Viss, ko gribas darīt, ir gulēt embrija pozā un uzņemt šokolādi vājprāta daudzumos.

The Lonely Londoners by Sam Selvon

It was a summer night: laughter fell softly: it was the sort of night that if you wasn't making love to a woman you feel you was the only person in the world like that. 

Iespējams, brīnišķīgākais pēdējais teikums grāmatā, kāds vien lasīts.

10 minūtes batuta uz apakšstilbiem atstāj daudz lielāku iespaidu nekā 17km skrējiens.

Auč, auč, auč.

Aizvien vairāk saprotu, ka korporatīvie rāmji nav domāti man. Nespēju, nespēju pieņemt pompozos noteikumus un stulbās hierarhijas.

Gribu strādāt pēc principa problēma-risinājums, nevis problēma-kreisais pagrieziens-labais pagrieziens-tupiks-atpakaļgaita-luksofors-sastrēgums-risinājums.

Dažreiz gan liekas, ka es vispār neko nespēju. Tad atliek vien deldēt asfaltu.

Mazie dzīves prieciņi

Noberzēt sāli no sejas, kad skrējiena sviedri nožuvuši. 

Dažreiz ir labi vakari skolā. Kā, piemēram, šis. Reti, bet patīkami.

Tikai otrā nedēļa, bet es jau prezentācijas atlieku uz iepriekšējo vakaru.

Ar ričuku traukties no kalniņa ar ātrumu 64 km/h.