2008-05-31

Starlight.

Pirms pāris dienām nodomāju, ka teorija "Dots devējam atdodas" (tikai tikko pamanīju, cik divdomīgi šis teiciens izklausās) nedarbojas, bet šodien pārliecinājos, ka ar šo viss ir kārtībā. Un vēl es īsti nesaprotu, kā ir labāk - nedot naudu cilvēkiem, kas lūdz uz ielas, jo tādā veidā ubagošana vairojas, vai arī dot, cerot, ka tas tiešām ir izdzīvošanas, nevis pudeles jautājums.

2008-05-30

She broke your throne, she cut your hair.

  1. Kate Voegele - Hallelujah;
  2. Jeff Buckley - Hallelujah;
  3. Imogen Heap - Hallelujah;
  4. Rufus Wainwright - Hallelujah;
  5. Leonard Cohen - Hallelujah.
Mana šīvakara pleiliste. Nomirt var.

Brighter than sunshine.

Beidzot, beidzot man ir 9 latviešu valodā uz liecības! Yeaaaaah! ("Es veldzēju dvēseli, lasot tavu latviešu valodas ieskaiti!")

2008-05-29

Between us.

Hi, my name is Guna and I'm a computer addict.

2008-05-28

Ring, ring.

Par pirmo normālo algu, ko nopelnīšu vai iekrāšu, nepirkšu mašīnu, bet gan uztaisīšu plastisko operāciju (DAUDZ). Pagaidām jāizlīdzas ar milzīgu kapuci/papīra maisiņu.

2008-05-27

Orange sky.

Mīļā Spicā avīzīt! Man liekas, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. Šodien klausījos dziesmu un skaidri dzirdēju, ka tur skan šādi vārdi: "Hide it in your ass!" Tomēr drošības pēc nolēmu pārbaudīt, un izrādījās, ka patiesībā tur ir tā: "You had it in your hands!" Patiesībā šādi dzirdes misēkļi, kad šķiet, ka dziesmā ir kaut kas rupjš, man ir jau vairāk nekā gadu. Vai tas ir normāli? Tava uzticīgā lasītāja caWlJuKinjSh*13

Homecoming.

Arī ar sastieptu/samežģītu (īsti nezinu, kurš variants) potīti, kuras dēļ ir jāklibo un kura sāp pat vienkārši smejoties, var spēlēt basketbolu. Tikai pēc tam, noņemot elastīgo saiti, sagaida pārsteigums - viss skaisti piepampis (vairāk nekā parasti) un zilgans. Un prieks, ka tas notika vasarā, jo ziemā ar iešļūcenēm staigāt būtu diezgan problemātiski.

2008-05-26

Be good.

Vakar atkal pārliecinājos, cik psihe ir viegli iespaidojama kaut kādu pārdzīvojumu/notikumu rezultātā. Atvilkos no ZB Čempionāta un sāku pildīt Sudoku. Tas bija diezgan traumējoši, jo galvā visu laiku dzirdēju klasesbiedru balsis - ātrāk, ātrāk, saņemies! Un es automātiski sasprindzinājos un centos koncentrēties. Un tad, kad nevarēju izdomāt kādu ciparu, acu priekšā redzēju, kā klasesbiedri saķer galvu un lādējas. Nespēju pat iztēloties, ko domāja jauniņie latviešu strēlnieki pēc savas pirmās kaujas (un arī nākamajām).

2008-05-25

ZB čempionāts.

Mana labā kāja šobrīd izskatās pēc ziloņa ekstremitātes, jo viņiem arī nevar redzēt potīti. Kreisā tikai sāp. Jess.

2008-05-24

I know now.

Šodien, ēdot vienalga ko, viss liekas rūgts. Sākumā domāju, ka tas varētu būt iepriekšējā vakara alkohola daudzuma/dažādības dēļ, nabaga aknas nobeigušās, lai gan agrāk ar šādu parādību nebiju saskārusies, turklāt viss bija normas robežās. Taču šeit man palīdzēja Google. Ievadīju 3 vārdu kombināciju "rūgta garša mutē", un viss kļuva skaidrs. Tie vainīgie ir ciedru rieksti, kurus aizvakar es pamanījos uzbērt pat uz lazanjas, kopumā patērējot ievērojamu daudzumu šamo. Vot, tagad varēšu laimīga vairākas dienas staigāt kā ausu sēru saēdusies.

Gunas 18.

Pašapziņu graujošākais pasākums 2008. Man vīru nedabūt.

2008-05-22

Last flowers.

Ir dienas, kad jūtos kā sūds. Kā, piemēram, šodien. Neko negribas, tikai nīkt un puņķoties. Tā gaidīju KISS koncertu, bet nekur neiešu, jo vairs nemaz negribu. Rītdien jābrauc uz draudzenes 18 - bezmazvai kaut kāds gada pārtijs, bet uz turieni ne tik negribu doties. Pat mans tētis, kurš vienmeŗ priecājas, ka palieku mājās un tā, šodien noteica: "Wtf? (Nu labi, tā gluži nē.) Kāpēc tu nekur negribi iet?" Un, nē, man nav PMS.

2008-05-21

Cheers, darling.

"Freaks and geeks" spēlē aktrise Busy Phillips. Forši, forši. "Hi, I'm Busy!" "Yeah, me too, I have a lot of homework to do!" Vai arī "I'm Busy" "No, you're not, you're not doing anything at the moment!" Kinda cool.

Undeclared.

Tā kā drīz pie manis ieradīsies mans telefonpiekariņš degošas spuldzītes izskatā, ir doma, ka vajadzētu iepirkt jaunu telefonu. Pašreizējais jau ir nokalpojis ~3 gadus, podziņas ne visai labi spiežas. Protams, jāpērk atkal maloceņņiks, bet tā kā mēs esam tik kruti, ka mums ir LMT VIP, izvēle ir dieezgan liela. Vajadzētu tā kā Bluetooth (kas gan laikam tagad ir gandrīz visiem modeļiem) iespējas, lai arī es varētu darīt tā kā visi - saņemt (labi, meloju: nosūtīt) ieskaišu atbildes un vēl visu ko. It kā ir doma par kādu Nokia N73, bet nezinu, nezinu. Neviens telefončiks kaut kā nav "iekritis acīs", kā tas notika ar pirmajiem trijiem. Laikam būs jādodas uzbrukumā kādam telefonu veikalam. Bet, neskatoties uz to, ka jauna telefona man vēl nav, es jau vairākus mēnešus domāju, kuru dziesmu izvēlētos par zvana melodiju. Sick.

Run!

Izlasīju kaut kam draugiem.lv profilā rindiņu "Tas tak nav zelts, tā pat nav bronza" un nodomāju, ka tas ir kaut kāds RadioLāgas jaunais superhīts, jo baigi, baigi atsit "Tā tak nav asins, bet tomātu sula", bet, kā izrādās, tā ir Prāta Vētras jaunā dziesma!

2008-05-20

<3

Kas var būt labāks šodienā kā braukt pa šoseju, dzirdēt radio Spice Girls hitu "Wannabe", smieties un dziedāt līdzi?! Zigazigahā!

2008-05-19

You know.

Ja vienu brīdi es biju kā aptrakusi ar eBay.co.uk, man vajadzēja visu, ko tur pārdod, es varēju stundām meklēt visādas mantiņas, kuras man nav vajadzīgas, vienīgais, kas mani atturēja no tā visa pasūtīšanas, bija tas, ka man nebija VISA kartes, līdz ar to vajadzēja prasīt kādam, lai man pasūta, bet es negribēju tā. Tad tagad mana jaunā mīļākā lapa būs iwantoneofthose.com. Kā viņi paši saka: "Stuff that you don't need but really, really want!" Hell yeah, tā tas ir, bet viss tur šķiet tik stilīgs! Protams, ka es gribētu šokolādes strūklaku un virpuļkrūzi! Bet šobrīd es valdu pār savām emocijām ar prātu, tātad tas mani attur no pamatīgas konta patukšošanas. Bet no telefona piekariņa-spuldzītes es nespēju atteikties, tā ka drīz šāds nieciņš būs manā kabatā!

2008-05-16

Fight like a brave.

Mums kaut kā ģimenē ir iegājies vakaros visiem apsēsties virtuvē, katram kaut ko ēst/neēst un pārrunāt visu, kas dienā noticis - izlādēties, papriecāties vai ko citu. Bet kaut kā pēdējā laikā šī tradīcija bija izpalikusi, nezinu, kāpēc. Šodien apsēdāmies, sākām kaut ko runāt (protams, kad mamma atkal sāka vārīties par filmām, ko redzējusi, bet māsai gribējās kaut ko citu pateikt, man vajadzēja izdomāt oriģinālu veidu, kā likt abiem ieklausīties, citādi var kaut 100x kaut ko mēģināt teikt, bet tas viss tiek laists gar ausīm - un es arī izdomāju - skaļi ieteicos: "Es esmu stāvoklī!", un, ticiet vai nē, bet tas iedarbojās!). Tad izdomājām, ka jāuzspēlē "Latvija", bet mēs kaut kā nemācējām, tāpēc tētis ierunājās, ka jāspēlē Riču-Raču, tur vismaz azarts un tā. Un bija jau arī - netaupījām maigos lamuvārdus, rēcām un dusmojāmies, spēle tīri addictive. Mums trūka tikai voblu, lai izskatītos pēc kaut kādas dzērājģimenes. Bet bija galīgi forši - sen nekas tāds nebija darīts. Ģimenes vakari rocks!

2008-05-15

In a nutshell.

Foršiforši. Aizeju šodien pie ārsta, lai pasūdzētos par savām iesnām/sāpošo kaklu/gandrīz bezbalsi/apgrūtināto elpošanu caur degunu, un man tiek pateikts, ka esmu noķērusi laringītu. Tagad man ir jādzer visādas zāles, viens ļooti negaršīgs sīrups, kas smird un garšo pēc ķimenēm + es īstenībā nedrīkstu runāt. Bet šodien man skolā bija divas prezentācijas + vēl literatūrā jāizsakās par A. Čaku, tā kā šo noteikumu man galīgi nesanāca ievērot. Tagad es varu gandrīz tikai čukstēt vai arī izdot kaut kādiem gārdzieniem līdzīgas skaņas. Un, lai iespītētu man, noteikti rītdien būs baigi labs un silts laiks, bet man būs pēc skolas jātup mājās un jāsargā kakls.

2008-05-14

What day is it?

Jā, es šodien TO izdarīju! Es to nebiju darījusi kopš devītās klases, šķiet. I mean, es izrēķināju savu iespējamo vidējo atzīmi. Ir ok, jāsaka, ņemot vērā, ka pēdējos mēnešus es esmu bijusi nu TIK slinka + dažos priekšmetos es diezgan semestra sākumā salaidu grīstē visu. Pēc vidējām prognozēm man iznāk 7,93. Bet šis cipars varētu variēt plus, mīnus 0,2 robežās. Es jau gan vēl klusībiņā ceru uz diplomiņu, bet kas zina, kas zina..

Down is the new up.

Man ir jāraksta vēstule A. Čaka dzejas liriskajam "es". Es jau esmu uzlikusi Radiohead, kas man asicoējas ar viņa dzeju, bet īsti nezinu, ko rakstīt, kā iesākt. Laikam teksts: "Tu man ļoti patīc," būs par īsu.

2008-05-13

Tā ir seksuāla uzmākšanās? Es neiebilstu!

Bļāviens, kas es par cilvēku, ka pēdējā normālajā skolas nedēļa (I mean, kad notiek stundas un tā) pat nespēju savākties un apmeklēt VISAS mācību stundas?! Šie divi mēneši - aprīlis un maijs - ir pilnīgi norakstīti - skolā es knapi parādos, saprotu, ka man ir garlaicīgi, un eju prom. Pat uz labāko skolēnu godināšanas pusdienām šodien es neaizgāju. "I play guitar and write suicide notes!"

2008-05-12

Welcome to existance,

It kā jau es neesmu pasaules neiecietīgākais cilvēks, varu sākt pinkšķēt par gandrīz jebkuru netaisnību un ko tur vēl, bet ir viena īpašība/spēja, kuras man kapitāli trūkst - spēja mierināt citus cilvēkus. Kad kāds sāk raudāt, es nekad nezinu, ko darīt. It kā vajadzētu pieiet un samīļot, un pateikt kādu labu vārdu, frāzi, paskatīties ar saprotošu skatienu utt. Bet es nekad tā nedaru. Kaut ko nomurminu vai klusēju, vienkārši jūtos galīgi neērti, nezinu, ko pateikt, ko cilvēks gribētu dzirdēt vai kā - varbūt tas tādēļ, ka šādos gadījumos man gribētos, lai mani liek mierā un neko nesaka, jo tas palīdz ātrāk savākties un nomierināties. Vai arī man nāk smiekli, kas vispār ir pēdējais stulbums. Ehhh, I suck at being nice.

2008-05-11

For today I'm a boy.

Fū, esmu atpakaļ, prieks būt mājās. Man laikam ir alerģija no ģimenes/māju trūkuma, jo, tiklīdz es kaut kur esmu viena un citur, es saslimstu. Arī šoreiz - forša sajūta - kakls kā ar dakšiņu izskrāpēts, deguns kā ar vati piebāzts, balss kā krauklim. Jess. Betbet pats foršākais bija tas, kā mēs ar Lauru iekāpām nepareizajā autobusā. Sarunāts mums balts buss pie LNO. Mēs ieraugām, pieejam un jautājam šoferītim: "Jūs uz Valmieru?" Viņš atbild apstiprinoši un jautā: "Jūs arī paķert?" Mēs, protams, "jā, jā, būtu feini", nu, ķipa humoriņš. Prasām, kur mantas likt, viņš atver autobusa "bagāžnieku", a tur tukšums. Nu, mēs neko, metam iekšā. Iekāpjam autobusā, neviens tā kā nesveicinās, visi tur jau pļāpā, domājam, "wtf, te jau visi cits citu pazīst"? Nu, ne pārāk omulīga sajūta. Labi, sēžam, sēžam, atnāk jauni cilvēki un atkal bazarē ar tiem un zina vārdus. Mēs neko. Bet kaut kā jancīgi kļūst, sadūšojas Laura pajautāt meitenēm, vai šis autiņš brauc uz semināru. Viņas atbild: "Nēēē." Mēs domājam, wtf, viņas saka, ka "esot nepareizajā autobsā mēs". Labi, kāpām ārā, savācām mantas, aizgājām līdz operai, tur jau sēdēja čupiņa braucēju, sagaidījām īsto busu un laimīgi nonācām galā. A labi vispār, ka tikām ārā no tā autobusa, nevis palikām tur sēžam - būtu baigie joki! Bet stilīga sagadīšanās - balts buss, pilns jauniešu un dodas uz Valmieru - tieši tā, kā vajadzēja mums! Yo!

2008-05-05

The Ting Tings.

Ai, vakar vispār dabūju daudz mīnuspunktu savai karmai. Viss norisinājās veikalā IKI, kur mēs bijām aizgājušas nopirkt kaut ko ēdamu. Ieva pārdevējai iedeva tādu divlatnieku, kas krāsas ziņā izskatījās pēc divsantīmnieka. Pārdevēja tā nogrozīja galvu, bet pieņēma šo naudiņu. Nākamā kārta maksāt bija man, un pārdevēja, protams, nekavējās izdot man tieši šo bleķa gabalu. Guna: es negribu šitādu naudu. Pārdevēja: es arī nē! G: samainiet šito naudu, es tādu neņemšu! P: bet es arī tādu negribu ņemt, kāpēc man jāņem? G: nu bet samainiet, es gribu normālu divlatnieku! (Pārdevēja ignorē mani un skaita jau citiem pirkumus.) G: iedodiet man normālu naudu, šitā varbūt ir viltota, es tādu negribu! P: nu nav viņa viltota! G: labi, kur ir veikala vadītājs? Pasauciet veikala vadītāju, es gribu ar viņu runāt! Pēc šiem maģiskajiem vārdiem pārdevēja atslēdza kasi un niknu feisu nometa man priekšā spīdīgu divlatnieciņu. Bet kārotā apmierinājuma vietā es pēc laiciņa sajutos sūdīgi, ka tā izdarījos, un vispār nelāgi jūtos arī tagad. Ieva teica: "Nu tad aizej un atvainojies, hahh!" Tā, lūk. Bet es tiešām negribēju tādu naudiņu!

Mi casa es su casa.

Mans tētis vienā darbavietā strādā jau kādus 25 gadus, a moš arī vairāk. Bet tas man ir tā pierasts, es jau viņu redzu katru dienu un nepamanu, kā viņš mainās - uzbarojas, notievē, noveco, uztaisa jaunu frizūru vai nopērk citu uzvalku. Bet, piemēram, Jelgavā ir tāds veikals "Rūķītis", kur pārdod rotaļlietas un visādas citas bērnu mantas. Tajā veikalā strādā viena pārdevēja jau gadus 10. Varētu būt, ka vairāk, jo, cik es atceros, viņa tur vienmēr ir bijusi. Nezinu, kāpēc, bet man tas šķiet tā jancīgi, nu, it kā ieeju tajā veikalā, laiks ir pagājis, bet tā pārdevēja ir tā pati, it kā atgriežos pagātnē. Viņa gan necik nav mainījusies. Bet šim veikalam blakus atrodas "Euroskor". Tur ir divas pārdevējas, kuras tur strādā n-tos gadus. To vienu gan es nebiju piefiksējusi, bet mamma tā teica. Bet šodien ievēroju to otru pārdevēju - kā viņa ir kļuvusi vecāka, sejā iespiedušās grumbiņas, nav vairs tik svaiga, lai gan joprojām smaidīga. Un vēl Jelgavā ir arī veterinārā klīnika. Administratore tur vismaz pēdējos piecus gadus ir viena un tā pati. Atceros, kad tur pirmoreiz gāju, man viņa likās tik simpātiska un forša. Bet tagad pirms pāris nedēļām atkal tur iegriezos, nebiju bijusi pāris gadus, un kā šī sieviete ir mainījusies vai arī kā ir mainījusies mana uztvere! Tagad viņa ir kārtīgs bumbulītis, starp priekšzobiem ir liela šķirba, sejas āda ir krietni sabojāta, un vairs es par viņu neteiktu, ka šī sieviete ir ļoti simpātiska. Jā, laiki mainās, mēs visi maināmies. Ehhh, life is life.

2008-05-03

TV makes a superstar.

Šodien, skatoties TV, secināju, lūk, ko:
  1. visbiežāk TV redzamās reklāmas attēlo vai nu higiēnas preces, kā paketes, tamponus vai ieliktnīšus (gadījās redzēt veselas 3 šāda veida reklāmas pēc kārtas, kā saka, citu par citu labāku) - tā vien šķiet, ka no mums visu laiku tek un šī ir galvenā problēma pasaulē, ka tas ir nu tāāā jāreklamē (lai gan vairs nav redzamas tās reklāmas, kur uz attiecīgajiem produktiem lēja virsū zilu šķidrumu);
  2. vēl ļoti, ļoti populāras ir podu tīrāmo reklāmas (miljoniem mikrobu mirs!) vai arī jebkas, kas saistīts ar tualetēm (papīri, atsvaidzināmie vai bloki). Laikam ir veikta aptauja, kurā noskaidrots, ka mēs visu laiku, pardon my French, diršam, tādēļ mums ir vajadzīga izsmeļoša informācija par šo;
  3. šis gan nav saistīts ar reklāmām, bet šovu "Vai esi gudrāks par piektklasnieku?" (vispār jau diskriminācija biščiņ - kāpēc tieši piektklasnieku, nevis piektklasnieci?). Lūk, šajā šovā šodien bija jautājums: "Ar kādu vārdu mēs pazīstam dziedātāju Artūru Šingereju?" Šis jautājums bija ierindots 4. klases līmeņa "Personību" tematā. Cik atceros, agrāk skandināja, ka šie jautājumi ir ņemti no mācību grāmatām. Gribu redzēt to mācību grāmatu. Un, enīvei, ja nu viņi ir mainījuši šo principu - kādēļ šis jautājums ir ievietots tieši pie 4.klases, nevis pie piektās vai trešās? Kādā veidā viņi ir noskaidrojuši, ka tas ir jāzina tieši ceturtajā klasē? Un kāpēc vispār ir kaut kas tāds jāzina, ja tas kaut kā tomēr nav saistīts ar skolu? Ko tas dod? Kurā priekšmetā skolā, zinot šo, var nopelnīt labu atzīmi? Kopš kura laika bērniem māca par kaut kādiem izbijušiem TF dziedoņiem (nav jau brīnums, ka mūsu tauta kļūst aizvien gudrāka un gudrāka) un ko viņš tāāādu ir sasniedzis, lai izpelnītos jautājumu par sevi? Kas būs tālāk (operācija, impotence?) - kurā gadā nošāva Džonu Lenonu vai arī kā sauc Kurta Kobeina sievu? Vai arī - kurā nedēļā TF2 izbalsoja Annmary? Protams, vēl jau man likās nedaudz jokaini, ka, šķiet, trešajā klasē jau jāzina par fotosintēzi, bet tā, iespējams, ir tikai mana aprobežotība.

Chemicals.

  • Man šodien iekoda ods. Pirmoreiz šajā gadā. Vienu es arī noklapēju.
  • Es biju dārzā. Es nekad parasti nebraucu uz dārzu, jo man tur galīgi nepatīk, bet šoreiz bija nolemts dedzināt visādus štruntus, kas man likās inčīgi, tā ka aizbraucu. Izvācām no mūsu mazās būdas ārā čupām vecu Kellogs paku - vispār tā tīri stilīgi paskatīties, kādi produkti bija topā pirms gadiem 5-8. Vēl es atradu divas Ekselences kastītes. Riekstu saldējuma. Žēl, ka šie vairs neražo riekstu saldējumu, es atceros, ka tas bija garšīgs. Arī aprikožu saldējuma viņiem vairs nav - tagad jau tikai tādi krutie, samačkātie.
  • Vēl es pirmo reizi mūžā (laikam) zāģēju kokus. Tas bija forši, man patika zāģēt. Divi koki kaput. Tagad tikai jāizrok.
  • Vispār es jūtos atstrādājusi savu gada normu dārzā, tā ka tagad varu uz turieni vairs nebraukt.
  • Es arī normāli nosmērējos. Kā vecajos laikos - mute netīra, rokas zaru saskrāpētas, kājas melnas.
  • Unun pazaudēju sava skausta pīrsinga bumbiņu. Kad slaucīju matus, izkrita arī pats pīrss. Labi, ka man ir bumbiņpīrsingu čupiņa, tā ka veiksmīgi izdevās atrast kādu, kas derētu tai vītnei. Tikai bumbiņa tāda sīciņa, tā ka izskatās komiski.
  • Jūtos nogurusi un gribu šokolādi.
  • Ā, vēl es palasījos kaut kādas 1999. gada TV programmas. Tur bija raksts par Inesi (nu, to dziedātāju), arī par Hjū Grāntu un Princi Viljamu, kurš nezina, kurā augstskolā mācīties. Un tad Hameleonu rotaļām bija tikai 1440. sērija.

2008-05-02

Hard candy.

Pēdējā laikā visbiežāk dzirdētais jautājums, kas man ir uzdots, ir: "Kad tev ir dzimšanas diena?" (Protams, ir jau arī vēl: "Kur tu mācīties domā iet?", bet tas tā.) Nē, ne jau tāpēc, ka man šamā tuvotos, bet gan tāpēc, ka mācos autoskolā. Un, kad cilvēks uzzina, ka tikai oktobrī, tad arī es dzirdu vēl vienu likumsakarīgo jautājumu: "A nafig tik ātri tad jau ej?" Bet patiesībā tā autoskolas būšana bija ar nolūku - es zināju, ka nevarēšu nolikt skolas teorētisko eksāmenu. Un nevaru arī :D 90 jautājumi un 1 pieļaujama kļūda priekš manis ir neiespējami, šķiet. Labi, es gan tikai 2x esmu likusi, bet zinu, ka sekos vēl, jo - pirms pirmās ieskaites es biju nosolījusies baigi mācīties, bet tas viss beidzās ar kādu pusstundas pamācīšanos caur Grosa programmu eksāmena dienā. Pēc šī eksāmena es nosolījos cītīgi mācīties visu nedēļu. Atkal nekā. Iepriekšējā vakarā pāršķirstīju grāmatiņu, un ar to balle beidzās. Pēc otrās reizes es nodomāju - nu tagad es čista zubrīšos! Haha, es pat neaizgāju uz ieskaiti, jo neko nebiju mācījusies. Otrdien jāiet atkal un, guess what, nevienu jautājumu vēl neesmu pačekojusi. Man jau liekas, ka es visu zinu, bet pagadās tādi jautājumi, kurus es nekad neesmu redzējusi/dzirdējusi vai arī kaut kas tāds, par ko es esmu nodomājusi: "Pfff, kurš tad man prasīs par kaut kādām prasībām gājējiem, šito nelasīšu!" Protams, man tieši pagadījās jautājums par gājējiem. Yo.

2008-05-01

Set me on fire!

Šovakar mēs ar Ievu apmeklējām Valpurģu nakti. Nē, ne jau to, iespējams, ūberkruto pasākumu klubā "Depo", kurā es neesmu bijusi, nē, man taču nemaz nav 18 gadu. Mēs devāmies uz Tērveti, kur Pasaku mežā bija paredzēts jandāliņš. Vispār jau tīri jauki, protams, viss vairāk domāts bērniem, turklāt mēs aprobežojāmies viena ar otras kompāniju, līdz ar to nebija mums tādas grupas jautrības. Mums gan vienmēr ir jautri un forši, bet šeit tomēr prasījās pēc vēl kādas tautiņas. Protams, mums bija paredzēti līdzbraucēji, bet viss mainījās. Izšūpojāmies šūpolēs, izstaigājām labirintu, pie Tērvetes Velna ievēlējāmies vēlēšanos un gandrīz apmaldījāmies ceļā uz izeju. Un tieši šajā ceļa posmā pār mani nāca apziņa - gandrīz visi ūberkrutie vīriešu kārtas pārstāvji ir vienkārši apsēsti ar kniebšanos. Nu, labi, iespējams, arī tie, kas nav, kā mūsdienās saka, stilīgie un kādi tur vēl, ir apsēsti ar šo pašu, bet viņiem ir kauns/saprāts to izrādīt/neizrādīt. Piemēram, gājām tā divatā uz mašīnu pa mežu, pretī mums nāca četri jaunekļi, kuri garāmejot nošmaukstināja lūpas. Mierīgā solī devāmies tālāk, taču tad izdzirdējām tīri skaļu balsi: "Mēs taču mierīgi varējām viņas izvarot!" Sirds dauzījās, pielikām soli, sākām skriet - jo vienkārši pārbijāmies. Gar acīm jau aizslīdēja ainas, kā es guļu mežā ar pāršķeltu rīkli. Nesaprotu, kāpēc kaut kas tāds ir jāsaka? Kurš normāls cilvēks vispār domā par izvarošanu? Kāds prieks vispār ir kādu izvarot, jo tas, kuru mēģina piespiest to darīt, taču nemaz necenšas sagādāt baudu izvarotājam. Too young, too dumb. Es jau tā tik reti izeju ārpus mājas, bet tad gandrīz vienmēr gadās kaut kādi nepatīkami notikumi, kas izjauc visu prieku. Dažkārt man šķiet, ka 3/4 jauniešu vienkārši vajadzētu nošaut, tā teikt, mākslīgo atlasi veikt. Iespējams, tajā skaitā arī mani, bet es vismaz (ehh, taisnošanās) neeju virsū maziem puisīšiem un nesaku, ka mierīgi varētu šos izvarot. Un ja jūsu mājdzīvnieku sauc Nezina, tad jūs esat baigi forši, jo mūsējo lauvu tā sauc!