2010-09-22
C'est très triste.
Es zinu, ka nav labi tā darīt, jo viņi droši vien nopelna vairāk par vidusmēra pensionāru Latvijā, bet man sirds lūst, ejot garām tiem cilvēkiem, kas stāv uz ceļiem Stockmann tunelī. Ok, vīriešu man īpaši nav žēl (un lielākoties viņi nemaz nav īpaši veci, turklāt bieži vien ar cigareti/aliņu rokā; ja būtu gados, tas būtu citādi, jo onkulīšu man ir žēl tāpat), bet to nabaga tantiņu. Es nevaru tā vienkārši paiet garām, it īpaši jau tad, kad pati esmu tikko kaut ko nopirkusi, piemēram, kārtējo šampūnu vai ko citu: tāpēc man ir dīls ar sevi, ka pēc šādiem pirkumiem, ja pa ceļam gadās kāds lūdzējs, iedodu viņam maizei vai nu kam tur (nav jau mana daļa vairs, kā tas tiek iztērēts, un no pāris latiem mēnesī diži nabagāka nekļūšu); tas gan viss izklausās pēc kaut kādas atpirkšanās, bet, ja es jūtos labāk & uzlaboju cita dienu, kāpēc ne. Man gan liekas, ka vairāk par tantēm man ir žēl to sunīšu, kas sēž tur diendienā blakus vienam ubagam. Tur tagad ir uzradies arī tāds mazs kucēns, kas izskatās tik sasodīti mīlīgs, ka tā vien gribas paucināt, jo tas skats ir tik fakin' skumjš. Jā, no manis laikam nekāda business woman nesanāks. Bet mans tētiņš vienmēr saka, ka naudai ir jāļauj plūst, un es uz šo paļaujos, kamēr vēl dzīves smagums plecus nespiež.
2010-09-14
Stuff.
Vienmēr dūdiņas visādos forumos sūdzas, cik ļoti vīrieši vairs nav džentlmeņi, neatver durvis, nepalaiž pa priekšu vai nepalaiž apsēsties autobusā. Bet, kā es šodien novēroju, lēdijas nemaz nav labākas! Agrāk es ar autobusiem nepārvietojos gandrīz nekad, bet vilcienos vienmēr bija pietiekami vietas, līdz ar to sēdvietu problēma īsti nepastāvēja. Bet šovakar - braucu diezgan pārpildītā autobusā, sēž krēslos divas dūdas (ap 20), pretī viņām stāv grūtniece, bet nevienai no viņām prātā neienāk piecelties un šo sievieti palaist apsēsties! Reizēm ļauni nodomāju, ka tantes pārāk traki jau autobusos uzvedas, izprasīdamas sev vietu (jo nekad jau nevar zināt, kādēļ konkrētais cilvēks nepalaiž apsēsties), bet GRŪTNIECE! Viņa taču gaida bēbi, autobuss kratās, ir piebāzts! Sevis aizstāvībai/uzlielīšanai: gandrīz tūlīt pēc apsēšanās piecēlos kājās un palaidu tanti apsēsties (lai gan man, nabadzītei, bija smags maiss ar dārzeņiem un augļiem rokās, ja).
2010-09-12
I am disappoint.
Mani nebeidz pārsteigt tas, cik nepareizi cilvēki runā latviski. Tik daudz elementāru kļūdu, kuras (vismaz man) izskaidroja vidusskolā. Kaut vai kā-nekā lietošana, par ka-un-kad vispār nav vērts runāt. Protams, pati es neesmu nekāds Endzelīns, bet baļķi savā acī jau nekad... Un man ir tik ļoti žēl, ka angļu filologos no latviešu valodas ir tik, cik melns aiz naga. Kaut kādu muļķīgu filozofiju mums, protams, vajag apgūt, lai gan jēgas no šī priekšmeta nebija nekādas, bet to, kas būtu patiešām noderīgs, neviens neuzskata par vajadzīgu mācīt. Bet man ir tik daudz neatbildētu jautājumu! Laikam jāsāk pierakstīt un kādu dienu jāaizvelkas uz veco skolu izprašņāt latviešu valodas skolotāju, viņa noteikti spēs kliedēt visas manas šaubas.
2010-09-11
Hey, remember that time when you od'ed?
Kaut kā galīgi nepamanīju, ka pagājis jau mēnesis, kopš ēdu vegāni (saukt sevi tādā vārdā neuzdrošinos, jo tas nebūtu īsti korekti). Man patīk, ir galīgi forši. Lai cik dīvaini tas būtu, es absolūti neilgojos pēc siera (lai gan es sieru dievināju).
Šķiet, visforšākais šajā visā ir tas, ka daudz ko nedrīkst ēst, it īpaši visādas kūkas/bulciņas, jo man nav nekādas aiztures (ar to arī ir izskaidrojams fakts, ka es veļos, nevis eju), es vēsā mierā varētu norīt 10 Vecrīgas. Tā vietā, protams, tagad ir nākusi šokolāde tumšā, bet to nav iespējams apēst TIK lielos daudzumos.
Kas nav tik pozitīvi: ir jāmāk gatavot, lai varētu kārtīgi paēst (lai gan tas attiecas uz jebkāda veida dzīvesveidu). Pagaidām gan es izbraucu, stūķēdama mutē citu pagatavoto/kaut ko ekstra vienkāršu, bet cik gan ilgi varēs ēst tomātus un gurķus ar etiķi un krāsnī ceptus kartupeļus? Jāņem vērā arī tas, ka dažas dienas nedēļā man sanāks pavadīt vienai, līdz ar to pašai jādomā par stāšanos pie plīts: mani improvizētie pastas salāti gan sanāca baigā ņamma, pati brīnījos. Īstenībā ir daudz bezdzīvnieku produktu, tā ka burkāni vien nav jāgrauž, arī dažādi junk'i ir pieejami (diemžēl, haha).
Kopumā jūtos lieliski & sejas āda ir tāda maiga un mirdzoša. Citas izmaiņas novērojusi neesmu.
Šķiet, visforšākais šajā visā ir tas, ka daudz ko nedrīkst ēst, it īpaši visādas kūkas/bulciņas, jo man nav nekādas aiztures (ar to arī ir izskaidrojams fakts, ka es veļos, nevis eju), es vēsā mierā varētu norīt 10 Vecrīgas. Tā vietā, protams, tagad ir nākusi šokolāde tumšā, bet to nav iespējams apēst TIK lielos daudzumos.
Kas nav tik pozitīvi: ir jāmāk gatavot, lai varētu kārtīgi paēst (lai gan tas attiecas uz jebkāda veida dzīvesveidu). Pagaidām gan es izbraucu, stūķēdama mutē citu pagatavoto/kaut ko ekstra vienkāršu, bet cik gan ilgi varēs ēst tomātus un gurķus ar etiķi un krāsnī ceptus kartupeļus? Jāņem vērā arī tas, ka dažas dienas nedēļā man sanāks pavadīt vienai, līdz ar to pašai jādomā par stāšanos pie plīts: mani improvizētie pastas salāti gan sanāca baigā ņamma, pati brīnījos. Īstenībā ir daudz bezdzīvnieku produktu, tā ka burkāni vien nav jāgrauž, arī dažādi junk'i ir pieejami (diemžēl, haha).
Kopumā jūtos lieliski & sejas āda ir tāda maiga un mirdzoša. Citas izmaiņas novērojusi neesmu.
2010-09-02
2 c00l 4 sch00l.
Druskciņ iegāju skolā šodien vecajā. Būt par skolēnu tiešām ir grūti. Tā vien liekas, ka tas ir kaut kāds skaistumkonkurss, nu, skola, ar mācībām tur nav nekāda sakara. Lielākajai daļai dūdu kaut kādi stripper heels, pilns make-up, svārki knapi zem dibena, mati saveidoti baigi un tā (droši vien matu taisnošana starpbrīžos joprojām spārda). Iespējams, protams, tas ir normāli, vien es esmu tā izlaidusies, mācoties unī, ka var nākt, kā grib, un cilvēki runā/draudzējas ar tevi arī tad, ja apaviem papēži zemāki nekā 5cm. Protams, "tusēšana" skolas foajē pēc stundām joprojām ir aktuāla, ko es NEKAD neesmu sapratusi. Un kā meitenes karas kaklā visiem čaļiem, dīdās pa klēpjiem un flirtē, lol, smieklīgi mazliet. Nevarētu teikt, ka man īpaši skauž. Vispār pārāk daudz skolēnu Jelgavā, gribu fiksāk uz Rīgu, kur manos maršrutos nav jāskatās uz visādiem bērniņiem, haha, un jādomā par vecumu.
Abonēt:
Ziņas (Atom)