Šokolādes kūka + Ezera sonāte + draugi ar spilveniem un segām noklātā gultā = mana versija par svētdienas idilli.

Gribas, lai tas turpinās vēl ilgi un lai rīt nav jāiet uz darbu un skolu.

Visu laiku domāju, ka man darbā raksta kāds retards, kurš konstanti izmanto vārdu monies.
Izrādījās, ka man pašai uz sevi ir jāatiecina augstākminētais.

Īsta sidra dzeršanā tomēr ir kaut kādi mazohisma elementi, jo principā jau garšo pēc iepuvuša ābolīša.

gardi.lv

Bieži vien jūtos kā Džordžs un Lenijs no Of Mice and Men, kuri runā par savu amurikāņu sapni.
Arī es daudz runāju par savu sapni, t.i., lekciju neapmeklēšanu, un no tā tik viegli kļūst, ka paspēju atsēdēt principā visas.

-Is it somebody's birthday?
-No, it's cake Thursday!

Dažreiz, kad uzdod mājasdarbu 500 vārdu apjomā, liekas, ka es tik daudz nespēšu pierakstīt, bet, kad pamanu, ka esmu iebraukusi jau 700+ vārdos, bet vēl vismaz trešdaļa rakstāma, nesaprotu, kā tas varēja gadīties.

Tajā brīdī, kad gribi izmantot to vienu vārdu, bet nekādi nespēj to izdabūt ārā no galvas, man reiz no intensīvās piepūles pārsprāgs kāds asinsvads.

Reizēm gribu būt Ilze.
Viņa zina, ko grib, nevis atnāk uz lekcijām čīkstēt par lekcijām un slodzi (case in point: es). Viņai ir mēŗkis, viņa ir īstajā vietā & vispār viņa ir forša arī vienkārši tāpat.

Blood-mixture, with the lowering of the racial level which accompanies it, is the one and only reason that old civilizations disappear. It is not lost wars which ruin mankind, but loss of the powers of resistance, which belong to pure blood alone.

(A. Hitler.)

In the North, during the 1850s, the growing number of free Blacks increased anxiety among some Whites who feared competition from them in the labour market and the possibility that they would continue to make social gains towards eventual racial equality. Fearing the release of Blacks from slavery and the crumbling of the southern economy, visual and performative caricatures of African Americans by Whites proliferated, depicting a world of Blacks who enjoyed being slaves. Their political function was to convince viewers that keeping Blacks in slavery was not only the right thing to do, but the benevolent responsibility to a race of people who were not quite human enough to survive on their own.

Bridget R. Cooks Fixing race: visual representations of African Americans at the World’s Columbian Exposition, Chicago, 1893