Skatos, protams, Kardašjanas, un akmansdievs viņas iet uz treniņu, kas notiek uz batutiem.

Vai man tiešām jābrauc uz Ameriku?!

Tas, cik ļoti man krakšķ ceļi, ir ridiculous. Droši vien kļūšu par jaunāko cilvēku pasaulē, kam nepieciešama endoprotezēšana.

krik, krak

Mani pārsteidz tas, ka cilvēki joprojām visiem adresātiem savā kontaktu sarakstā izsūta Ziemassvētku apsveikumus ar pantiņu priekšgalā. Man likās, ka to mēs atstājām 2006. gadā.

Jā, esmu Grinčs.

2013. gada grāmatas

Pienācis laiks parunāt par labāko, kas 2013. gadā lasīts (jo beidzot ir laiks par to parunāt).

Pirms tam, protams, jāatsaucas uz Ilzes pausto likteņa ironiju, ka literatūras studijas maģistrantūrā ir apstādinājušas jebkādu lasīšanas progresu (labi, te gan jāvaino komplekts darbs + lekcijas, kas burtiski izslēdza jebkādu klusās lasīšanas pusstundas iespējamību, bet tas nu tā), jo pēdējo 4 mēnešu laikā esmu tikusi galā vien ar 17 grāmatiņām (līdz 31. augustam paspēju pieveikt 58 gab.), turklāt divas trešdaļas no tām būtu drīzāk cienīgas atrasties stāstu krājumos, ja vērtējam pēc apjoma, jo tās knapi sasniedz simt lappušu atzīmi. Bet tas arī tā.
Ja pagājušais gads vairāk pagāja britu reālisma zīmē (tie gan ir meli), tad šajā gadā saprast var tieši neko.
Ar piecām zvaigznēm Goodreads esmu atzīmējusi 15 darbiņus (tagad varbūt šī izvēle šķiet mazliet neizprotama, bet ko nu vairs), bet visvairāk garadarbu ir trāpījuši trijniekā. Lai nu kā, nav ko kavēties, jāsāk izvēlēties, kas iekļūs manā slavenajā TOP 10.

10. Back Story by David Mitchell
Deivids Mičels (tas, kas komiķis, nevis tas, kas rakstnieks) ir, iespējams, mana mīļākā persona britu televīzijā; buržujisma, sarkasma un pašironijas iemiesojums, ar kuru es ļoti gribētu būt draugos. Viņa autobiogrāfija neatpaliek, ir ļoti izklaidējoša, pamācoša & ar laimīgām beigām.

9. The Fault in Our Stars by John Green
Džons Grīns manā topā bija jau pagājušajā gadā (arī 9. vietā, kā izrādās), tā ka laikam viņš zina, kā izpatikt lasītājām. Tik traki birdinājusi asaras grāmatas dēļ laikam vēl nebiju; mani saraudināt ir vieglāk par jebkuru bērnu, bet šis jau bija ārpus jebkuras kontroles. Problēma vien tāda, ka šis romāns nekādu īpaši pēcgaršu īsti nav atstājis.

8. The Grapes of Wrath by John Steinbeck
Pārsteidzu pati sevi, bet saprotu, ka šogad izlasīju īstu chef d'oeuvre (par to, cik ļoti pārsteigta es biju, ka šī vārdu kombinācija tas pats šedevrs vien ir, parunāsim citreiz). Pirmā grāmatas puse man vienkārši riebās, un es jau galvā biju sadomājusi dažādas dzēlīgas piezīmes par to, ka tik garlaicīgs un nesaprotams romāns nekad nav lasīts. Bet vienā brīdī man aizgāja. Un es sapratu. Sapratu ne tikai ideju, bet arī vellsviņzinkādu dialektu, kuru Džons Stainbeks nebija kautrējies attēlot, kas droši vien izskaidro manu ieilgušo nepatiku.

7. A Young Doctor's Notebook by Mikhail Bulgakov
2013. gada pirmajās dienās (varbūt 2012. gada pēdējās?) noskatījos seriālu ar tādu pašu nosaukumu un Danielu Redklifu un Džonu Hammu galvenajās lomās, par ko biju visnotaļ lielā sajūsmā. Kā izrādījās, par seriāla pamatu biju vēl lielākā sajūsmā. Tas bija riebīgi, bet iespaidīgi. Iesaku palasīt Morfiju, diez vai gribēsies lietot dažādas vieliņas pēc tam.

6. The Book Thief by Markus Zusak
Vienkārši ļoti skaists un aizkustinošs romāns, kā arī burvīga valoda ar fantastiskiem epitetiem un metaforām. Mēģināju iesmērēt vecākiem latvisko versiju, bet nekādus sajūsmas saucienus neesmu dzirdējusi. Esmu vīlusies.

5. Nezināmais kareivis by Vaino Linna
Mana neizprotamā mīlestība pret kara literatūru rada veldzi šajā romānā: pretīgi, asiņaini, skumji, smieklīgi, līdz kaulam atklāti un neceremoniāli. Jālasa, lai bagātinātu valodu, jo Maima Grīnberga ir izdarījusi varoņdarbu.

4. The Unbearable Lightness of Being by Milan Kundera
Milans Kundera laikam ir mans šī gada lielais atklājums. Tik ēteriski, tik atklāti, tik rosinoši.

3. A Tale of Two Cities by Charles Dickens
Bez Čārlija jau nu nekur; šeit ir apvienots viss, kas bestselleram vajadzīgs. Varbūt brīžiem par lēnu, bet pēc tādām beigām piedodams ir viss. Neuzminēju!

2. Of Mice and Men by John Steinbeck
Labi, Stainbeks atkal uzvar. Šajā supermini grāmatiņā iekšā bija tik daudz, ka tas vienkārši nav izturams. Amerikāņu sapnis un visstiprākā draudzība.

1. Agrā rūsa by Elīna Zālīte
Vienkārši izlasiet! Sabiedrības spogulis, viena cilvēka spogulis; nesaprast Elzu, liekas, nav iespējams.

Varbūt jāpiemin arī gada antigrāmata, kas pavisam noteikti ir The Girl with the Dragon Tattoo; ne jau tādēļ, ka neinteresanta, bet tādēļ, ka iesēja manī tādu paranoju, ka trīs dienas baidījos iziet no mājas un gulēju acīm vaļā. Tas nav patīkami, un to es nevēlos.

Tā kaut kā.

Cannot unhear

'[...] as Prince Regent loves Fanny [...].'

True story. 

Nopērc manu iPad! SOLD

Bez liekiem ievadiem: tā kā gribu pārspēlēties uz mazo iPad, jo dāmu rokassomiņās visam jābūt mini, jāatrod jauns īpašnieks pašreizējam iPad 2 Wi-Fi 64 GB.

Pirkts 2011. gada aprīlī, lietots visnotaļ saudzīgi (mega kritienus piedzīvojis nav), mugurpuse pabružājusies, bet ne tā, ka pretīgi skatīties, uz ekrāna ir pāris vieglu švīku, kuras gan lietošanai netraucē (var pamanīt tad, ja mantiņa ir izslēgta). Kāršanos, patvaļīgu izslēgšanos un tamlīdzīgus pigorus novērojusi neesmu.

Tā kā šo brīnumu man atveda no Amerikas, lādētājam vajadzīgs strāvas pārveidotājs (man jau lādētājs bija, tādēļ šis nav lietots nemaz). Kaut kur mājās ir arī oriģinālā kaste (ja kādam tas svarīgi).
Vajadzētu gan jaunu Smart Cover/citu vāciņu, jo pašreizējais ir manāmi novalkājies

Nu, tā. Gribētu pretī saņemt Ls 140. Piejams Rīgā/Jelgavā.
Ja gribas parunāt, man drīkst rakstīt tepat/uz manu slepeno e-pastu parallel_universe@inbox.lv

Žagara un Grūbes skūpsti uz skatuves likās tik erotiski, ka es vispār nezinu, ko par sevi domāt.

Pārāk ticami, pārāk teicami.

Varbūt tomēr Straumēni ir skaistākais, kas latviešu valodā sarakstīts?

Klausos mazliet VDT izrādi un domāju, ka esmu ko smagi palaidusi garām vidusskolā.

Kad kāds no Šveices biroja palūdz tavu valuable input, lai uzlabotu attiecīgā projekta efektivitāti, sirsniņa no prieka sāk trīcēt.

Labākais veids, kā angliski pateikt, ka īsti neesi par kaut ko sajūsmā: 'Well, I'm not pulling handkerchiefs out of my ass over (iespējams, cita prepozīcija, nepiefiksēju) [this idea], but [...].'
/No Filth (2013)

Starp pārvilkšanos mājās no darba + skolas un iešanu gulēt ir 40 minūtes.
Mēģinu ieskedjūlot vienu sevis žēlošanas un raudāšanas seansu, bet diemžēl tam nav laika.

Dzīve sit augstu vilni!

Ironiski, ka kūku Draudzība es principā apēdu viena pati.

Sivēnu svētdiena

G: c'est cool

M: google transleiteris - tā ir kule

Cilvēki e-pastos mani uzrunā visādi (jo mans četru burtu vārds ir ļoti grūti izlasāms un uzrakstāms, obvs), bet vakar ķirsītis uz kūkas atradās kādā e-pastā, kurā es trīsreiz tiku nodēvēta vārdā Guru.

Zinātne apstiprina, ka esmu rīta cilvēks.

Vecums nenāk viens III

Aptiekā iedeva klienta karti.

Salīdzinošā literatūrzinātne 101 saskaņā ar Lieni: "Tu esi latviete, bet Čārlzs Dikenss - brits."

Mani jau vispār kaitina tas, cik liela uzmanība lasīšanai tiek pievērsta pēdējā laikā, it kā tas būtu nez kāds unikālo sniegpārsliņu projekts un grāmatas tiktu lasītas tādēļ, lai uzštancētu kārtējo recenziju, bet tad es pati vakar jūsmoju, kad pustumsiņā lasīju kaut ko visnotaļ foršu, sastutējusi kājas uz spilvena, līdz ar to laikam jau neko nedrīkstu teikt.

Mūsu Kad pūcei aste ziedēs tomēr ir daudz foršāks izteiciens par franču Kad vistām būs zobi.

Vecums nenāk viens II

Pašreizējais maks ir tik ļoti nonēsājies, ka vilkt no somas ārā kauns, bet apsveru domu iegādāties tādu pašu maku (varbūt ne pelēkā tonī ar rozā lakādas iekšpusīti, ņemot vērtā Mārtiņa salīdzinājumu, pēc kuras ziloņa vietas tas izskatās), jo tas ir kā radīts manām vajadzībām.

Labākais padoms manā mūžā, kā iziet cauri universitātei (courtesy of Ilze): "Vienkārši pasaki I wonder what's the importance of [insert thing] un ļauj viņai runāt."

Tikko sapratu, ka vakar man iznāca metačīksts. 

Es gribēju pačīkstēt, ka man viss riebjas, bet man tam nav spēka.

Es gribētu aiziet no universitātes, bet man tam nav gribasspēka.

Negodīgi ir tas, ka tā lekcija, kas man, iespējams, patiešām patīk, iespējams, vienīgā lekcija, kas man patiešām patīk, notiek ceturtdienās pulksten 19:45, kas nozīmē, ka manas spējas koncentrēties ir apmēram starp -1 un -100, jo tā ir pēdējā nedēļas lekcija, līdz ar to viss, par ko es spēju domāt, ir miegs, miegs, miegs.

Bet, atvainojiet, vēl tikai sešas nedēļas!!!

Kad desmit stundas nosēdi darbā un vēl trīsarpus - lekcijās, liekas, ka asinis kājām vairs nepieplūst.

Black Mirror ir, iespējams, labākais seriāls, ko man šogad nācies redzēt. Protams, klasiskais britu formāts aka 3 sērijas sezonā ir sarūgtinošs, bet ko nu par to.

Labi, to par seriālu īsti nevar nosaukt, minifilmas sērijās droši vien būtu trāpīgāks apzīmējums. Čārlijs Brukers ir visnotaļ ģeniāls.

Patīk dienas, kad veikalā viss, ko es gribu, ir ar atlaidi.
Franču sidrs ar atlaidi, ciabatta ar atlaidi, brī siers ar atlaidi. Kaķu lēdijas komplekts.

Šokolādes kūka + Ezera sonāte + draugi ar spilveniem un segām noklātā gultā = mana versija par svētdienas idilli.

Gribas, lai tas turpinās vēl ilgi un lai rīt nav jāiet uz darbu un skolu.

Visu laiku domāju, ka man darbā raksta kāds retards, kurš konstanti izmanto vārdu monies.
Izrādījās, ka man pašai uz sevi ir jāatiecina augstākminētais.

Īsta sidra dzeršanā tomēr ir kaut kādi mazohisma elementi, jo principā jau garšo pēc iepuvuša ābolīša.

gardi.lv

Bieži vien jūtos kā Džordžs un Lenijs no Of Mice and Men, kuri runā par savu amurikāņu sapni.
Arī es daudz runāju par savu sapni, t.i., lekciju neapmeklēšanu, un no tā tik viegli kļūst, ka paspēju atsēdēt principā visas.

-Is it somebody's birthday?
-No, it's cake Thursday!

Dažreiz, kad uzdod mājasdarbu 500 vārdu apjomā, liekas, ka es tik daudz nespēšu pierakstīt, bet, kad pamanu, ka esmu iebraukusi jau 700+ vārdos, bet vēl vismaz trešdaļa rakstāma, nesaprotu, kā tas varēja gadīties.

Tajā brīdī, kad gribi izmantot to vienu vārdu, bet nekādi nespēj to izdabūt ārā no galvas, man reiz no intensīvās piepūles pārsprāgs kāds asinsvads.

Reizēm gribu būt Ilze.
Viņa zina, ko grib, nevis atnāk uz lekcijām čīkstēt par lekcijām un slodzi (case in point: es). Viņai ir mēŗkis, viņa ir īstajā vietā & vispār viņa ir forša arī vienkārši tāpat.

Blood-mixture, with the lowering of the racial level which accompanies it, is the one and only reason that old civilizations disappear. It is not lost wars which ruin mankind, but loss of the powers of resistance, which belong to pure blood alone.

(A. Hitler.)

In the North, during the 1850s, the growing number of free Blacks increased anxiety among some Whites who feared competition from them in the labour market and the possibility that they would continue to make social gains towards eventual racial equality. Fearing the release of Blacks from slavery and the crumbling of the southern economy, visual and performative caricatures of African Americans by Whites proliferated, depicting a world of Blacks who enjoyed being slaves. Their political function was to convince viewers that keeping Blacks in slavery was not only the right thing to do, but the benevolent responsibility to a race of people who were not quite human enough to survive on their own.

Bridget R. Cooks Fixing race: visual representations of African Americans at the World’s Columbian Exposition, Chicago, 1893

This is why the Soviet power is a new form of state organization, different in principle from the old bourgeois-democratic and parliamentary form, a new type of state, adapted not to the task of exploiting and oppressing the labouring masses, but to the task of completely emancipating them from all oppression and exploitation, to the tasks facing the dictatorship of the proletariat.

(J.Stalin.)

@gunaguna @Livas_nieki Guna, ej stūrītī nokaunies par saīsinājuma "lat.val." izmantošanu. It's a rookie mistake, you're better than this.
— Ilze (@Ilzefo) September 28, 2013

Visspēcīgāk apziņa par to, cik ātri skrien laiks, izpaužas brīdī, kad saproti, ka seriālam, ko skaties kopš tā pirmsākumiem, sākusies sestā sezona.

man acīmredzot patīk runāt palīgteikumos

Oh, Dylan!

-Give me a traditional Latvian surname.
-Bērziņš!
-Bird's eggs? What?

Manā asins saldumu paciņā bija Snikeris un Disko cepumi, nevis parastā Selga un Princas šocenīte kā māsai.

13 weeks to go

Paranoja, ka nepaspēšu izlasīt visu uzdoto, liek man gribēt brīvdienās iebarikādēties istabā un nekustēties ne no vietas.

maģistrantūra, šmaģistrantūra

Do your homework

Ir vienpadsmit vakarā, un es lasu Staļina un Hitlera propagandas tekstus.
Parasta pirmdiena.

Es saprotu, ka ir viegla septembra atvasara, bet man jau visu nedēļu austiņās skan pagājušā gada Ziemassvētku pleiliste, tā ka pat siltā rītā, dodoties uz darbu, es klausos Baby It's Cold Outside un priecājos.

Ātras iepirkšanās galvenais priekšnoteikums: čurāt gribas tā, ka acīs spiež.

Man acīmredzot trūkst kartupeļu vitamīna, vinegreta vitamīna un mājas siera vitamīna, jo tas ir viss, ko es gribu pusdienās ēst katru dienu. 

Mans ritenis principā ir neiznīcināms, tam pat tanks nekaitētu droši vien.

Tajā brīdī, kad pēkšņi man rokās kā pavisam atsevišķs elements palika riteņa stūre, jau sapriecājos, ka beidzot būs īsts iemesls iegādāties jaunu rumaku.
Kas tev deva - onkulis ieraudzīja un salaboja; stūrīte bija vienkārši atskrūvējusies.

Varētu sacīt, ka šīs sešas (velo)pastaigu nedēļas ir aizritējušas suņa zīmē: suņu skaits, kas iekoda man kājā - 1 gab.; suņu skaits, kurus es redzēju pakļūstam zem mašīnas - 1 gab.

Sezona principā ir noslēgusies, jo nākamnedēļ sākas smalkā dzīve Rīgā, ar to domājot darbu+skolu, kas garantē absolūtu laika un dzīves neesamību. Regulāras fiziskās aktivitātes ārpus mājas gan bija foršas, jāatzīst.

Happy together

Vārdos nav izsakāms tas, cik ļoti man patīk izmantot singular they rakstos. 

Patīk, ka, plānojot nākamo filmu dienu, pirmām kārtām domājam par to, ko varētu taisīt ēst, ne to, ko varētu skatīties.

Esmu tik priecīga par tādām foršām draudzenēm, kādas ir man, jo nav jau tā, ka lieliski cilvēki apkārt mētājas.

Vakariņās putukrējums ar maizes zupu.
Jūtos pelnījusi, dietologi var iet ieskrieties.

Esmu tik ļoti pārņemta un aizrāvusies ar savu jauno pienākumu darbā, ka acu priekšā nepārtraukti rādās viss, kas ar to saistīts.
Gandrīz kā ar sudoku.

Vispār ironiski, ka darbā gribas, lai viss būtu perfekti sakārtots, kamēr ārpus darba kārtība rūp tieši tikpat cik desu cenas.

Video of the day

Šodien L principā divos vārdos rezumēja manu dzīvi: gribas uzmanību.

Tā kā zinu, ka visa mana ģimene slepeni un ne tik slepeni lasa manu blogu, ziņoju, ka dzimšanas dienā, lūdzu, vēlos kapsulu kafijas automātu, jo es esmu tā vērta. Paldies.

Mazie prieciņi darbā

Nu tik varu atkal lauzt kaulus uz nebēdu, jo esmu ap-dro-ši-nā-ta!

Kad izdzeru 9. stipruma kafiju, jūtos kā samīlējusies, jo iekšas trīc tieši tāpat.

Ar 10 km garu pastaigu vakarā acīmredzot nepietiek, lai atrisinātu miega problēmas.
Laikam jāiet 20 km.

Nopērc manu fotoaparātu! SOLD

 2010. gada 29. decembrī, laikam sadomājusies, ka kļūšu par slavenu vlogeri vai vēl nez ko, nopirku fotoaparātu Canon Powershot SX 30 IS, ieguldīdama tajā iPad'am domāto naudu, jo vajadzēja tā, ka acīs cērt. Varu pasludināt šo par savu, iespējams, muļķīgāko pirkumu mūžā.

Ar to gan visa mana fotogrāfes karjera beidzās, jo, izbildējusi kādus 100 kadrus (reiz mēģināju nofotogrāfēt Mēness aptumsumu (laikam tieši šīs tālummaiņas dēļ gribēju šo stalkeru mantiņu), kas pavisam noteikti ir izdarāms, bet tam ir vajadzīgs statīvs, jo man pārāk trīcēja rokas, lai sanāktu normāls fokuss), noliku to skapī. Kopš tā laika neesmu to aiztikusi, tādēļ gribu tikt no šī aparāta vaļā, jo bildēšana un bildēšanās mani šobrīd interesē gandrīz tieši necik.

Tad nu, lūk, mans piedāvājums ir jau iepriekš minētā fotokamera ar lādētāju (kā jauna, no mājas iznesta vienu reizi, glabājusies tumšā, sausā, vēsā vietā) + kameras soma + 8GB atmiņas karte + oriģinālais iepakojums (ļoti svarīgi!) par, hmmm, piemēram, Ls 150 (salidzini.lv piedāvā tikai vienu šādu fotoaparātu par Ls 257).

Ieskatam arī smukais zoom's:

Paldies par uzmanību, fotoaparāts ir atradis jaunu īpašnieku!

[18:06:02] Guna: tā, atkal gribu kaut ko smalku ieēst
[18:06:10] Guna: kaut kādu kaviāru, perhaps
[18:06:22] Marianna: kaviāru ar omāriem un dievmaizītēm
[18:06:24] Marianna: un kkādu moet
[18:06:44] Guna: un to visu pasniedz lai mazs nēģerītis man
[18:06:49] Guna: uz zelta paplātes
[18:06:50] Guna: protams
[18:06:52] Marianna: midžetiņš
[18:06:59] Marianna: paplāte apkaisīta ar kokaīnu
[18:07:08] Guna: un nobērti arī briljanti mirdzumiņam

Reizēm vajag sevis žēlošanas vakarus.

Pasēdi, padzer vīnu, paēd par daudz šokolādes, nobirdini kādu asariņu par neko (jo dzīvei nav ne vainas, bet čīkstēšana ar likumu nav aizliegta), rinse, repeat.

Šekspīra soneti sāk mani vajāt seriālos un filmās.
Dikijs droši vien greizsirdīgs uz konkurentu.

Can't get no sleep

Ja par pirmajām reizēm, tad vakar man izdevās apdedzināt a) pēdu virspuses, b) ausis, c) matu celiņu. 

Ar steigu jāatgriežas kondicionētā ofisā, kur šādas briesmas nedraud. 

Paldies, Cosmo, ko es bez tevis iesāktu!

Quoi?

Ieslēdzu France 2 ziņas un paliku muti vaļā: ES TAČU VISU SAPROTU!!!

Ko man gribas pateikt savai galvai pašlaik:

Lietas, kas besī #3467:

augļu mušiņas vīna glāzē.

Riteņbraukšana + izlaisti mati = neizķemmējama ligzda uz galvas

Un visam pa virsu nākamajā dienā var forši kasīt mušas no acīm ārā.

Ar katru reizi man izdodas aizvien nesmukāks manikīrs. Tas nav godīgi, un man tas nepatīk.

Double-faced vegetarians

Ar māsu šodien vienojāmies - viņa, iespējams, nākamnedēļ ēdīs zivis (bet tikai izņēmuma kārtā), savukārt es rudenī sev pirkšu ādas zābakus.

Brīdī, kad garām pabrauca vilciens, novibrēja durvis, un es pamodos, domādama, ka vibrē modinātājs. Likās, ka šī ir lielākā netaisnība pasaulē, ka man jau ATKAL jāiet uz darbu, bet tad atcerējos, ka ir taču sestdiena un es varu gulēt. Paskatījos pulkstenī, ieraudzīju, ka ir 6:58, un pārvilku segu pār acīm, lai dabūtu lielāku tumsu un gulētu tālāk.

Toties vēl lielāka netaisnība norisinājās brīdī, kad es pamodos uz palikšanu un pulkstenis rādīja 7:37. SESTDIENĀ.

Dienās, kad darbā nav ko darīt, gribas iešaut sev pēdā. 

Vecajā darbā katru vakaru nācās draudzēties ar itāļu valodu, kuru mācījusies biju tieši nulle sekunžu.
Pašreizējā darbā katru dienu nāksies izmantot vācu valodu, kuru mācījusies esmu tieši nulle sekunžu.

Fun!

Darbā iznāk drusku tēlot tādu kārklu angli.
Uztic man dažādi latvieši savas problēmiņas, bet, tā kā man datorā nav garumzīmju, nākas atbildēt angliski. Dumji.

Protams, sevi mierinu ar to, ka jāraksta lingua franca, lai jebkurš no augšas mani varētu pārbaudīt (jo viņiem taču nekā cita ko darīt nav).

Pirmās pasaules problēmas nr. 96

Reizēm vilcienā ir tik grūti palasīt, jo blakus cilvēki skaļi un interesanti sarunājas.

Pašai nemanot, es koncentrējos nevis uz Kevinu un viņa masveida slepkavību, bet gan to, ka Arvīds un Ilze izšķīrās, jo viņš netīrs nāca gulēt.

Smadzenes tiek salauztas tajā brīdī, kad rodas apziņa, ka vārds colonel tiek izrunāts tāpat kā vārds kernel.

In other news, nācās pasūtīt Šekspīra sonetus, jo filmā smuki lasīja. 

Every day is Tuesday

Vispār jau ir mazliet smieklīgi, cik ļoti Vidējo Austrumu iedzīvotāji ir pārliecināti, ka pasaulē strādā tikai vīrieši. Esmu saņēmusi simtiem Dear Sir dažādās variācijās un kādus divus Dear Sir/Madam. Ja viņi uzzinātu, kas sēž ekrāna otrā pusē...

Ja vēl par šiem pašiem klientiem, tad viņu tonis vēstulēs ir tik ļoti bezpalīdzīgs, it kā visa pasaule būtu viņiem nodarījusi pāri un es būtu viņu pēdējā cerība. 

Vēl, protams, tas, ka cilvēki ir stulbi un neprot lasīt, bet par to citreiz. 

Quote of the day

via http://l0st-generation.tumblr.com/post/34001225690

Tā kā mana tolerance pret insektu kodumiem ir apmēram tieši nulle, jo ārā es principā neeju, šodien pēc aveņu lasīšanas pusstundas garumā manas kājas izskatījās raibi rūtainas.
Labi, patiesībā tās bija nosētas ar baltiem pampumiem 1-2 cm diametrā, ko ieskāva liels sarkanums, taču visam pa vidu rotājās arī asiņu pilīte un skaidri samanāmas aklā dundura snuķa pēdas.
Skaisti! Īsts mākslas darbs. Lieki piebilst, ka tas viss pasākums niezēja tā, ka man gribējās lēkāt.

Gaidu, kad Apple vai Amazon nāks klajā ar konceptu elektroniskā bibliotēka. Kāpēc gan es nevarētu par vienu eiro savā iPadā/Kindle nedēļu lasīt, piemēram, [ievietot grāmatas nosaukumu]?

Gaidu, kad kāds arī ieviesīs Aizdod savu e-grāmatu draugam (izrādās, Amazon to jau piedāvā). Ja jau maināmies ar papīra versijām, kādēļ gan es, nospiežot attiecīgās skārienpodziņas, nevarētu nosūtīt savu e-grāmatu kādam citam, tajā laika brīdī liedzot pieeju manai kopijai?

Poem of the day

A man saw a ball of gold in the sky;
He climbed for it,
And eventually he achieved it --
It was clay.

Now this is the strange part:
When the man went to the earth
And looked again,
Lo, there was the ball of gold.
Now this is the strange part:
It was a ball of gold.
Aye, by the heavens, it was a ball of gold. 

by Stephen Crane

Izrādās, es neesmu vienīgā starp kolēģēm, kam darbā gribas pļāpāt paralēli strādāšanai.
Tā vietā mēs laiku pavadām gandrīz klusuma skaņās - vienīgie trokšņi ir taustiņu klabēšana un peles klikšķi.

Grūti jau vispār bez emotikonām iztikt, kaut kā cilvēkiem tās gribas iespiest pat tīri formālā sarakstē (tas, ka pasniedzēji uz bakalaura darba melnrakstiem ar zīmuli savelk smaidiņus, jau sen ir vecas ziņas & diezgan forši). Ko cilvēki izmantoja pirms tam, lai paustu savas emocijas rakstu valodā?!

Darbā, lai ātrāk apstrādātu klientu/lietotāju pieprasījumus, izmantojam templeitus (zinu, zinu, ka jāsaka veidnes, bet tāds nu mums tas žargons ir), lielāko daļu no kuriem esmu veidojusi es (kas sunim asti cels...), kas pavisam noteikti ievietojas formālajā reģistrā. Es to cenšos puslīdz ievērot arī turpmākajā sarakstē, lai gan tāpat mētāju frazālos darbības vārdus pa labi, pa kreisi (tas gan laikam ir ļoti nevēlami tikai akadēmiskajā diskursā), dažādus sarunvalodas izteicienus un citas lietiņas. Taču cilvēki, kas sēž otrā pusē, bieži vien nekautrējas izmantot kolu/semikolu un iekavas, lai man nodotu savas izjūtas par mūsu komunikāciju/sarunas tematu/jebko citu. Un es īsti nezinu, vai būtu labi/pareizi/pieklājīgi/tonim atbilstoši atbildēt ar to pašu.

Mjā, ja nākas vienam un tam pašam cilvēkam rakstīt principā katru dienu, tad beigās jau pie Have a nice weekend! piektdienas pēcpusdienā pirksti paši meklē attiecīgos taustiņus. It īpaši, ja runa ir par austrumniekiem (sarakstē ar viņiem lietot izsaukuma zīmes īsti nav ļauts, jo viņi to uztverot kā kliegšanu), bet viņiem gan tas weekend ir drusku citā laikā.

Jautājums par to, vai katrreiz jāizmanto uzruna Dear...., ja tā jau ir trešā atbilde/jautājums, joprojām paliek atklāts.

Būs laikam jāpalasa kāda jauna literatūra par biznesa korespondenci, varbūt tajā ir ienākušas jaunas vēsmas. Hmm, nez ko Deivids Kristāls par to teiktu?

Plusi strādāšanā no mājām:
1) nav nekur jābrauc (var celties vēlāk un ātrāk būt mājās);
2) nav jāmaksā par ēdienu (var pieiet pie pilna ledusskapja);
3) var fonā skatīties seriālus;
4) var sēdēt pidžamā.

Produktivitāte: tieši tikpat augsta. 

Mīnusi strādāšanā no mājām:
1) iesēņošanās.

Apzinība jau vispār nav tā sliktākā īpašība pasaulē, bet reizēm man gribas sev no visa spēka iespert.
Lūk, šodiena. Drudžaina Guna, kam sāp galva un, liekas, visi zobi pasaulē, tek un sūrst deguns, vaļā viena nāss, skrāpējas kakls, asaro acis, šodien sēdēja darbā, līdz pabeidza visu darāmo (pa starpai vēl paspējot reģistrēties maģistra studijām).
Un, protams, paņēma mājās datoru, lai rīt varētu strādāt pidžamā, jo nevēlas iedragāt savu lielisko track record un iekrāt darbiņus.

Dažreiz ir labi nebūt par Gunu (khem, Līga).

Kad vecais Marčs uz mežu iet...

Piezīme sev: piektdienas vakarā pie vējainas jūras dziedāt galda dziesmas ar tēta 70 gadus vecajiem uni biedriem ir ne-nor-mā-li forši, bet tā darīt nav labi, jo pēc tam a) sāp kakls, b) saaukstēšanās.

A wideawake does not have a nap.

Pēc Lauras ieteikuma beidzot sāku klausīties A Way With Words podkāstu (paldies, esmu sajūsmā!), bet man visu laiku gribas dumji pasmaidīt, kad dāma saka blablabla.org, jo viņas [o: a:r dži:] izklausās vienkārši kā orgy.
Kā redzams, joprojām esmu 12 gadus veca puišeļa attīstības līmenī.

Translation 101

Vispār traki mīlīgi, ka darbā vārdam to assign ir piemeklēts fonētiski līdzīgs vārds latviešu valodā, un mēs pastāvīgi runājam par dažādu problēmu atsaiņošanu tai vai citai kolēģei.

Būtu cītīgāk lekcijās klausījusies, varbūt ij zinātu, kas tā par stratēģiju.

Lie-tas

Jāizmācās fiksi literatūra maģistrantūrā (oh, es jau domās dzirdu piezīmes par dzīvošanu zem tilta, bet vesels kurss par Šekspīru... to nedrīkst palaist garām) un jāstudē mārketings pēc tam.
Tā es šodien izdomāju.

Vandoties pa kārtējiem maisiņiem un kastēm, kuros satūcītas dažādas lietas, uzdūros čupiņai koncertbiļešu. 2007. gads tāds ražīgs bijis - veseli 7 gab. (viens no tiem pat Oslo). Tas laikam arī bija brīdis, kad mūziķi masveidā sāka apciemot mūsu tēvzemīti. Tas laikam arī bija brīdis, kad es beidzot varēju atļauties kaut ko.

Šonedēļ risinās mana ideālā darba nedēļa - jāstrādā tikai trīs dienas.

Tieši tāpēc es neeju ballēties: atbraukt no Jāņiem plkst. 6, lai 9:30 nelaimīgā kārtā pamostos un visu dienu pavadītu ar izmisīgu vēlmi aizmigt. Saprotams, tas notiks ne ātrāk par 10 vakarā.
Thanks, brain!

Ceru tomēr kādu dienu piedzīvot mītisko nogulēt līdz diviem dienā.

Jautājums, kas jāizlemj pusotras nedēļas laikā: es gribu studēt literatūru vai rakstīt maģistra darbu franču valodā?

Tā jau kļūst par tradīciju, ka uz izlaidumu man tiek nogriezta čolka.
Vienīgā problēma ir tāda, ka ne vienā, ne otrā reizē tas īsti nebija tas, ko es gribēju.

Dienas atziņu skaits: 2.

1) Nesaprotu, vai pēdu virspuse patiesi ir nosauļojusies vai nenomazgājami netīra;
2) pa kluso dzert vīnu, kas paredzēts ēdiena gatavošanai, ir gar-di.

Nezināju, ka izlaidums ir tik ļoti big deal.
Laikam esmu darījusi nepareizi, ka visiem radiem/draugiem sacīju, lai nenāk, jo būs ļoti garlaicīgi, ilgi un tas nav tā vērts.

Andrejs, protams, runādams par muļķīgo konstrukciju pa lielam, nespēja nepieminēt, ka mums esot konstrukcija iet peldēties pa pliko.

Mmm, gurķu pasta darbojas tikpat labi kā cukini pasta.

gardi.lv

Mani ir tā izlutinājusi slepenā Pusdienotāju kluba kafejnīca Vecrīgā (ja tas ir aiz metāla durvīm ar kodu un pagrabā, tas ir nopietni), kur katru dienu ir pieejami 3-4 veg ēdieni, kas turklāt ir ļo-a-ti garšīgi, sātīgi un veselīgi (un lēti!!!), ka man būs grūti dažādās iestādēs samierināties ar klasiskajiem griķiem + kečupu.

Dzelžaina loģika

What's more difficult: a hike or a trek?
A trek, because there's no such thing as Star Hike.

Bet filmas tomēr mēdz arī pievilt, jo Britnijas Crossroads, lai viss būtu leģitīmi, bija jāsaucas Intersection.

Manai sejas ādai laikam patīk būt par kraupi.

Principā es nezinu, vai dabā pastāv koncepts piedzerties no valodas, bet mēs tādu šodien radījām.

Case in point: Solveidža Ozola-Pildspalviņa

Ieraudzīju savu statusu LUIS: "Sagatavots eksmatrikulācijai/atskaitīšanai/"

Šņuk, šņuk.

Darbs piešķīris man brīvdienu izlaiduma dienā.
Tā kā nākamajā dienā pulksten deviņos atkal jābūt uz svītras, vēlos jau septiņos no rīta trekterēt šampīti, lai līdz svinīgajam aktam jau justos visu nosvinējusi.

Sāku lēnām gatavot jautājumus The Big Fat Quiz of English Philology un šķirstu leksikoloģijas pierakstus.
Gar malām sarakstīti Veisberga dotie piemēri, starp kuriem ir MILF, sexercize, botox party, porno scanner un boob tube.
Un vēl mums kāds mēģina iestāstīt, ka augstākā izglītība Latvijā neesot progresīva.

Tomēr joprojām nespēju noticēt, ka mācības nu ir cauri.
Mana sestdiena un svētdiena, ko gribu, to daru (drīzāk gan ko negribu, to nedaru), jādomā ir tieši par neko.

It's like the Sopranos; it's over!

Runājot par neko, studenta apliecības slots makā nu ir tukšs. 

Vakar gan laikam uznāca kaut kāda gribēšana vēl divus gadus pamocīties skolā un studēt visnenoderīgāko priekšmetu pasaulē. Līdz tam doma par maģistrantūras studijām manī izraisīja vieglu nelabumu. Vēl jau arī, protams, tās nopirktās studentu biļetes uz baletu, kuru dēļ izvēles īsti nav.

Vēl man tikai nesaistīti jāpiemin, ka vakar, aizstāvot baķīti, Dikensu pretnostatīju 50 Shades of Grey. Because I can. 

Šo teikumu savukārt pa taisno speršu iekšā savā CV:

Guna's thesis is a valuable contribution to Dickensian academic research and deserves due evaluation.

Palmolive šķidrajām mandeļu ziepēm ir uz mata tāds aromāts kā manām smalkajām franču smaržām.
Go figure.

Nedēļu mocījos ar neērtāko krēslu pasaulē, līdz sapratu, kā to visu pasākumu iespējams saregulēt.
Atā, muguras sāpes (cerams).

Ja es sava baķīša prezentācijā nepārtraukti sacīšu tādus vārdus kā quickly un rapidly, varbūt neviens nepamanīs, ka vāros jau astoņas minūtes un negrasos pārstāt?

Nekas nav labāks modinātājs par oda spindzēšanu tieši pie auss septiņos no rīta.

M.: ēlerte dirš par siltumapgādi, it kā dzīvē nekā svarīgāka nebūtu. kāpēc tik reti laimīgās stundas ir v-rīgas bāros, ko. KO, SARMĪT.

Tā kā jau nedēļu esmu nostrādājusi pavisam īstā 9-6 (-1) darbā, man ir tiesības uz dažādiem kategoriskiem viedokļiem.
Sen jau ievēroju, ka interneta portālos/forumos un citās vietnēs lielākā aktivitāte norisinās tieši tajās stundās, kad cilvēki parasti strādā (Cālī, piemēram, neviens sestdienā nerunājas). Tad nu rodas jautājums, kā to visu var paspēt? Mūsu birojā nevienam nav lieku minūšu un stundu, lai virinātu internetus, jo visam ir jābūt atrisinātam ātri un efektīvi.
Līdz ar to vienpersoniski secinu, ka nav jau brīnums, ka mūsu valstiņā tas darba ražīgums tāds ne visai augsts liekas.

WORD

[2013.05.28. 22:00:10] Madara: un atzīsimies - iemesli, kāpēc mēs gribam biroja darbu, ir: (1) bezbožnais piķis, (2) lai ir mazāk iespēju hujņu ēst, (3) lai ir iemesls no mājas iziet un nesēdēt netā vislaik bez apstājas.

Parasts svētdienas rīts: klausos Bēthovena 9. simfoniju un lasu ONTD par Kardašjenu ģimeni.

Mana sejas izteiksme, ieraugot bakalaura darba aizstāvēšanas grafiku.
Es jau biju laimīgi par to aizmirsusi.

Ilze vakar viltīgi mani aizmānīja uz Gan Bei (ar attaisnojumu, ka esam nodevušas baķīti, tādēļ esam pelnījušas), lai uzsāktu savu kampaņu Nāc mācīties filoloģiju maģistrantūrā.
Mans vienīgais attaisnojums to nedarīt savukārt ir Bet, bet, bet tur būs Maija atkal, es ļoti negribu Maiju, es sev apsolīju, ka Maija manā dzīvē vairs neatgriezīsies.

Meitene ar kaķa plāksteri

Jelgavas pilsētas slimnīcas asins sagatavošanas nodaļā ir nudien lielisks un smaidīgs personāls.
Interneta valodā runājot: +1.

Es ļoti gribu, lai tūliņ pat būtu 7. jūnija pēcpusdiena, es būtu kaut kā nebūt aizstāvējusi savu baķīti un varētu vairs par to nedomāt.
Aizvien vairāk šaubu, neticības sev utt. Protams, ir arī jāpalasa dažādi sveši darbiņi, lai vēl vairāk sevi pamocītu.

Britu stulbie komēdijseriāli pie manis vienmēr atnāk negaidot (tātad tieši uz šo jomu ir attiecināms domugrauds 'kad pārstāsi meklēt, tevi pašu atradīs' vai nu kā tur).
Skatos jau otro Friday Night Dinner sezonu un smejos pa visu māju.

Prieki ir tad, kad ir superliela pārliecība, ka hemoglobīna līmenis būs zem katras kritikas, bet rādītājs izrādās vēl labāks nekā pirms pusotra gada.
Gaļas neēšana ftw!

-Mums ļoti tālu pieraksts tagad, varam jums piedāvāt jūlija vidu!
-Bet par pilnu samaksu?
-Šo ceturtdien vienpadsmitos gaidīsim jūs!

True story!

[10:33:42] Madara: ā, mantijas būs! tagad ir jauns jaut., vai nevajazētu arī zižļus mums, draugiem

Izskatīgais inženieris no The Unbearable Lightness of Being izrādījās esam Martins no The Girl With the Dragon Tattoo.
Ja tā padomā, sīkas līdzības lomā pat ir.

Vicious pirmās divas sērijas jau divreiz noskatījos, man liekas, ka es sajūtu DVD nepieciešamību.

Vispār nesaprotu šo apsēstību ar visa kā svinēšanu.
Mani pat sava dzimšanas diena neinteresē vairāk par vakarā paēdīsim fiksi kūku un padzersim burbuļus. Lai es svinētu kaut kādas piemiņas dienas?

Šodien darba pārrunās atteicos intervētājai paspiest roku, jo man bija pārāk miklas plaukstas (protams, atklājot viņai šo fifīgo faktu).

Paldies, vasara!

Tētis uz lapiņas pierakstīja mūsu izlaidumu datumus, lai nepiemirstos. Liku apakšā pierakstīt: dārgas dāvanas un lielas puķes. Lai nepiemirstos.

Mamma: "Varbūt pujenes uz to laiku jau ziedēs! Lielas puķes!"

Vietas taupīšanas nolūkos es varētu izveidot blendu un Charles Dickens vietā rakstīt Chickens.

Dažreiz atklājumi par vārdiem ir pilnīgi nejauši, negaidīti un apbrīnojami.
Tikko prātā nez kādēļ ienāca vārds avantūrists, un pēkšņi man galvā iespēra zibens: aventure (fr.) = adventure (en.).

Laikam pirmo reizi mūžā man rakstu darbā būs ievads bez liriskās atkāpes.

upd: izdevās ar tādu noslēgt secinājumus (kas principā ir diskleimeris: ja tavas domas nesakrīt ar manām, tad tu vari iet uz elli!).


Vispār uzrakstīt ievadu un secinājumus ir grūtāk nekā uzrakstīt bakalaura darbu kopumā. It īpaši tad, ja secināts nav nekas.

Tajā brīdī, kad es rakstu par Estellu un Oliveru Lielajās cerībās, ir skaidrs, ka akadēmiskais izsīkums ir pārcēlies jaunā līmenī.

Virsrakstā Latvijas slavenības sanāk aplūkot jaunu 'gadžetu' pēdiņām vajadzētu apņemt citu lietvārdu.

Kad kaķi neviens negrib bužināt, viņa nemet plinti krūmos un trin galvu pret datora stūri. Same shit principā.

Pārlasu sava baķa teoriju un palaikam ieraugu kādu skaistu teikumu/rindkopu, kas ir visnotaļ izdevusies. Grūti noticēt, ka pati to esmu rakstījusi.

Praktiskā daļa gan ir i em ket līmenī.

Nez kuro reizi pārskatījusi jaunākos darba sludinājumus, secinu, ka dzīvē mani vadīs bauslis Tev nebūs strādāt.
Nu, vismaz darbu, ko nav iespējams darīt pidžamā.

Šonakt atkal bija dokumentālais miegs.
Kad es saskatos pārāk daudz raidījumu vienā dienā, tad naktī skatos sapņus kā raidījumus - no malas. Turklāt ar apziņu, ka es guļu.

Sweeping up misinformation like a kindly and Latvian hotel maid.

//Aleksandrs Ārmstrongs par Ričardu Ozmenu, Pointless S09E15

Vajadzētu izveidot kādu fuckyeahlatvians lapu vai ko tādu, kurā atzīmēt visus raidījumus/filmas/seriālus/grāmatas, kur tiek pieminēta mūsu valstiņa. Vienkārši tāpat.

Nekad nebeigšu sajūsmināties par konceptu čipšu salāti.

Tiem lieliski piestāvēja Kapteiņa Amerikas dibens.

Kings of Convenience dziesmām ir visskaistākie vārdi. Tā nu tas ir.

1) Viens, VIENS solis līdz diplomam;
2) vairs nekādu lekciju;
3) nuga draugi pasaulē.

Pēc trim dienām Lī Maka ziemeļu akcenta pavadībā jebkurš my manā galvā skan tikai kā [mi].

[12:44:57] Marianna: nekūpošais skurstenis

Meh, nekāda skrējēja no manis nesanāks.
Dodiet citu sporta veidu.

In sum.

[21:44:55] Madara: vēlos aicināt visus iet dirst, IZŅEMOT draugus manus

THIS

(Avotiņš)

Es šodien biju tas frīks bez virsjakas, kamēr man apkārt cilvēki joprojām bija tērpušies UGG zābjos, pufenēs, šallēs, cepurēs un cimdos.

Šī dziesma ir absolūta perfekcija.

Somewhere there is some place, that one million eyes can't see
And somewhere there is someone, who can see what I can see 

Es principā atrodos trīs lappušu un vienas nerediģētas apakšnodaļas attālumā no jēdzīga bakalaura darba melnraksta, bet šī darbiņa paveikšana man pašlaik liekas neiespējama.

UPD: pirmajā lapā ierakstīšu pateicību ne vien Tēzauram (bez sinonīmiem es joprojām stūrītī birdinātu asaras), bet arī vīnam. Darbojas perfekti, tikai pagrūti ar dozām.

Gribēju mest mieru Berlīnei (esmu pieradusi pie klasiskas teksta struktūras, jel, piedodiet), bet izlasīju interviju ar Silviju Brici, kurā arī minēts, ka tulkojums ir nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā Labākais tulkojums, un laikam tomēr gribu saņemties un tikt galā, jo valodiskā puse ir tiešām brīnišķīga.

//No Café Maison de France

Pēdējā laikā skatos (pārāk) daudz raidījumu, kuros jāsmejas, bet tā vietā, lai es būtu priecīga (jo teorētiski tam būtu jāuzlabo mana oma), tie, šķiet, rada tieši pretēju efektu, jo papildus visām pirmās pasaules problēmām man ir jādomā arī par to, ka es turklāt arī neesmu smieklīga.

Un tad vienā brīdī no abstract pattern man iznāca absurds raksts.

Ja es lasītu horoskopus, manējā droši vien būtu rakstīts: šī diena nav piemērota rakstīšanai, jums nekas nesanāks, atpūtieties un skatieties smieklīgus raidījumus.

Viss, ko esmu līdz šim uzrakstījusi, šodien liekas īpaši slikts (nejauši vārdu salikumi, kas savirknēti teikumos, kuri savukārt sarindoti rindkopās, no kurām jēga un sajēga ir tieši apmēram nekāda), bet nekas labāks arī nerakstās.

Izrādās, ka Džons Ričardsons ne vien ir principā es (ar to mazo atšķirību, ka man nav OCD),  viņš ir arī veģetārietis.
Laiks kravāt koferus.

Man ļoti patīk lietot subdžonktīvu amurikāņu stilā, bet mana bakalaura darba vadītāja visus manus that he be pagodina ar sarkanu vilnīti.
Labi, labi, mīļā miera labad būs man that he should be.

Džon Ričardson, mana atbilde ir JĀ.

Kā labi iesākt nedēļu:
0) jau svētdienas vakarā saņemt ziņu, ka lekcija nenotiek, līdz ar to celšanās sešos no rīta atceļas;
1) no rīta izdarīt kikboksu un nosvīst kā mazam sivēnam;
2) atvērt istabā logu un sajust, ka gaiss patiešām mēdz smaržot;
3) uzzināt, ka eksāmenā atkal izdevies nopelnīt vienu apaļu cipariņu.

Kā labi turpināt nedēļu (wishful thinking):
1) pabeigt praktiskās daļas melnrakstu.

8 Out of 10 Cats.

Principā viss, ko es gribēju teikt.
Atā, skolas beigšana, atā, izkāpšana no gultas!

Džimij Kār, fuck you!

Nākas sev atzīt, ka manī ir kaut kāds filologa gēns, kad ar lielu aizrautību noskatos dokumentālo filmu Birth of the British Novel.
Stundu noturēt manu uzmanību filmai ir praktiski neiespējami, ja vien es neatrodos kino.

Vakar pirms psiholoģijas eksāmena tik ļoti daudz second hand embarrassment, sākot ar nožēlojamiem špikeriem zem svārkiem, turpinot ar vai ir iespējams apsēsties vēl tālāk, beidzot ar es nesēdēšu ārmalā. Labdien, mēs no astotās klases.

Vēl arī, protams, stāstu krājums Operas joks.

Man liekas, ka man atvērās baleta čakra.

A day in the life of [...]

Līva: Es vairs neatceros, kāpēc viņš viņu toreiz iepļaukāja (tur kaut kā netīšām nebija?), bet man tas krievs vispār patika.
Guna: Koncepts 'iepļaukāt netīšām' :D
Ilze:  My hand slipped.
Līva: On your face.
Ilze: These things happen. Seriously.
Līva: Kuram gan dzīvē nav gadījies mahāties ar rokām istabas vidū un netīšām trāpīt blakusstāvošai sievietei?
Ilze: Pa seju. Ar plaukstas iekšpusi. Jā, kuram gan tas nav gadījies!

Hmm, varbūt, kā saka, jātver iespēja un jāpiesakās Francijas institūta rīkotajos pusintensīvajos franču valodas kursos un jāatver durvis uz B2 līmeni.
Ko tad citādi es visu maiju darīšu?

Pēc trīs mēnešu datora lietošanas beidzot atradu, kā likt visām dziesmām, kas glabājas iCloud, uzrādīties iTunes. Nu manām apmēram 100 dziesmām ir apmēram tikpat māsu. Yisss.

Pavasaris pienācis ir tad, kad kaķis grib ienākt mājās pa otrā stāva logu, nevis durvīm, tādējādi signalizējot, ka, atvainojiet, logam ir jābūt atvērtam visu laiku.

Reizēm iestrēgstu uz dažādiem vārdiem.
Nu, piemēram, tagad gribas nepārtraukti lietot tekstā rather (bet kā man citādi pazemināt modalitāti?!) un reveal.
Labi, ka ir thesaurus.com, kur smelties idejas sinonīmiem.

[18:51:00] Madara: lv šoviem neveiklību piedod tieši stulbie tuvplāni, etc.
[18:51:07] Madara: tieši rožā vislaik, kā sak
[18:51:53] Guna: lv šovi izskatās vienmēr kā ar rokas kameru filmēti
[18:51:58] Guna: lētu
[18:52:11] Madara: ar vienu roku drociju, ar otru - filmeju

Ar nepacietību gaidu pāriešanu uz vasaras laiku.
Varbūt man kādu brītiņu izdosies mosties ap pusdeviņiem, ne pirms pusastoņiem.

Kā man besī tas interneta ziņu formāts, jēga vērt vaļā jebkuru saiti ir mazāka/vienāda ar nulli.
Nu, piemēram, šis raksts: 7 rindkopas + virsraksts; reāli visās rindkopās ir rakstīts viens un tas pats, mazliet informāciju papildinot (četrās no tām, kā arī virsrakstā ir minēti 85 kg heroīna, trijās - 2,7 miljoni latu). Tā kā tādiem atsaldeņiem!

Repetitio est mater studiorum?

Pati tikko sapratu, ka laikam jau reiz par šo pašu esmu sūdzējusies kaut kur tepat.

20 dienas. Bakalaura darba praktiskās daļas melnraksts.
Go!

Hmm, varbūt tomēr rīt.

Internets mani ir tā izlutinājis, ka televīzija vispār drīkst izbeigties.
Es neskatīšos Koru karus, ja 15 min pēc raidījuma sākšanās neviens koris vēl nav sācis dziedāt, stundu pēc raidījuma sākšanās savu lietu ir izdarījuši divi kori, turklāt reklāmas pauzes laikā var paspēt uzvārīt makaronus.

Attopieties taču!

Man patīk, ka filmās un seriālos rāda tikko dzimušus mazuļus, kas smaida un paši tur galviņu.
Here's to hoping I get one of those, haha.

Tāda sajūta, ka apmēram septiņi akmeņi ir novēlušies no sirds. Pat tas, ka nākamnedēļ būs jāsvīst pie bakalaura, nespēj sabojāt šo sajūtu un prieku, ka, nu, TAS eksāmens ir aiz muguras & man vairs nav jāstreso.
Lie-lis-ki.

Lieki piebilst, ka es jau visu esmu aizmirsusi.

Ar dzērieniem man ir gadījies visādi, bet apvemties no kūkām... Nu, pirmā reize jau vienmēr kaut kad pienāk.

Laikam būs jāievieš Ilzes lapiņu spēle grāmatu izvēlē arī man, jo šis nekam neder, jūtos kā no Sijā auzas, tautu meita izkāpusi (nu, jo stundu stāvu domādama, yadayada).
Un šobrīd gribas lasīt tikai papīra grāmatas, elektronika var iet bekot.

Es vēl Maijai pieminēšu to, ka man nācās viņas dēļ atteikties no ansambļa Manta koncerta kopā ar draudzenēm.

Un sev es šo pārmērīgo apzinīgumu pieminēšu, ja tajā eksāmenā saputrošos un visu sajaukšu & dabūšu 7 beigās.

Puskaraļvalsti tam, kas pateiks, kur var iegādāties šo tēju (izņemot HZF ēdnīcu).

Daži cilvēki māca tādus priekšmetus, ko viņiem nevajadzētu mācīt, turklāt neprotas kaunu un neiet pensijā.
To visu lieliski aptver Lizburgera teiktais šodien: 'When did she lose track of language change? The 1970s?"

I don't need this shit in my life.
Nekas, piektdien tas (cerams) būs cauri. Vairs nekādas Maijas. Nekad.

O, kas tā par bezjēdzīgu dzīvi! Lūk, esmu kopā ar jums, jūsu klātbūtne mani satrauc, bet tai pašā laikā ne mirkli nevaru aizmirst, ka mani gaida nepabeigts stāsts. Es redzu, lūk, to mākoni, kas atgādina klavieres. Domāju: vajadzēs kaut kur stāstā pieminēt, ka slīdēja mākonis, kas izskatījās pēc klavierēm. Smaržo heliotops. Cenšos ātrāk iegaumēt: salkana smarža, atraitņu zieds, vajadzēs izmantot, aprakstot vasaras vakaru. Pūlos ievērot katru savu un jūsu frāzi, katru vārdu un cenšos šīs frāzes un vārdus jo ātrāk ieslēgt savā literārajā noliktavā: varbūt noderēs! Darbu pabeidzis, skrienu uz teātri vai makšķerēt; varētu atpūsties, aizmirsties, bet - nekas neiznāk, galvā jau urdās smaga čuguna lode - jauns sižets jau velk pie galda, un jāsteidzas atkal rakstīt un rakstīt. Un tā tas ir vienmēr un vienmēr, un man nav miera pašam no sevis, un es jūtu, ka pats sagraužu savu dzīvi, ka tam medum, ko atdodu kādam izplatījumā, es nolasu ziedputekšņus no saviem skaistākajiem ziediem, noplūcu pašas puķes un samīdu to saknes.
(A.Čehovs, "Kaija" (1895). )

Lūk, manas (un, domāju, daudzu) attiecības ar sociālajiem tīkliem.
Protams, tā ir hiperbola, bet tāpat diezgan nožēlojami un traģiski.

Es taču visu izdomāju.
No visiem piemēriem saveidošu teikumus, ko iemācīšos no galvas, un eksāmenā no atsevišķajiem vārdiem sintezēšu likumus.
Easy as pie!

Ja tas strādāja pirmajā kursā ar līdzskaņu tabulas apgūšanu, tad tam jāstrādā arī ceturtajā.

Printera maigā dūkšana mēdz būt jaukākā skaņa pasaulē, jo tajā ir viss pasaules lepnums apziņa, ka viss ir pabeigts, padarīts un noslēgts.

Jānosaka kolas liegums mājās, citādi jau ir par traku.
Aspartāma ražotāji sajūsmā berzē rokas.

Šādā komplektācijā es varētu doties pie velna.

Madara, Gandrīz Ievas pārvērtības

Kad uznāk skumjas un gribas asas izjūtas, vajag tikai paceļot Atlantā pa dažādiem angļu filologu kursa darbiem/esejām/referātiem un palasīt tos mazos gabaliņus, kurus piedāvā par velti.

The theme of my course-paper is 'Word-formation. Conversion'. At the first part of the work I've wrote some lines about the term 'word' as the smallest independent unit of speech. Next, there is the definition of the field of word-formation. At the following part you can find some information about the affix word-formation of nouns, verbs and adjectives. The next part named 'conversion'.

Tagad es iešu iešaut sev pēdā.

Tās dienas, kad lingvistiskie atklājumi liek no pārsteiguma noelsties.
La Manche un Lamanšs vēl nebūtu nekas, ja.
Šodien Trīs māsās es sapratu, ka, atvainojiet, kāršu spēle pasjanss nāk no franču vārda patience.

pdm tšss

Kam nepieciešams viedtālrunis: lai bibliotēkā varētu sabildēt grāmatu, kuru nedrīkst ņemt mājās.
Prak-tis-ki.

Atradu sev dziesmu pavasarim!

Moments nr.2 šodien:
ieveļos kačalkas ģērbtuvē, bet man priekšā jau tur ir divas meitenes, kuras acīmredzot izmanto pirtiņu, lai atslābinātos pēc kārtīga treniņa (tā es pieņemu, lai gan visas meitenes, kas tur ir redzētas, principā taisa tikai presītes), jo sēž, satinušās dvieļos. Tas viss ir skaisti un tā, bet pēc mirkļa es pamanīju, ka viņām rokās ir aliņi un zobos skrimšķ ķiploku grauzdiņi.

Kāpēc gan ne, vai ne.

Mūsu fakultātē droši vien ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms zālēdāju daudzums, tikai man beigās mūždien nākas ēst griķus ar kečupu.
Ēdiet savas kotletes un karbonādes, un gaļas mērces, kas jums sagatavotas piecpadsmit veidos, un novāciet rokas no vienīgā (!!!) veģetārā ēdiena, kas tiek sagatavots tādām princesēm kā man.

Dombijs tik ļoti šodien nenotiek.

I tried.

Viena grāmata: Ls 7,65.
Viena sestdiena.

Sālīti sanāk.
Dikijs ir par velti un uz nedēļu.

Pirmās pasaules problēmas

Gribu sakārtot grāmatplauktu, jo beidzot tika izbrīvēta vieta manām grāmatiņām, bet nevaru izdomāt sistēmu.

Sarunās par bērnību vienmēr izspēlēju savu man-nebija-komiksu-žurnālu-un-kabeļtelevīzijas kārti, lai par mani apžēlotos, ka es nezinu neko par Cartoon Network multenēm, MTV klipiem un Donalda Daka smieklīgākajiem jokiem (toties klausījos Balle vienīgi jums kaseti un desmitiem reižu pārlasīju Ronju), bet šodien Vita man pastāstīja, ka viņai bērnībā nebija mantu (toties bija dators!) un viņa no žurnāliem vienkārši grieza ārā attēlus un spēlējās ar tiem (Select katalogi esot gājuši uz urrā), kā arī baterijas un karotes aplīmēja ar plastilīnu, tādējādi izgatavodama lelles.

Lūk, tas ir īsts ghetto!

Tas brīdis, kad, braucot mašīnā, visos piecos podziņradio piecas minūtes vienlaicīgi skan reklāmas.

Es zinu, ka riteņi maksā dārgi, ja tos nepērk Maksimā, yada, yada, yada, bet pie 300 latu vērta rumaka, kas paredzēts brīvajam laikam un ikdienai, piezīme velosipēds taupīgam pircējam liek nedaudz pasmaidīt.

Tos cilvēkus, kas Facebook nepārtraukti šēro un laiko visus tos nožēlamos piedāvājumus ar iespēju laimēt kārtējo MĒSLU, ko nevienam nevajag, gribas ne tikai iepļaukāt.

JŪS NEESAT NABAGI!!!

Baigā vilšanās ir tad, kad tu uzlādē sev plecos 30 kg un taisi pietupienus like a bawse, bet nākamajā dienā kājas sāp gandrīz necik.

Ar Līvu mums pavisam noteikti nav tikai viena kopīga smadzeņu šūna, jo viņa grib iPadu, bet es - Kindlu.
Nu, lai abām būtu pa komplektam.

Tēva jautājumi, skatoties dievkalpojumu: "Kas notiek, ja Dievmaizīte nokrīt zemē? To paceļ augšā vai dod citu?"
Tad pie sevis: "Nu, nokrīti taču! Es gribu izprast procesu līdz galam!"
Beigās piemetina: "Bet dažiem viņš paplāti apakšā nepalika, tie laikam plati mutes bija atvēruši vai jau mēli izbāzuši!"

Sieviete drīkst studēt tikai valodas, citas zinātnes viņu padara sausu un gudru. Un nav nekā neinteresantāka par gudru sievieti!
-Agrā Rūsa

Fūūū, labi, ka man tas nedraud!

Nesaprotu, ko Latvijas grāmatu apgādi vēl gaida, ka visa (kaut vai modernā) latviešu proza nav pieejama iBooks/Amazon Kindle versijā.
Jā, esmu izlutināta un gribu visu uzreiz, jo tomēr ir 21. gadsimts. Ja es tieši tagad gribu palasīt Repši, tad es tieši tagad gribu palasīt Repši, nevis dzīties uz grāmatnīcu un meklēt to, ko man vajag.

Hmm, cik pieļaujami bakalaura darbā Fagina zagļu bandu ir dēvēt par the Jew's crew?

Šeit gan laikam nāksies šo to pārfrāzēt: "[...] so the reader has already forgotten and forgiven Dickens for this crap he pulled."