaut ko no zem-jostasvietas sfēras.

Šodien viena lektore vārdu heir izrunāja tā, kā cilvēki izrunā vārdu hair.

I am disappoint.

Ciemojāmies Norvēģijā vienu vakaru pie Madaras tantes, kurai vīrs norvēģis. Kas mani ārkārtīgi pārsteidza - viņš runāja latviski (un ar to es nedomāju tikai 3 frāzes)!
Principā vienīgais cilvēks, ar kuru runāt latviski, ir viņa sieva (kura runā norvēģiski), var arī ar meitu uzsist klačiņu (kura pirmām kārtām runā norvēģiski).

Makes ya think, doesn't it? Nu, tajā kontekstā par Latvijā dzīvojošajām un apspiestajām minoritātēm.

Spending money like it's going out of fashion.

Viena norvēģiete stāstīja, ka viņa brīvdienās Rīgā neesot spējusi iekļauties savā budžetā - tas ir, lai kā viņa centās iztērēt noteikto summu, nauda tik un tā palika pāri par spīti dārgākajiem ēdieniem un labākajiem vīniem restorānos.

Me jelly. Forši droši vien justies kā Eurotrip.

Alu vulgaris par 7Ls glāzē es laikam vēl nebiju dzērusi. Un Dakteri Pipariņu par trīnīti arī ne.
Man labi padodas tērēt naudu. Slepenais talants, tā teikt.

Oi, patīk man šitie latvietīši, kas pa taisno pārdzen vārdus no angļu valodas uz latviešu un domā, ka tas automātiski nozīmē vienu un to pašu.  
Patētisks diemžēl nav vienāds ar pathetic.

Labi, metīšu jau pirmo akmeni savā dārziņā, ņemot vērā, ka es mēdzu teikt konfuzēt  un partikulārs un vēl visādi izķēmot mūsu pašu valodu (it īpaši starp lekcijām, kad nepaspēju pārslēgties), bet manā dzīvē ir pārāk daudz angļu valodas, tādēļ es pati to sev piedodu. Gribu mētāt smalku dāmīti laikam, bet izklausos muļķīgi, par ko nemaz nešaubos.
Vienlaikus man riebjas visi prevalēt, eventuāli, konsekvences u.c. Tā, ja.

Pietrūkst visādu cilvēku.

Lielais prieciņš tāds, ka Oslomannu satikšu piektdien.
Tad uz Ziemīšiem stokholmiešus, ap to pašu laiku arī austrieti Oļu, janvāra beigās - LL, martā savukārt D būs atpakaļ.

Man visi radi (un draugi) dzīvo ārzemēs,
Uz šīs zemes esmu viens kā pirksts, haha.

Visu dienu esmu nosēdējusi pie tā sasodītā kursa darba, lasīdama visu iespējamo par discourse un discourse analysis, un rezultāts...gandrīz nulle.
Sāk lēnām pārņemt izmisumiņš, jo liekas, ka šī teorija neatbilst tam, par ko rakstu nemaz, kā arī nesaprotu, kur es izraušu ~8 lapas teorijas par šo. FML.

F u, Moby Dick!

Tears of joy.

I did it! Pabeidzu to sasodīto Mobiju Diku!
Kas šajā grāmatā bija labs - pats pēdējais teikums, tas nudien bija skaists. Par pārējo negribu runāt, pārāk garlaicīgi.
Lepojos ar sevi, haha.

Tagad gan gribu kaut ko vieglu un skaistu, piemēram, Pride & Prejudice.

Cilvēki ir pārsteigti, uzzinot, ka es nedzeru siltus dzērienus (izņemot karstvīnu un pāris piespiedu tējas, ja gadās saslimt).

Kad iznāku no uņa, viss ir kārtībā.
Līdz brīdim, kad pārrodos mājās, viss jau besī, un esmu riktīgs rūgumpods.

Nesaprotu, kas par lietu, jo mājas>skola.

Fantastika! The Handbook of Discourse Analysis ir 874 lappuses :)

Guļu ~9h, bet ap 5 vakarā jau esmu kā vārīts tomāts.