2008-08-31

Oh Daria!

Man ir radusies jauna teorija (ko, protams, visi citi jau ir izdomājuši pirms miljons gadiem), kāpēc es nekur negribu iet, mani nekas neinteresē un vispār. Pie mums vienmēr ir valdījusi visatļautība, tieši tāpēc par gandrīz visu man ir intereses trūkums, jo kas gan tīņa gados var būt svarīgāk kā darīt to, ko vecāki aizliedz? Man prieks, ka tas attiecas tikai uz došanos kaut kur (neattiecas uz ceļojumiem, lai gan tajos mana mīļākā nodarbe ir sēdēšana viesnīcā pie televizora un žurnāli), nevis uz alus mīlestību, iknedēļas cigareti (par ko mamma aizliegusi teikt tētim) un, šķiet, astoņpadsmitā gadsimta smalko sieviešu iecienīto prieku - šņaucamo tabaku. Vispār baigā dilemma - audzināt bērnus demokrātiski, lai galu galā no viņiem sanāk kaut kādas sēnes (lasīt: Guna), vai arī strikti ierobežot, kas rezultējas dedzīgos pasākumu apmeklējumos atļaujas gadījumā.

a tur būs smukas meitenes?

Baigi kooperatīvi, es rakstu Guna blogā yoyoyo! Tātad 31. augusts- the last day of summer. The cure. 1) Jelgavā ir kāds taksists, kurš runā angliski? Ļoti vajag, bet nav ne jausmas. 2) Kas nepieciešam laivu braucienam? Mums ir miskastes maisi, tuļiks, plēves mētelīši un noīrētas laivas. 3) Ja ir jāorientējas pa Jelgavu, ko te var redzēt? 4) How sick is that, ka mums 1ais septembris jāpavada braukājot turp-atpakaļ uz/no lidostas, nevis jāpievienojas 100 un 1 mazpilsētas tīnim, kas šo dienu pavada trekterējot grādīgas dziras un bīstoties no vīrišķīga paskata sieviešu dzimtes policijas inspektorēm Rainīša superpasākumā "Iesāc gadu savādāk!" Kas gan var būt savādāk, ja tikai viens uzņēmums atsaucās uz SD aicinājumu netirgot zinību dienā alko? 5) Vispār šodiena sucks, jo no baltās nakts mēs aizbēgām tai vēl nesākoties. Rīgā ir tikai īmo un skeiteri, un Gunai sāp vēders. Oh Daria. 6) Tomēr ir pīpe, ir "māršmalovi" un Sigur Ros fonā, kuri pieklusina noti. 7) Piezīme sev- NEKAD neēst pelmeņos! 8) Manu klasesbiedru Tomu mēs satikām reizes daudzas, un, viss, kas viņam rūp, ir meitenes. Staigāja ar četrām, bet mājup brauca jau ar mums reizē. Tas bija agri. 9) Jelgavā var nopirkt tikai viena veida "maršmalovus" 10) Nedēļas mīļākā grāmata- Džeka Kerouka "on the road". Lasu oriģinālvalodā, bet, kā tas rakstās, nav ne jausmas. Es ceru, ka nav baigi nomācoši, un es neesmu izpurgājusi Gunčika blogu, bet šim vakaram ir baigās miera miglas pāri. Un uz rītdienu skatāmies kā cerību tālē. 8. sept. ir tuvāk kā varētu domāt! Ar cieņu, Laura. p.s. Meklējam sabiedrību, lai novembra sākumā brauktu uz Amsterdamu!! Lēēēētāāās biļetes tagad!

2008-08-29

I don't like kids. I didn't like kids even when I was a kid.

Mana lielā vēlēšanās šobrīd ir, lai kāds man piezvanītu un pateiktu, ka man svētdien ir jāceļo uz ārzemēm uz kādu nedēļu:tādā veidā es iegūtu laiku, lai izlasītu grāmatu vēsturē, varbūt iepildītu kultūrvēstures mājasdarbu, bet - pats galvenais - izvairītos no projekta, kura ietvaros ir jālaivo (3 dienas bez komforta!!!) un jādara visādas citādas muļķības, ko mēs pašas sagudrojām. Lai gan visi ierodas tikai pirmdien, es jau šobrīd gaidu 8. septembri, kad mēs viņus pavadīsim uz lidostu. Šobrīd man noderētu viens liels, liels mojito!

Go get 'em!

Ģimenes saruna, braucot mašīnā. Asnis: "Tas Subaru jau pa priekšu aizbrauca?" Tētis: "Jā, Alfa (veikals) ir vēl uz priekšu kādu gabaliņu." Mamma: "Bet vakar vakarā bija labs laiks!" Guna: klusē un noklausās VISU.

2008-08-28

Milk'n'juice.

Šobrīd nevaru iedomāties neko, kas spētu garastāvokli sabojāt vairāk par iepirkšanos. Es nesaprotu, kā cilvēki var pavadīt tur savas sestdienas un svētdienas - tas ir garlaicīgi, tur nav ko darīt, tas nogurdina gan fiziski, gan garīgi! Fuj! Bet sucks tas, ka šobrīd lupatas ir nevis mana iegriba izrādīties vai nu ko tur, bet gan nepieciešamība, jo viss ir savalkāts un novalkāts - es bišči izskatos pēc bomža. Nekas, drīz laikam varēšu tīties palagos, jo uz veikaliem braukt es vairs negribu! Bet tētiņš man nopirka ūdenspīpi jaunu, un tā pat nebija mana ideja.

2008-08-27

How come even in my fantasies everyone's a jerk?

Vot, maitas tādi! Es te pa vasaru normāli izlaidos un neko nedarīju, bet nesen sapratu, ka nāk taču rudens un septembrī vajadzētu atsākt iet uz sporta klubu. Neko ļaunu nedomādama, iegāju Atlētikas mājaslapā un ieraudzīju, ka cenas abonementiem, protams, ir paceltas (jau trešo reizi šajā gadā). Apskatījos arī nodarbību grafiku, kurā nekas nav mainījies - nekā tur īpaša nav. Uzbūvējuši SPA viņi arī nav (kā to ir izdarījis Fitland, kurš gan man ir pilnīgi un galīgi ne pa ceļam), neko inčīgu ieviesuši arī ne. Bet nu laikam man īsti nav izvēles, jo dusmas sevī turēt nav labi un, sākoties skolai, to man noteikti būs daudz.

7 iemesli, kāpēc es gaidu septembri.

  1. Greek (sākās gan jau vakar);
  2. Samantha Who;
  3. Gossip Girl;
  4. One Tree Hill;
  5. How I met your mother;
  6. Lipstick Jungle;
  7. es noteikti kaut ko esmu piemirsusi.
(Punkti nav sakārtoti pēc prioritātēm.)

2008-08-26

Agaetis byrjun.

Laura man šodien lika noskatīties multeni "Daria", jo viņai likās, ka meitene "galvenajā lomā" ir līdzīga man. Pat mana šobrīdējā īmo pačka ir tuvu viņas matiem. Vispār nenormāli forši skatīties kaut ko datorā, kad ir tāda sajūta, ka es skatos spogulī. Nevis vizuālo līdzību dēļ (svārkus es nevalkāju un milzīgu briļļu, kā arī kerzu man nav,), bet gan rakstura un izdarību dēļ. Šķiet, multenes ievadiņš diezgan perfekti attēlo mani, haha. Bļāāviens, how cool is that, ka es varu teikt, ka par mani ir uzzīmēta animācijas filma, kurai ir piecas sezonas! Un tas nekas, ka tā radās 1997.g. - tas nozīmē, ka kāds jau zināja, ka es izaugšu tāda!

2008-08-25

Hoppipolla.

Nenormāli kaitina, ka cilvēki nerēķinās ar citiem indivīdiem. Piemēram, neatnāk uz tikšanos un pat nepabrīdina par to - tikai tad, kad viņam pašam piezvana, tiek paziņots, ka šis/šī, lūk, nespēs ierasties. Un tāda cilvēka dēļ es šodien cēlos 9:30, lai ietu uz skolu (nav taču vēl septembris), un rīt es celšos 8:00, lai mēģinātu satikt šo cilvēku vēlreiz. Tas jau nekas, ka šis viss izjauc manus rītdienas plānus. Bet nu labi - galvenais ir "ņemt to visu vieglāk", jo stresa šo divu tuvāko nedēļu laikā man pietiks atliku likām.

2008-08-23

Iedzen mani transā!

Kaut ko skatījos un meklējos, un atradu netīšām V nejēdzību vietiņu, izlasīju sapni par dzē dē, kas tapis pāris dienas pēc manas piecpadsmitās dzimšanas dienas (gandrīz trīs gadi..), kas likumsakarīgi mani aizveda uz pogas.lv profilu manējo (būtu aizvedis arī uz cf'u, bet tāda jau vairs nav). Paskatījos supervecās bildes, bet pati sāls bija bilžu komentāri, rakstīti gandrīz 15 gadu vecumā. Sākumā es ķiķināju un smējos, bet pēc tam jau sāku sarkt un bālēt, jo nedomāju, ka es esmu bijusi tik, tik lame! Tik nenormāla kāršanās kaklā, ka man pilnīgi kļuva kauns - kamōn, iznāk, ka tad es biju samīlējusies līdz ausīm, ko es nemaz tā neatceros! Tas pat nebija flirts, bet kaut kāds: "Ņem mani, ŅEM MANI!!!" bet man taču bija 14 gadu! Pats jancīgākais, ka tas viss arī darbojās (kurš te kaut ko teica par vīriešiem-medniekiem)! Nu labi, es nedaudz pārspīlēju, jo tas laikam bija apbusēji, bet vienalga. Jāsaka, ka vienā ziņā es laikam neesmu mainījusies - jau tad es izteicu nievājošas piezīmes par sevi, tikai, iespējams, tad tas bija kāds no maniem ieročiem, hahaha. Old times, old times..

The world spins madly on.

Pēc katra koncerta es pie sevis nodomāju, ka vairs man tos apmeklēt nevajadzētu, jo man jau īstenībā nemaz nepatīk koncerti. Man VIENMĒR koncertos sāp mugura, pasākuma dienā es brīžiem gribu, brīžiem negribu doties, bet, kad nonāku tur, nekādas pirmās rindas man nav vajadzīgas, es varu visu koncerta laiku nosēdēt tualetē uz grīdas (gadījums iz dzīves) vai arī telšu pilsētiņā, kur arī nekas nav dzirdams. Turklāt tā mūzika man tajā brīdī neraisa nekādu sajūsmu, es vienmēr nožēloju, ka esmu bijusi skopa un nopirkusi stāvvietu, man vienmēr gribas alu un nāk miegs. Bet nepaiet ne viena diena, kā es jau domāju, ko es apmeklēšu nākamo. Šķiet, tas man ir iedzimies no tēta. Viņš pēc ārzemju braucieniem vienmēr mums saka, lai nākamreiz neņemam viņu līdzi, bet pēc pāris nedēļām jau ir gatavs braukt da jebkur. Bet Sigur Ros bija skaisti - patiešām.

2008-08-21

Playground love.

Man vienmēr liekas tik tizli, kad redzu, ka latviešu žurnālos parādās jau novecojusi informācija. Piemēram, jaunajā JOY numurā ir intervjū ar Dženiferu Anistoni, kur viņa runā par savu laimīgo dzīvi ar boifrendu Džonu Maieru (?), bet Perezs Hiltons jau pirms ~2 nedēļām noziņoja, ka šie abi ir izšķīrušies. Varbūt nevajag ņemt mēnešus vecas intervijas no ārzemju žurnāliem un vairāk koncentrēties uz ko citu, nevis to, kurš kuru drāž, jo, ziniet, man ne sevišķi interesē tas, ka viņas (nu jau arī bijušais) boifrends ir daudz labāks gultā nekā bijušais - Breds Pits. Es tāpat no nedabūšu pārbaudīt.

2008-08-20

Like Jack & Sally.

Kas var būt nejēdzīgāk kā iziet no mājas ārā tīrās drēbēs, iztaisnotiem, skaistiem matiem un sausām kurpēm, bet pa ceļam pakrist dubļos (lielos), tikt lietus samērcētai un mašīnu apšļakstītai, jo pa peļķēm taču vajag dot ar 80 atļauto 50 cietā, un ierasties centrā ar izpūrušiem matiem, slapju jaku, dubļainām rokām, biksēm & apaviem un pavadīt 2 (!) stundas skolā 20. augustā! Bet man pietrūka pastaigu, tāpēc pat šis disaster's nespēja sabojāt manu dienu.

2008-08-19

Pasaka par vērdiņu.

Vakar vakarā draudziņos saņēmu šādu vēstuli: "Brīdinu, no š.g 1.septembra Hansene iekasēs naudu arī par skaidras naudas izņemšanu no bankomāta, ja no hansabankas automāta, tad 0,1% no summas vai min 0,50 Ls par vienu izņemšanu, ja iznem naudu SEB vai citos automātos, tad 0,90Ls par vienu operāciju! Nu suņi riktīgi, laikam baigie zaudējumi, ka par katru piecīšanu būs tagad 0,50 Ls jāmaksā! " Sākumā nodomāju, kas tas par sviestu, gan jau ka kādam nav bijis ko darīt, jo tā taču nevar būt! Bet šorīt nočekoju HB mājaslapu un izrādās, jā, tā ir patiesība! Laikam būs jāraksta vēstule skolas vadībai, lai ēdnīcā ievieš iespēju norēķināties ar karti!

2008-08-18

Time of my life.

Lai arī inflācijas procents mūsu valstī grozās ap 17 (?), es kaut kā īsti nekad to cenu kāpumu nebiju izjutusi, i mean, man nevajadzēja atteikties no piena un aizstāt to ar piena pulveri vai arī neēst karbonādes vai ko citu, jo tas ir kļuvis par dārgu. Bet pēdējās nedēļas inflācija mani vienkārši beidz nost! Iemesls ir mūsu ūberapmaiņas projekts, kurš tika iesniegts pirmajā februārī, līdz ar to visur bija ierēķinātas februāra cenas ar ļoti mazu rezervi, jo mēs taču nevarējām paredzēt, ka autobusa biļešu cenu pacels divreiz pusgada laikā, ka dienesta viesnīcas cenas pieaugs divas reizes, ka vilciena biļešu cenas pieaugs par 20% un ka aviobiļetes pēkšņi nebūs tik lētas, cik plānots. Tas viss ir diezgan sasodīti, jo naudas ir tik, cik tās ir, un vairāk mēs varam dabūt, izvelkot čaukstošās banknotes no savām kabatām. Tomēr man ir prieciņš, ka atrodas arī pretīmnākoši cilvēki, kuri ļauj mums "uzdzīvot" par vecajām cenām.

2008-08-17

2 in 1.

Man vajadzētu (tas ir, visai mūsu ģimenei patiesībā) apmeklēt kaut kādus dusmu savaldīšanas kursus. Man gan liekas, ka es no visiem 4 mūsu ģimenes locekļiem esmu vismierīgākā un mazāk uzvilktākā, vismazāk kliedzu un mazāk rīkoju histērijas, bet par skādi nenāktu. Piemēram, šodien es sāku bļaut un ārdīties, jo mamma manis taisītajā aukstajā zupā bija pielikusi kaut kādas pretīgas dilles, kuras garšoja 5x drausmīgāk neka svaigas dilles. Es skatījos Robinsonus, ēdu zupu, sajutu to drausmīgo garšu un atspļāvu visu atpakaļ zupas šķīvi, aizskrēju uz virtuvi un izlamāju māmiņu no sirds. Vispār šodien es esmu viegli aizkaitināma (PMS?) - no rīta manā istabā mistiskā veidā ielidoja muša, kas lidinājās gar mani vienā laidā. Es šamo dzinu prom, bet muša neatstājās. Nodomāju, ka varbūt es nenormāli smirdu (jo dušā es biju vakar no rīta), tāpēc tā muša lido gar mani, jo tā bija sūdu muša, tāpēc es aizgāju nomazgāties. Pēc tam atgriezos savā istabā, ievēlos gultā, un muša atkal pielidoja un sāka knibināties gar manām kājām! Tajā brīdī es biju gatava ņemt rokās kādu priekšmetu (piemēram, datoru) un sviest to no visa spēka zemē vai pret sienu, jo mani bija piepildījušas nenormālas dusmas, muskuļi paši iespringa un man gribējās bļaut un lamāties. Lauras tante, protams, ieteiktu "savelt visas savas dusmas lielā, lielā kamolā un mest prom". Ha.

2008-08-16

Power out.

Tātad:
  1. Norwegian Recycling (ko man ieteica māsa) ir interesantākais, ko man pēdējā laikā nācies dzirdēt - vajag, vajag paklausīties, reku, šito un šito ar;
  2. SWH zēniņi pievērsušies foršām reklāmām - Mārītis jau sen ierunā "Maxima. Par visu padomāts", bet šodien es dzirdēju Toma Grēviņa balsi jaunajā Harpic tualetes poda tīrītāja reklāmā;
  3. ja kas, tualetes podu ar ūdens nolaižamo kasti izgudroja džeks, kam uzvārdā Crapper - vismaz skaidrs, no kurienes angļu valodā saka "I crapped my pants";
  4. vēl es skatījos šodien Vecpuisi, un man patika, ka vārdus "since then, i've been going nuts" latviski tulkoja kā "kopš tā laika es visu laiku esmu nosvīdis";
  5. vispār jau man būtu jālasa grāmata par Zigfrīdu Meierovicu, jo, kā izrādās, vēsture (un arī kultūras vēsture) ir paši svarīgākie priekšmeti mūsu skolā (lai gan es mācos fizķīmbio klasē), jo tie ir vienīgie, kuros mums ir mājasdarbi vasarā, tomēr mani šī grāmata kaut kā ne pārāk saista, tāpēc es lasu "Savādo atgadījumu ar suni naktī", jo tā ir vareninteresanta un es no tās uzzināju, ka 1 nav pirmskaitlis, bet 2 - ir, lai gan man visu laiku šķita otrādi;
  6. līdz Baltajai naktij vairs nav daudz dienu (un es ceru, ka tā būs tikpat forša cik pagājušā), bet līdz Sigur Ros'am - vēl mazāk -, tas nekas, ka es gandrīz nezinu, kas ir Sigur Ros, bet es ceru, ka man patiks. Yo.

2008-08-15

Beverly Hills - that's where I wanna be.

Nedaudz tizla sajūta ir tad, ja tu, cilvēks, izdomā kaut ko, ko tu varētu izgudrot, bet beigās izrādās, ka kaut kas tāds jau ir izgudrots! Piemēram, es pirms kāda laika (sakarā ar apsēstību ar skaistiem matiem) biju izdomājusi, ka man vajadzētu izgudrot tādu ierīcīti, kura, laižot to cauri matu šķipsnām, apgriež sašķēlušos matu galus. Bet vai kāds man to dos - ha -, šodien, skatoties visu ko interesantu iekš eBay, es, protams, atradu 'split ends trimmer', kas arī ir jālaiž cauri matu šķipsnām (respektīvi, darbojas pēc "mana" principa). Vai nav cūcība?! Vienīgais prieks man šobrīd ir tas, ka es esmu izēdusi litru saldētu zemeņu (ņamma) un man ap galvu aptīts ir silts dvielis. Punkts.

2008-08-14

When I grow up.

Kad man būs bērni (ja man tādi būs) un ja vismaz viens (ja ne vienīgais) no tiem būs meitene, tad es zinu, kas būs viņas mīļākās rotaļlietas. BĀRBIJAS. Ja arī viņai bārbijas nepatiks, es vienalga pirkšu bārbijlelles, kenus, mājas, zirgus, lupatas, automašīnas un visu pārējo. Tas laikam ir mans bērnības nepiepildītais sapnis, tāpēc joprojām (lai gan man drīz būs 18, nevis 11 gadu), ieraugot veikalā bārbiju, es automātiski pie sevis nodomāju "how cute" un ar grūtu sirdi griežos prom no konkrētā plaukta. Vispār man liekas, ka es ar bārbijām spēlējos līdz kādam 14 gadu vecumam. It kā jau tas bija tādēļ, lai izklaidētu draudzenes mazo māsu&brāli, bet es taču zinu, cik ļoti slepenībā es izbaudīju bārbijas idillisko dzīvi, kuru noteicu es pati!

2008-08-13

Congratufuckinglations!

Man ir ienākušās divas jaunas diskusijas no Cosmopolitan mājaslapas! Iespējams, nav baigi smieklīgas vai kā, bet foršas enīvej :D Izlasīt tās var šeit un šeit! Izrādās, ir vēl arī trešā tēma!Latvija tiešām ir labākā valsts pasaulē!

2008-08-10

Until the sky falls down over me.

Džīzas Kraist, kā lai cilvēks saglabā optimismu, dzīvesprieku un visu pārējo, ja visās malās tagad tiek bāzti Babas Vangas pareģojumi par kariem, kiborgiem un mākslīgajām Saulēm? Tā vien liekas, ka te izeja ir mass suicide, tad būs miers un bērziņš, citādi visi kļūs tik pārņemti ar domu par 3. Pasaules karu, ka to izraisīs pienākuma pēc, jo, redz, kaut kāda Vanga to ir pareģojusi! Un vispār man liekas, ka tie pareģi neko labu pareģot nespēj (stila kļūda, I know) - es daudz labprātāk lasītu par to, kurā gadā Parisa Hiltone ieliks krūšu implantus vai kad beigs uzņemt Hameleonu rotaļas!

2008-08-09

This so goes into my blog!

Nesaprotu, kāpēc es sešpadsmit gadus izvairījos no aukstās zupas, domādama, ka tā nav ieēdama. Paldies tiem labajiem cilvēkiem, kas mani pagājušajā vasarā piespieda to pagaršot. Un šorīt man bija īsts aukstās zupas craving's - tāpēc pašlaik manā kuņģī skalojas daudz, daudz zupas. Un es pateikšu, kas vēl ir pa stilīgo - spēlēt (vai skatīties, kā citi spēlē) Katanas ieceļotājus četros no rīta, fonā skanot Dziesmu svētku gala koncertam, un, izdzirdot Latvijas himnu, piecelties kājās un nostāvēt visu himnas laiku, virinot muti līdzi. JĀ, šādiem pasākumiem!

2008-08-07

Snowed under.

Gandrīz ikreiz, kad uzslēdzu torrentus vai arī skatos kādus seriālus online, lapas malās tiek uzmesti sludinājumi, kā "find your partner in Jelgava", "have sex in Jelgava tonight" vai tamlīdzīgi (kā viņi zina, kur es dzīvoju, hahahahahh), no kuriem parasti raugās latīņamerikāņu tipa sievietes (jo Jelgavā taču tādu ir tonnām) ar ļoti "latviskiem" vārdiem. Pats superīgākais, ko esmu redzējusi, ir "find hot women to fuck in Valgundes klosteris" - es saprotu, ka viduslaikos sinonīms vārdam klosteris bija bordelis...

Gsus.

Es zinu, ka mūsu ledusskapī ir normāli atrast trīs mēnešus vecu jogurta trauciņu, sapelējušu siera gabalu vai sarūgušu pienu, bet šodien zāļu atvilktnē es atradu aspirīnu, kuram derīguma termiņš beidzās pirms 12 gadiem - 1996. gada septembrī. Tas bija gads un mēnesis, kad nošāva Tupaku un Ziemeļamerikā izlaida Nintendo 64, kad man vēl nebija seši gadi un, visticamāk, manu smaidu rotāja tukšums priekšzobu vietā.

Uz saules katorgu!

Laura sasniedza interneta robežu, kad sāka sūtīt man linkus ar korgiju mazuļu video, es - kad iekš youtube meklēju, kā uztaisīt matu maskas no ēdamām lietām. Žēl tikai, ka man uz ekrāna tajā brīdī neparādījās uzraksts - tu esi sasniedzis/sasniegusi interneta robežu, tev te vairs nav ko meklēt.

2008-08-06

When times get tough.

Man patīk, ka mēs - es, mamma un māsa - dažreiz visas salienam mammas&tēta gultā un kaut ko runājamies, ākstāmies un tā. Sajūtas kā bērnībā - tāda maza saliņa, kur piepildīt bērnu dienu teicienu "es visu pateikšu mammai", tas ir, pasūdzēties un pačīkstēt. Un man ir forša mamma, tāpat kā tētis, kurš šodien, kad kaut ko stāstīju par citiem "bērniem", ar tādu komplimentu lūdzošu izteiksmi noteica: "Tad jau mēs laikam neesam tie paši sliktākie vecāki.."

Midnight talker.

Par spīti tam, ka šonakt es nogulēju 11 stundas, es visu laiku žāvājos un jūtu miega klātbūtni. Nevar taču būt, ka divu dienu čivināšana angļu valodā mani tā nogurdināja. Iedomājoties par to, ka pēc mēneša man būs jāceļas septiņos no rīta, lai pusdeviņos būtu skolā, es noskurinos. Bet Vācijā stundas reizēm sākas 7:30, tā kā laikam jābūt pateicīgai par to pašu.

2008-08-03

Hit the floor.

Lai arī kā man patiktu mans labākais draugs internets, sēdēt trijatā pie kokosriekstu ūdenspīpes, triekt alkoholiskus un bezalkoholiskus mojito, trijos naktī skaļi mašīnā klausīties mūziciņu un bāzt ārā galvu pa logu ir visnotaļ forši. Bet no rīta pamosties savās mājās ir vēl foršāk. FYI - Jelgavas Hesītis nestrādā visu diennakti, mēs pārbaudījām. Depeche mode!

2008-08-02

I don't mind.

Man šobrīd ir prieks par to, ka man vēl pāris mēneši līdz pilngadībai, jo tad man neviens nevar pārmest to, ka es neeju balsot, bet es savukārt visiem varu stāstīt, ka gadījumā, ja man būtu tiesības balsot, uz sava biļetena es uzrakstītu "jūs visi esat idioti" vai kādu citu tikpat spārnotu frāzi un neatzīmētu nevienu no piedāvātajām atbildēm.

2008-08-01

Un ir vienalga - tumšs vai gaišs.

Jāņa Rozes grāmatnīcā var nopirkt dienasgrāmatas ar zīmētiem īmo uz vāka! Es nepirkšu.