2008-03-31

Hey, remember that time?

Es nekad:
  • nelikšu breketes (tikai visu dzelzszobja stadiju pārdzīvoju veselas divas reizes);
  • nevalkāšu jakas vai džemperus, kam piedurkņu galos ir valnītis (tā es domāju, sīka būdama, jo man riebās tie valnīši - tagad gan es nesaprotu, kā var nebūt valnīša);
  • nepārvākšos dzīvot uz šito māju (nu, es šeit dzīvoju jau vairāk nekā piecus gadus);
  • nebūšu nūģe (hahahahaaa).
Man riebjas:
  • cepti ķirbi, es viņus neēdīšu (bet pēc piecām minūtēm sāku locīt iekšā, tiesa, ķirbju zupa man liekas pretīga joprojām);
  • Apsīšu Jēkaba "Bagāti radi" (to es skaļi nobļāvos kaut kad septembra sākumā, jo biju izlasījusi puslapaspusi un man šķita, ka lielāks sviests nav redzēts - pēc tam gan piesēdos un tā aizrāvos, ka izlasīju, šķiet, vienā piegājienā);
  • Braiena Adamsa dziesma Summer of 69 (ok, es neatceros, ka šo būtu teikusi, bet Laura tā teica);
  • manas jaunās klasesbiedrenes (tā es domāju 10. klases sākumā, bet izrādījās, ka daļa no viņām ir superforšas tomēr);
  • fizika (astotajā klasē pirmajā ieskaitē es dabūju 4 - nu es esmu bijusi uz 2 olimpiādēm un domāju studēt kaut ko fiziķīgu/fiziķainu);
  • tā Eternal sunshine of a spotless mind (beigās gan izrādījās tīri interesanta).
Un tā es varētu turpināt un turpināt. Šķiet, tā jau ir mana firmas zīme - teikt, ka nekad, fuj, nē, bet pēc tam tomēr jā. Pats galvenais laikam bija - es nekad nelasīšu Hariju Poteru! Bet māsa toreiz aizvilka noskatīties filmu, un nepagāja ilgs laiciņš, kad es jau sēdēju un cītīgi lasīju grāmatiņu par viņu. Ir gan vēl arī tā otra puse:
  • kad man būs 16, es apprecēšos un kad man būs 18, man būs bērns (nu nokavēts ir gan viens, gan otrs);
  • kad man būs 14, es pārvākšos dzīvot uz dzīvokli atpakaļ (yeah, right!);
  • es reāli agri iemācīšos braukt ar mašīnu (yo, man tagad ir bail sēdēt pie stūres).
Tādas tās lietas.

2008-03-30

Mad world.

Vakar NRA pielikumā "Mēs" izlasīju, ka tagad, kopš kubiešiem ir atļauts izmantot vairāk elektropreču, viņi masveidā iegādājas mikroviļnu krāsnis. Arī valsts viņiem tādas izsniedz - kaut kāda tur palīdzības misija vai kas. Tā nu es attapos, ka es esmu nodzīvojusi 17 gadus bez šādas ierīces. Vēl atceros, kā reiz, kad bijām pie Signes, Lauma mani pieveda pie viņu virtuves un jautāja: "Tu redzi, kas viņiem te trūkst?" Es pārskatīju iekārtu un teicu, ka, nē, manuprāt, viss ir vietā. Viņa atbildēja: "Nu, kamōn taču, mikroviļņa nav! Kā tā var - dzīvot bez mikroviļņa!" Es tā kā nostostījos, ka man arī nav, un viņa jutās sašutusi (: Nu, re, šodien iegājām Topo centrā, jo tētis meklēja datorpeli ar īpašiem parametriem. Es ieraudzīju mikroviļņu krāsnis un jautāju: "A kāpēc mums tādas nav?" Viņš teica, ka nezina. Tā nu mēs piegājām pie tiem plauktiem un pēc piecpadsmit minūtēm mašīnas bagāžniekā krāvām iekšā baltu kasti. Tagad mums ir tā kā pie kubiešiem! Šo jaunumu mēs iesvētījām ar saldēto lazanju - sanāca garrršīgi. Protams, mums tā kā nav īsti vietas, kur šamo brīnumu likt, bet tas nekas. Tagad es varēšu taisīt "rozā kafiju" (uzsildīts Lāses zemeņu piens) un vispār "uzsildīt rijamo", kā paziņoja veikala pārdevējs.

2008-03-29

If I had my own world, I'd fill it with wealth and desire.

Vakar vakarā dīvainā kārtā apnika dators. Tas bija ļoti neparasti, jo computer's my best friend, bet nu negribējās ne bezjēdzīgi sēdēt draugos, ne skatīties kaut kādas filmas/seriālus. Kaut kā likās, ka manī ir vēlme palasīt grāmatiņu. Aizvēlos līdz pagājušajā nedēļā sakārtotajam grāmatu plauktam, kur skaisti stāvēja manas smukās, neizlasītās/izlasītās grāmatas, un domāju, ko palasīt. Paņēmu divas grāmatas. Abas divas vēl nebija izņemtas no polietilēna plēvītes, kas tās sedza. Abas divas bija Dienas grāmatas - viena no tām, Jāņa Einfelda Neļaudis, bija 2005. gada izdevums, kuru reiz JR grāmatnīcā iepirku par 0,99Ls (kārtīgi aplūkoju grāmatas vāku - tiešām ievērības cienīgs - ja būtu (a moš ir?) tāda Labākā grāmatas vāka balva, es noteikti to piešķirtu šim vākam), otra - Gunta Bereļa Ugunīgi vērši ar zelta ragiem, kas bija dāvinājums vārdadienā. Uz abu grāmatu pēdējiem vākiem atradās arī glancētas autoru fotogrāfijas - visnotaļ daudz sakritību šo grāmatu izvēlē! Iekārtojos atpakaļ ērti savā dīvāngultā un izlēmu, ka sākšu ar Bereli. Atvēru, ieraudzīju daudz teksta vienā gabalā, nedaudz nobijos un izlēmu, ka šodien man labāk gribas kādu īsus stāstiņus, tāpēc paliku grāmatu zem otra spilvena. Atvēru Einfeldu, ieraudzīju, ka te ir stāsti, sāku lasīt, bet knapi izlasīju vienu lappusi un sapratu, ka, nē, šodien man neko tādu negribas lasīt - pārāk daudz jādomā. Tad nu es izdomāju, ka varētu jau kuro reizi palasīt mazo zilo grāmatiņu, t.i., Ričarda Baha fabulu par kaiju, kuru reiz man iedāvāja krustmāte, un, šķiet, šī ir viena no manām mīļākajām grāmatām. Iesāku lappusi, bet atkal kaut kas nebija labi. Pārškirstīju bildes, paskatījos, cik daudz no tiem vārdiem, kuru tulkojumus es pirms diviem gadiem ar zīmuli biju cītīgi sarakstījusi virs tiem, es tagad zinu un atcerējos - mums taču mājās ir jaunākais Harijs Poters! Aiztipināju uz māsas istabu, iznesu šo grāmatu, kuru tikpat labi varētu izmantot par ķieģeli mājas būvniecībā, un sāku lasīt. Lasīju kādu pusotru stundu, līdz sapratu, ka aizmigt es nevarēšu, ja lasīšu vēl tālāk, tādēļ noliku grāmatu, noskatījos vienu 3rd rock from the Sun sēriju un mēģināju iet gulēt, lai gan man acu priekšā joprojām rādījās visādi špocīgi tēli. Es apbrīnoju bērnus, kuri vēsā mierā var lasīt šo grāmatu, manuprāt, tai būtu jāatrodas šausmu stāstu žanra plauktā - ja ne gluži blakus Stīvenam Kingam, bet kaut kur tur gan. Nezinu, vai Poteram piemīt kaut kāda mākslinieciskā, garīgā vai sazin vēl tur kāda vērtība, bet tā grāmata patiešām aizrauj, ievelk sevī un pamatīgi atmodina iesnaudušos fantāziju. Man liekas, ka pēc 50 gadiem tā BŪS klasika, lai arī kā visi par to vaikstītos. Protams, nedaudz kaitināja, ka uzreiz nākamā lapa pēc pirmā vāka ir liela Dž.K.Roulingas fotogrāfija, bet katram jau gribas padižoties, vai ne? Ja es spētu uzrakstīt kaut ko tādu, domāju, es savu foto liktu katrā lapaspusē! Tā, lūk. Bet tūlīt es atkal atdošos Nāves Dāvestiem, par spīti tam, ka pēc tam gulēt es nevarēšu (how lame!).

2008-03-26

I was made for loving you, baby!

Šodien es jau gribēju ierakstīt, ka man neveicas. Uz Avrilas koncertu stāvvietu nedabūju (lai iekrāsotu vienu rozā šķipsnu un nopirktu spaiku), vakar saslimu, līdz ar to uz sporta klubu iet nevaru, uz KISS stāvvietas izpirktas. Biju jau samierinājusies, ka būs jāiegādājas sēdvieta, kas gan, manuprāt, šādam koncertam ir absolūti nepiemērota, bet tomēr man paveicās - lai gan pirmā līmeņa stāvvietas bija izpirktas, pārdošanā parādījās otrā līmeņa stāvvietas. MĒS IESIM UZ KISS!!! Tas jau vispār ir fenomens, ka kaut kas tāds brauc uz Latviju! Es tiešām nebrīnīšos, ja RHCP sadomās kaut kad atbraukt uz šejieni - nu jau gan Entonijs vairs nemeklēs sievu mazajos miestiņos, kuros neviens par viņa pagātni nezina, bet tas jau nekas, jo nu šaubos, ka mana mamma gribētu, lai es precos ar 26 gadus vecāku vīrieti, ex narkomānu, ex kādu 300 meiteņu seksa partneri, ex uz galvas lēcēju baseinos no svešu cilvēku māju jumtiem, hahahahaa. Toties Bjorkas koncertu, ja tomēr uz to došos, es labprāt baudīšu, iekārtojusies Arēnas Rīga neērtajā krēslā. Man liekas, ka mūziķus kaut kas sāk piesaisīt spēlēt tādā mazā ex padomju ar daudzām neizzudušām padomju iezīmēm valstiņā, nu, sava veida eksotika taču! Jo nu tomēr - šovasar Latvijā tiešām būs ļoti daudz stāru, jau pagājušogad patiesībā likās daudz. No vienas puses, ir jau baigais prieks, ka brauc tik daudzi un tik forši arī, bet no otras - tas iecērt milzu robu kabatā, jo šo pasākumu apmeklējumi nav lēti. Atceros, Tatu kaut kādā tālā pagātnē maksāja 7ls (bet šis koncerts tomēr nenotika), Meisija Greja reiz maksāja 10ls (kas man nepatika), Kraftwerk - 12ls (kas bija stilīgs, lai gan man ļoti sāpēja kājas), Eltons Džons - 15ls (mans pirmais lielkoncerts, kas bija varens), uz kuru fona Gorans Bregovičs uz Depeche Mode ar saviem 25ls likās nu varendārgi. Un man vēl nav pārgājis šis, ēm, koncertizsalkums, kas liek gribēt iet uz bezmaz visu, kas brauc uz Latviju (nu ok, saprāta robežās, es tomēr neesmu tik "nogribējusies", lai stāvētu rindā pēc Busta Rhymes vai Dj Tiesto). Protams, es aizeju tikai uz nelielu daļu no tā, ko gribu, jo veselais saprāts ņem virsroku un pierunā, ka nu man uz to nemaz tik ļoti negribas un ka, iespējams, atbrauks kaut kas daudz foršāks un es varu palikt pie sasistas siles. Lai gan biežāk tas ir kompānijas trūkums, jo tā kaut kā sanāk, ka es līdzekļus tērēju koncertbiļetēm nevis visādām noderīgām stuff. Bet tas nu tā.

2008-03-23

In rainbows,

Šodien manās austiņās skan:
  1. True love waits;
  2. No surprises;
  3. Knives out;
  4. Wish you were here (Pink Floyd cover);
  5. We suck young blood;
  6. Pyramid song;
  7. Karma police;
  8. Last flowers.
Viss no Radiohead. Man liekas, šodien ir pienācis tas vakars beidzot izņemt In Rainbows disku no papīra vāciņa un pirmoreiz to ievietot diskdzinī. Nezinu, kāpēc, bet šovakar ir tāda sajūta, kavarētu paņemt krāsas bundžu un pinzeli (es nezinu, kā to vārdu pareizi raksta) un izkrāsot istabu. Vienkārši tāpat, lai būtu interesantāk. Un vēl man gribētos, lai man būtu jumta logs, pa kuru truli blenzt tumsā vai arī meklēt Lielos Greizos Ratus vai Strēlnieku (vienīgie zvaigznāji, kurus atpazīstu, jess). Nē, ne jau tā kā romantiskajos kino.

2008-03-22

And it makes me feel so fine I can't control my brain.

Lai gan man ir diezgan liela cilvēkfobija, ir tomēr kaut kas, kas man patīk: tas, ka viņi zina visko foršu vai smieklīgu un padalās ar to. Piemēram,
      1. Aigars vakar lika noklausīties šito dziesmu - vārdi ir vareni, hahh.
      2. Laura ieteica M.I.A. - Paper planes, kas man nejēgā patīk.
      3. Asnis atsūtīja seriālu Echo Beach - iespējams, kļūs par vienu no maniem mīļākajiem seriāliem. Esmu gan tikai 2 sērijas noskatījusies, bet abās divās skanēja Red Hot Chili Peppers - kā lai nepatīk?! Ununun akcentiņš!
      4. Signe reiz iedeva linku uz last.fm radio.
      5. Dita ieminējās par "Rokupāciju".
Nu, varētu jau vēl turpināt, bet nu ieskatam pietiek. Vēl manī briest lielā doma par pārmaiņām istabā. Viss, kas man patiesībā tam nepieciešams ir jauns drēbju skapis, viena stāvlampa, krēsls un mazā galdiņa pārvērtību pabeigšana. Un vēl kāda kaste, kurā sagrūst visus nevajadzīgos krāmus, kuru man ir DAUDZ. + Džona dziesmu The days have turned šodien es esmu noklausījusies jau reizes 30. Atkarību izraisoša dziesma un tiktik forša. "Well it seems like time's elapsed and I've stabbed life in the back." Un mana šībrīža klausītākā popdziesma ir Britnijas Spīrsas - Piece of me. Nu, neko nevaru tur padarīt, sitiet mani nost, bet tajā dziesmā kaut kas ir. Cepumiņš komponistam. Un vārdi iekapā arī!

2008-03-21

Smile from the streets you hold.

  • Pēdējā laikā kaut kā biju aizrāvusies ar visādu tur popmūziciņu (ne jau tā, ka es neklausos popmūziku, oh, I do, bet nu ar tādu ne pārāk kruto, yo), bet šodien es visu dienu klausos Džonu! It kā no jauna sev atklāju viņu. Kādas 3x noklausījos viņa albumu "Curtains" - pilnīgi vai liekas, ka šobrīd šis salikums man patīk vislabāk no viņa. Džons ir varens, jā.
  • Un vēl es vakar iesāku lasīt "Rokupāciju". Jokaina grāmata. Tāda haotiska, īsti nevar saprast, par kuru laika periodu ir runa konkrētajā brīdī, it kā patīk, bet it kā nekas īpašs. Nez, kaut kā nedaudz, nedaudz velku paralēles ar "Scar tissue", nu, kaut kas šķiet līdzīgs. Arī tāda piepildītā dzīve ar visu ko, pats tāds nedaudz dīvainis (labi, viņa hobijs nebija lēkt svešos baseinos no māju jumtiem). Nu tā. Ar šo grāmatu novilcinu laiku, lai nebūtu jālasa J.Jaunsudrabiņa "Vēja ziedi", kas pa šo brīvlaiku ir jāizlasa.

2008-03-18

Part-time lover, full-time friend.

  1. Nezinu, kāpēc, bet šodien skolā viss likās jokaini. Klasesbiedri šķita tik pieklājīgi, lietoja visādus "lūdzu", "paldies", "mēs vēlētos" un tā tālāk.
  2. Noskatījos "Juno", bija diezgan vareni. Mūziciņa forša. Krāsas arī patika, Elēna Peidža joprojām superkhūl.
  3. Prieks, ka rīt pēdējā skolas diena pirms brīvdienām. Jess, jess. Rīt mēs pīpēsim ūdenspīpi un dzersim Fantasķiku.
  4. Un instruktors mani šodien izdzina ārā no apmācības laukuma. Nabaga tie šoferīši, kas brauca aiz manis, īpaši pāri tiltiem un tā. Es braucu galīgi draņķīgi, hahah. Bet es ceru, ka tas ar laiku mainīsies un ka es vairs nebraukšu nost no ceļa, zināšu, ar kādu ātrumu jābrauc katrā vietā, negriezīšos braukšanai pretējā virzienā ļoti tizli, īsti nesaprotot, kur ir gāze, kur bremze un kur vēl sajūgs. Un vēl, ka nākamreiz, cerams, laiks būs labāks, nevis tāds, pardon my French, sūds kā šodien. Bet es jutos droši diezgan, kas rocks.

2008-03-17

Back to black?

  1. Berlīnē nestrādāja metro.
  2. Viesnīca mums šoreiz bija varena.
  3. Mans mīļākais alus tagad ir Kilkenny. Diez kur tādu dabūt iekš LV?
  4. Vāciešiem tagad topā ir šādas dziesmas: Mariah Carey - Touch my body; Amy Winehouse - Back to black; Kuschel song (ak, dies); kaut kāds Jimi Blue. Daudz rādīja pa MTV un VIVA šo visu.
  5. Man negaršo burgeri. Par to šodien pārliecinājos.
  6. Vācijā man nepatīk tas, ka visi runā vāciski.
  7. Vienu vakaru pa Mtv bija Britnijas Spīrsas vakars - daudz viņas klipus rādīja. Tas bija nāāāis.
  8. Kad rādīja Kristīnas Agileras Dirty, māsa izmeta rasistisko komentāru. G: "Bāc, atkal pa vidu tas reps jāieliek!" A:"Nu tagad jau stilīgi kaut kādus sūdus pa vidu ielikt!" G: "Sūdus?" A: "Nu ja, viņi taču ir sūdu krāsā!" Vai nav jaukiņi?
  9. Hard Rock Cafe ir kūl.
  10. Mans lieliskais 3 nedēļu superveselīgās ēšanas ritms jau pirmajā Berlīnes dienā tika izjaukts. Sucks.
  11. Pie Brandenburgas vārtiem smird pēc zirgu kakām.
  12. 1 eiro veikali reāli iesūkā. Tur tiek sapirkti visādi sūdi, kas nav nemaz 1 eiro vērti.
  13. Pie robežkontroles Latvijā 3 latvju bāleliņi man un māsai ausī dziedāja: "Tev vīru nedabūt, tev vīru nedabūt!" un apvainoja Asni zoofīlismā. Un viss tikai tāpēc, ka nelaidām šamos rindā.
  14. http://www.youtube.com/watch?v=aCXmYMPEAlc
  15. Es gribu brīvdienas!!!

2008-03-13

No alarms and no surprises.

Yeah, beidzot prom no LV uz pāris dieniņām. Ceru uz labu (hahah) laiku, daudz prieka un foršuma, un labu satelītu! + man ir biļete uz Leniju Kravicu un... Backstreet boys! Yo!
  • Izlasīt Hamletu un Romeo un Džuljetu, nokārtot ieskaiti par ceļazīmēm, samācīties taisīt bilanci un izlasīt visu ko pa absolūtismu un apgaismotājiem vai kā tur. Sagaidīt Lieldienas, iespējami forši nodzīvot brīvlaiku un gaidīt vasaru!
  • Un tēta dāvinātās tulpes stāv gandrīz jau nedēļu, bet zieds izskatās kā jauns (lapas gan tādas izbalējušas, khhh). Nāāāis.

2008-03-11

I <3 rock'n'roll.

  • Vakardien gadījās pabūt Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādē. 120 urlu, nāāāis, viss diezgan smird un tā. Bet nu bija tā, ka braucu kopā ar trešā kursa studentēm, pāris pasniedzējām un diviem devītklasniekiem. Tā kā ar tām meitenēm man runāt nu nemaz arī negribējās, jo man viņas jau no sākuma nepatika, "ietusēju", kā saka, ar puikām, no kuriem vienu pazīstu gadus četrpadsmit. Pēc tam sanāca dzirdēt komentārus par "tīnisko uzvedību, nešpetniem komentāriem, likās, ka esot nopietnāka u.t.t.". It kā jau nekas, bet tā kā man viss vienmēr "ķeras pie sirds" (ne tā kā Inokentijam Mārplam), protams, tas ir kaut kur jāizliek. Tie daži laimīgie/nelaimīgie cilvēki, kuri mani diezgan labi pazīst, zina, kāda ir mana daba - vienmēr pielāgoties tiem, ar kuriem esmu kopā. Nu, jo tā esmu pieradusi un man tā ir vieglāk. Tā kā nācās nedaudz atmest "nopietnības čaulu", runāt bišči muļķības un perversības, rēkt par dažnedažādiem ļauniem jokiem un tā, un bija visnotaļ jautri. Jo nu sēdēt un tēlot četrdesmitgadīgu moralizējošu tantuku ar tā kā nebūtu pārāk forši. Bet, šķiet, vajadzēja. Nedaudz netaisnīgi kaut kā, jo es neatceros sevi bļaujam pa visu autobusu apmēram šādi: "Mums gribas čurāt, atnesiet podiņu, te viss būs slapjš, hahahahah, nūūū, mēs šite nestāsimies? Kāpēc, nu bet apstājamies taču," turklāt tik drausmīgā balsī, ka gribas mest ar kurpi pa galvu. Nothing personal, bet es nedaudz apvainojos tā kā. Bet galvenais, ka Backstreet Boys būs Rīgā, un es gribu redzēt, yo :D

2008-03-09

Liepu lapu laipu liku.

  • Elektroniskā cigarete. Bāc, es labprāt tādu nopirktu! Zin kā, aizietu uz skolu, sēdētu, piemēram, krievu valodas stundā, izvilktu savu elektronisko cigareti, kurai būtu ielikts vienkārši parastais "kārtridžs", kas neizdala nekādu nikotīnu, bet tikai smaržo, piemēram, pēc Marlboro (jo ir arī tāda iespēja), un "pīpētu". Un neviens jau man neko nevarētu padarīt īsti, jo es jau neko kaitīgu nedarītu. Toties tā noteikti būtu riktīga ažiotāža, jo skolotāja domātu, ka es atļaujos smēķēt skolā, un izsauktu vadību (pirms tam ieliekot man vieninieku). Nāāāāis.
  • Atgriezos mājās no privātstundām un sapratu, ka vajadzētu nedaudz piekārtot istabu, galu galā uz grīdas mētājas zeme no kaktusiem, kurus pirms mēneša nogāza kaķis, īsti nevar pārstaigāt šo vietu, neuzkāpjot kaut kam un tā. Sākumā es sakārtoju skapi, kas prasīja apmēram 20 minūtes, turklāt piekrāmēju maisu ar vairs nevajadzīgām lupatām. Pēc šīs darbības veikšanas mana istaba ieguva jaunus kvadrātmetrus, jo skapja durvis tika aizvēras un skapja priekšā nemētājās drēbu čupa. Pēc tam es ķēros pie smagākās daļas - AIZ GULTAS. Pirms pāris dienām meklēju vienu savu krekliņu un nevarēju atrast, atgrūdu gultu, un, re, tas tur mētājās! Vēl tur bija septiņi santīmi (5, 1, 1 monētās), neaizsākta košļeņu paciņa, divas pildspalvas, pāris kniepadatu, saplēsta glāze un daudz papīru un putekļu. Kaķis atrada arī šampīša korķi. Tagad viss izskatās tīri jauki, lai gan galdu un plauktus es nekārtoju, putekļus neslaucīju un kaktusus neizmetu. Bet uz galda tagad stāv gultasveļa - diezgan laba vieta, jāsaka!
  • + vēl viens secinājums maziņais, ka Berlīnē obligāti jānopērk Hard Rock Cafe glāze, jo pašreizējā tiek izmantota vāzes vietā tām smukajām dzeltenajām tulpēm, kuras tētis man iedāvāja. Izskatās vareni - iedod krāsu manai vienmuļajai cellei. Bet nevar taču dzert no vāzes!
  • M&M's siena. Tas tā, tai neaizmirstu. Sapnī redzēju, izskatījās nāāis. Gribu tādu wallpaperu!

2008-03-07

Californication.

  • Bāc, es nemaz nezināju, ka eksistē tāāds hits par mazcenas mobilajiem. Bet kaut kur salasījos un nočekoju iekša Gooogle, atradu iekš youtube un noklausījos! Kaut kāds ārprāts! Tas ir jādzird!
  • Mēs kaut kad ar māsu runājām, ka jāaizbrauc kaut kad uz Soraksanu. Šodien aiz garlaicības nočekoju viņu mājaslapu un sapratu, ka - jā - , jo drīzāk, jo labāk! Domāju, nav vērts gaidīt līdz māsas dzimšanas dienai, kad viņa solīja mani tur aizvest :D Lasīju ēdienkarti un atcerējos, cik tur viss bija garrršīgi, kā mūs pēc teātriem vai citiem pasākumiem krustmāte mūs tur veda, kā es ēdu cūkgaļu saldskābajā mērcē (ņamma), kā tētis gribēja ēst kotletes un dabūja tādas mini gaļas bumbiņas, kā Asnis domāja izēsties, paņemot kaut ko uz iesmiņiem, kas izskatījās DAUDZ, bet tur bija trīs koka iesmiņi ar maziem gaļas gabaliņiem, kā pavāri vēl nemācēja gatavot saldējumu, kā mēs tizlojāmies ar irbulīšiem! Ehhh, old times, old times...
  • Un Bils Geitss vairs nav pasaules bagātākais cilvēks. 13 gadus no vietas bija, bet šogad atgrūsts trešajā vietā. Laikam tā Vista nemaz tik barojoša nav.

2008-03-06

Nesaprotu.

Tā kā mani vecāki abi strādā LLU + es tur eju šoferu kursos (how lame!), man ir sanācis izpētīt TF 2. un 3. stāva sieviešu tualetes. Hahhh. Un man liekas, ka tur mācās meitenes-cūkas-ar nelieliem smadzeņu iztrūkumiem. Es domāju, ka šajā iestādē vajadzētu atgriezties pie vienkārši cauruma grībā klozetpoda vietā, jo neredzu nekādu jēgu tam, jo poda malas ir nočurātas un ūdens nolaists netiek. Turklāt katrai kabīnei uz durvīm no iekšpuses ir pielīmēta lapiņa, uz kuras tiek vēstīts par to, lai cilvēki māk izmantot tualeti un, ja nē, tad draudēs kaut kādas sankcijas. Gandrīz uz katras lapiņas cienījamās apmeklētājas nav kautrējušās atstāt savus komentārus, kā, piemēram: "Tas būtu neētiski - filmēt, kā cilvēks nokārto savas dabiskās vajadzības!" Dažkārt tur ir arī kāds smaidiņš vai vēl sazin kas. Es biju domājusi, ka šajā iestādē mācās un strādā cilvēki, kam pāri 18 un kuriem tomēr ir kaut kāds līmenis. Izrādās, ka nē, jo kurš normāls cilvēks sēdētu tualetē un rakstītu tur komentārus? Es nezinu, man tas liekas vienkārši stulbi - nav jau brīnums, ka nevar trāpīt īstajā vietā, ja ir jākoncentrējas, lai uzšņāptu kādu pērli uz durvīm. Es šaubos, ka to dara pasniedzējas, jo viņas lielākoties ir cienījamā vecumā un nenāk ar pildspalvām uz šo vietu, jo viņām ir savi kabineti, kur atstāt mantas. Tātad paliek vienīgi cienījamās studentes, kurām, acīmredzot, vecāki manieres NAV iemācījuši. Un vēl man gadījās dzirdēt foršu polilogu šodien. Stāv trīs dāmas un gaida ceturto iznākam no tualetes. Kad šī beidzot iznāk, tās pārējās visas nosauc: "Nu tad beidzot!" un jau dodas uz durvju pusi. Ceturtā dāma pieiet pie izlietnes, grasās mazgāt rokas un saka: "Paga, paga, es taču rokturi apgrābstīju!" Visas, protams, zviedz kā pusdullas ķēves. Tāda tā mūsdienu sabiedrība. Laikam jau par tualetēm nav īpaši ētiski runāt, bet mans blogs - ko gribu, to rakstu! Ha!

2008-03-05

Aci pret aci, viens pret vienu.

Aizvakar vakarā nodomāju: "Re, ziema beigusies!" Protams, nākamajā rītā pa logu ieraudzīju sniegu. Daba jūk prātā. Bet man vienalga gribas uzskatīt, ka ziemai ir beigas, un šis ir auksts pavasara iesākums, tāpēc statistika:
  1. ziemas vidējā t* esot bijusi +0,5 grādi pēc Celsija (siltākā ziema pēdējo 80 gadu laikā);
  2. cepure netika uzvilkta nevienu reizi;
  3. cimdi tika valkāti apmēram vienu nedēļu - janvāra sākumā (lai gan šodien, ejot uz skolu, nedaudz prasījās pēc kaut kāda siltuma rokām);
  4. ziemas kedas tika uzvilktas divas reizes;
  5. siltākā ziemas jaka - nevienu;
  6. uz Latvijas kalniem pabūts 0 reižu;
  7. uzcelti 0 sniegavīri un iemestas 0 pikas.
Šorīt, ejot uz skolu, iPodā ieskanējās Ottis Redding - White Christmas. Klausījos un domāju - ja es rakstītu vēstuli Ziemassvētku vecītim, noteikti lūgtu, lai nākamgad uzdāvina man baltus Ziemīšus. Jā. Par to, ka ziema ir beigusies, liecina arī tas, ka šodien es nopirku kurpes vasarai. Es vispār nepērku kurpes gandrīz nemaz, bet, ja reiz tā, tad man atliek vienīgi atvērt logu un bļaut: "Pavasari, pavasari, ko tu ar mums visiem dari?!" Drīz jau beigsies mans gavēnis, un es sākšu neēst vistas gaļu, kukurūzu, griķus un tomātus. Jo mēs ar Asni tagad mēģināsim pēc iespējas stūķēt savos vēderos tik to, kas der mūsu asinsgrupām. Būt vai nebūt? Jo man ir jāsāk lasīt Hamlets.

2008-03-01

Let's get lost.

  • Pārsvarā visi cilvēki, kurus pazīstu, iet gulēt vēlu. Es savukārt parasti liekos uz auss jau ap 10 vakarā. Dažreiz tas ir nogurums (lai gan tāpat aizmigt nevaru un mocos ar miega traucējumiem), bet, piemēram, vakar tā bija garlaicība. Neko negribējās darīt: ne skatīties filmas, ne bezjēdzīgi tupēt draugos.lv, ne lasīt Hamletu. Tā nu es gāju gulēt. Pamodos ap plkst 4 no rīta un sapratu, ka esmu izgulējusies, bet, tā kā nebija ko darīt, nogulēju vēl gandrīz 4 stundas. Tad gan cēlos, jo nespēju ilgāk piespiest sevi mēģināt gulēt.
  • Šodiena gan laikam būs izņēmums, jo rādīs taču Eirovīziju, un es noteikti negribu palaist garām gada drausmīgāko pasākumu! Kā Jeremy savā dg sacīja, ka jāsūta tas, kuru mēs negribam redzēt atpakaļ Latvijā. Lai gan - man ir absolūti vienalga. Sen, sen tas laiks, kad pavadīju lielās Eirovīzijas vakaru pie TV, cerēdama, ka vinnēs Latvija. Tagad es parasti paskatos, lai redzētu, kam ir tizlas drēbes, kas tizli kustas un kas tizli dzied.
  • No rīta atvēru draugiem el vē un ieraudzīju, ka man ir atnākusi dāvana (yo) - baloni. Es biju neizpratnē, jo man šodien nekādi svētki nav! Pajautāju, why, un saņēmu atbildi - lai tu aizlidotu! Nāāis, I feel loved hahahh
  • Un vēl arī šodien noskatījos 27 dresses. Vispār jau iesāku skatīties vakar, bet bija baiss slinkums, tāpēc nepiebeidzu. Lai arī cik liela amīšu romantisko komēdiju cienītāja es būtu (jo man nepatīk šausmenes, tā ka daudz kas cits neatliek), nedaudz jau sāk apnikt. Cik var? Sāk krist uz nerviem tie mīlas n-stūri, kas tāpat vienmēr skaisti atrisinās. Bōōring.
+ man ir daudz mājasdarbu, jāmācās CSN, jo otrdien ir pirmā ieskaite, nejēgā gaidu Berlin tripu, ļoti ceru, ka marta mēnesis būs daudz foršāks par februāri un jā.