Maija favorīti, pt. III:
1) oficiāli nodevu maģistra darbu.

Vai par ievada plaģiātismu arī soda?

Pirms es sāku rakstīt maģistra darbu, biju sīki izplānojusi, cik lapu kopumā varētu aizņemt visi cakinājumi, kas nav pašas darba nodaļas, lai zinātu, kāds ir minimālais lapu skaits, kas man jāspēj producēt.

Viena prieka asara man nobira jau tad, kad literatūras saraksts iebrauca ceturtajā lappusē, lai gan es savā plānā tam biju atvēlējusi vien trīs, kas nozīmēja, ka man vajadzīgs par (vismaz) vienu lapu mazāk teksta.

Otru prieka asaru jūtu lēnām sariešamies pašlaik, redzēdama, ka lēnām tuvojos nospraustajam lappušu skaitam empīriskajā daļā, un manīdama, ka, iespējams, aizlēkšu tālāk par mērķi, tātad izmisumā nenāksies rakņāties pa kādiem teorētiskajiem avotiem, lai piedzītu apjomu.

Fingers crossed, fingers crossed.

Sajūtos kā īsta filoloģe, kad par crisis un conflict lietojuma atšķirībām izdodas sadzejot veselu lapu teksta.

Savu literatūrnieces blah blah blah personību mēģinu iešmugulēt valodniecības lauciņā un uzdoties par baigo lingvisti, hihihi.

Ak, lielie prieki, kad apskaties darbu izstrādes termiņus un saproti, ka laika patiesībā ir par vienu nedēļu vairāk, nekā līdz šim biji iedomājusies.

Labi, ko tur īstenībā priecāties, agonija tiks paildzināta par astoņām dienām. Bet, ja nospīdēs, tad pēc tam, pēc tam... visi vakari mani, visas nedēļas nogales - manas!

Ieēdu baldriāna tabletītes mieriņam i rītos, i vakaros, bet katru dienu mostos un dodos gulēt ar domu a nafig man to štrunta maģistra grādu vajag.

Maģistra darba rakstīšana šodien oficiāli iesākta, un pat marts nepienāca! 

Secondly, God himself speaks at the very beginning. This may also seem somewhat strange, for he had no one to talk to. On the other hand, it would be even stranger to imagine a dumb God (Janson, 2002:2).

Un šeit es noelsos, kā gan akadēmiķi tā atklāti drīkst apsaukāt radītāju, līdz atcerējos par polisēmijas eksistenci. 


1) Janson, T. (2002) Speak: a short history of languages. Oxford: Oxford University Press.

2000 vārdu esejā galvenais ir plašs, poētisks ievads, kas aizņem ap 500 vārdu, kā arī jauks nobeigums, kurā vārdu skaitam vajadzētu grozīties ap to pašu piecsimtnieku.

Un, ja visi striķi trūkst, tad pieturzīmes pēkšņi palielina savu izmēru, palīdzēdamas radīt iespaidu, ka nudien sarakstītas 4 lapas teksta.

Dažreiz ir labi vakari skolā. Kā, piemēram, šis. Reti, bet patīkami.

Tikai otrā nedēļa, bet es jau prezentācijas atlieku uz iepriekšējo vakaru.

Droši vien es varētu izdot grāmatu Stratēģijas modalitātes pazemināšanai akadēmiskās esejās. Negribu atbildēt par saviem vārdiem nu nemaz.

Linguists and methodologists, they need research methods, it's a must in their MA papers, but literarians, well, their MA papers are just long essays, where they go blah blah blah about characters of a book. (c) prof. Roziņa

Kad man no Endomondo atnāk paziņojums Olga commented on your comment, tad ir smieklīgi, jo, nu, tā vienkārši ir.

Aizmālēju brēcošo apziņu ar domu, ka pēc šī kursa pabeigšanas mani noteikti gaida kāda ļoti liela balva, ja reiz es esmu brīvprātīgi iebāzusi galvu krāsnī.

Check yo' male.

Labs darbiņš, kas padarīts vismaz iesākts.

*bdmmm tssss*

ANNE. And thou unfit for any place but hell.

GLOUCESTER. Yes, one place else, if you will hear me name it.

ANNE. Some dungeon.

GLOUCESTER. Your bed-chamber.

Tas ir Šeksis, dāmas un kungi!

Mini-research paper kopējās izmaksas:

-brokastis Čili Picā, 4 EUR;
-latte ar e(k)spresso šotu CoffeeInn, 3 EUR;
-kapučino ar espresso šotu un uzvaras kūka CoffeeInn, 4.60 EUR.

Uzskatu, ka šīs pozīcijas būtu iekļaujamas attaisnojamos izdevumos, kas jāsedz manai alma mater.

Seši e-pasti ar minūtes intervāliem no viena pasniedzēja ir par daudz!!!

Tā vietā, lai sevi mobilizētu un vienas dienas laikā pabeigtu divas iesāktas esejas (kā plānots), es labāk visu dienu gurķojos un vakarā izmisīgi cenšos sačinīt vismaz vienu & rēķinos, ka otru nāksies tamborēt rītvakar.

-Tas nekas, ja man nebūs izlasīts Hamlets?

-Tas nekas. Es izlasīju Otello tikai uz otro lekciju, un, re, nekas slikts nenotika. Except that he died, but I refuse to see it as my fault.