It's all I believe in.

Šis gads nebija slikts, lai gan nekas jau nenotika, bet es esmu pārliecināta, ka nākamais būs labāks! Vairāk Lingua Franca, jauni seriāli, garāki mati, jauni jociņi, varbūt mazliet vairāk dzīves un mazāk slinkuma!

The road is now a sudden sea.

Jauno gadu es gribu sagaidīt, sēžot mīkstā krēslā, trekterējot baltvīnu un štopējot visādus gardumiņus. Darīšu visu, lai man tas izdotos!

Off the map.

Lai arī cik ļoti es mīlu savus vecākus un lai arī cik ārkārtīgi lieliski viņi ir, jebkādas došanās kaut kur man sabojā garastāvokli līdz pēdējam. Šodien vedām šos uz kino, bet 1) popkorns esot dārgs; 2) kāpēc vispār sāļais ir lētāks par saldo; 3) tētis negrib, ka cilvēki no āra skatās, ko viņš dara tualetē; 4) cilvēki ir cūcīgi; 5) filma pārāk skaļa; 6) filma tizla; 7) kāpēc stokmanī smird pēc vecas eļļas utt. !@#$%^&*

Over and over.

Šodien jādara lietas. Saņemties ir nejēgā grūti, bet izvēles nav: es tā cerēju brīvlaikā NEKO nedarīt, bet tas ir neiespējami. Sucks.

Living proof.

Gribēju sastādīt sev grafiku, kas un kad ir jāmācās kuram eksāmenam, bet sapratu, ka jēgas nav, jo tāpat neko nedarīšu. Slinkum, slinkum, laid mani vaļā!

Go straight to hell.

Īsti nezinu, vai es gribu izdzēst vecās dr.lv dienasgrāmatas (jo man ir nu mazulietiņ kauns par to, kas un kā tur ir rakstīts, turklāt ik pa laikam kaut kādi x cilvēki skatās manus vecos ierakstus, ko es īsti nesaprotu) vai arī labāk visu paturēt, jo nu pasmieties var un atmiņas taču.

Grow up!

Pateicoties tam, ka šodien nevaru pakustināt galvu, jo kaut kādi x muskuļi/cīpslas/vēl sazin kas kakla labajā pusē ir savilkti, iemācījos beidzot aptīt šalli!

What?

Man ir 19 gadu, un mans mīļākais TV kanāls šobrīd ir Disney Channel. Bērnības nepiepildītie sapņi, haha.

Hands up.

Neskatoties uz to, ka es neprotu nēsāt šalles, laikam būs tas jāsāk darīt, jo man, šķiet, sāk sāpēt kakls, t.i., sajūta tāda, it kā tikko būtu nobļāvusies kādā koncertā.

A little more action, please!

Esmu viena pati mājās (kas gadās tikai 1x gadā ap Ziemassvētkiem), skatos Ugunsgrēku (jo Aldis Siliņš ir TIK karsts) un nespēju domāt par filozofiju, neskatoties uz to, ka man rīt ir eksāmens, bet manas esejas ir tikai pusiesāktas, jo es nespēju saprast filozofijas jēgu.

Shut the front door!

"This is England" bija no tiesas forša (un mazliet slima) filma, bet tas, kā 18 gadus veca dūdiņa laizījās ar 12 gadus vecu puisīti un jautāja "do you want to suck my tits?", nebija pārāk, ēēm, iedvesmojoši.

The most wonderful time of the year.

Šo burvīgo laikapstākļu mazie trūkumiņi ir 1) elektrizējas VISS; 2) mēdz salt ausis (es nesaprotu cepures); 3) cilvēki neizskatās priecīgi.

On peut aller au bar?

Ļaunie komentāri latviešu dzeltenajos portālos ir nenormāli tizli (nav pat smieklīgi), bet vēl 5x tizlāki ir tie, kuros apvaino citus komentētājus, ka šie neko nejēdz, viņiem nav dzīves utt., un tas gan ir diezgan smieklīgi!

What can I do.

Tas gan laikam ir smags autortiesību pārkāpums, bet šis ir pārāk lieliski, lai turētu sveci zem pūra.

Travelling by plan

 The company AirBaltic in this year brought over than to  2. mil. passengers  , equal as Latvian inhabitants. That it means Latvians travel a lot, even we have difficult economy situation. airBaltic company is number one is all over Baltics countries, therefore we could guess Lithuanian and Estonian  also travelling by Latvian avian-company.  Under circumstances with Latvian economy it is one of the few company who work well. 

Jā, tā raksta angļu filologi.

Hard to live (leave).

Sucks tas, ka 'jaunībai' piederas brīvdienu vakaros iet ballēties un tā. Bet es negribu, negribu. Bet man taču ir jāiederas sabiedrībā (tas ir, jāatrod iemesls, lai nebūtu vislaik jābūt īmo garastāvoklī). Būtu man vīrs un bērni (labi, bērni var pagaidīt), es varētu attaisnoties, bet tagad nekā. Vīru atrast, neizejot no mājas, ir diezgan neiespējami. Nē, nu, teorētiski jau visu var izdarīt internetā, bet oho.lv laikam neiekļūs manā apmeklētāko lapu sarakstā.

Blah.

Man vajag vai nu viesnīcu Rīgā, vai nu tiesības + auto, citādi es palaižu garām visu jautrību.

+/-

Man riebjas šodiena!!!

Laughs & giggles.

Mana naivā ilūzija, ka esmu ieguvusi kaut nelielu sportisko izturību pēc cītīgas divu mēnešu trenažiera deldēšanas, šodien saplīsa gabaliņos, jo pēc vakar izmēģinātā aerobikas video knapi varu pakustēties, man sāp lietas/vietas, par kuru eksistenci, šķiet, nemaz nezināju agrāk.

Moment of the day.

Fonētikas pasniedzēja (~60g.): "Where else can the tongue be positioned?"

Mārtiņš (19g.): "Between your teeth!"

Fp: "MY teeth? You're going to put your tongue between my teeth? French kiss, how sensual!"

Above all the bustle.

Man sāk likties, ka man gribas kaut kādu nelielu ballīti, jo, šķiet, pēdējā mēneša laikā es nekur neesmu bijusi un gājusi. Protams, man nepatīk tas, ka es pēc visādām mazām izklaidēm nevaru ieiet atpakaļ ritmā vēl kādu dienu, līdz ar to izjūk mans nekā-nedarīšanas režīms, turklāt tagad laikam īsti nebūtu prātīgi neko darīt, jo ir daudz jālasa, kas gan man ļoti grūti nākas, tā ka es labāk pacietīšos līdz nenoteiktam laikam.

Obsession.

Neskatoties uz to, ka es zinu tikai kādus divus vārdus, man gribas sākt lasīt kaut ko franciski, protams, kaut ko ārkārtīgi elementāru, draudzēties nepārtraukti ar vārdnīcu, ko es tāpat daudz daru.

WRONG!

Lasu es mierīgi grāmatu (I'll take Manhattan), kura iesākas pavisam normāli, respektīvi, ir kādas kompānijas valdes sēde, kurā viskas notiek, bet tad sākas pagātnes atstāsts, un stāstāmais pārvēršas par gandrīz vai "Kaili uz mēnessceļa" knock-off''u ar tīri detalizētiem aprakstiem, kas, ko un kā. Nav jau brīnums, ka privātstundās man tālāk par pirmajām pāris lappusēm lasīt nedeva. 

Always midnight.

Šogad būs mazliet skumji Ziemassvētki

Je suis passionnée par la langue Française.

Casanière (adj.) - qui aime rester chez soi (Anglais - homeloving).

Atradu savu īpašību.

-

Biju šodien uz New Moon, man patika 1) vilki, jo nu tik pūkaini un mīlīgi; 2) Viktorija un viņas mati, jo ļoti skaista; 3) mūzika vietām.

Go to hell!

Uz Nicu, uz Berlīni, uz Londonu - vienalga, kur. Pa šiem pāris gadiem jau paspēju pierast pie izbraukšanas šur un tur. Tagad droši vien uz ilgāku laiku tam ir pielikts punkts. Es gribu ēst French beans, kuras Latvijā var dabūt vien Biotēkā par astronomisku summu, sinētisko šķiņķi, kurš ir papīrplāns un garšo dievīgi, parastos bez-garšu čipsus ar filadelfijas sieru, kas vienkārši ir izvirtība, un vakaros braukāties metro un nedaudz pastaigāt.