2008-06-29

Less is more.

Rīt un parīt es dodos mazā ekskursijiņā pa Latviju, es īsti nezinu, kur, bet kaut kur uz Madonas pusi. Mans snack-pack jau ir gatavs, arī skārdeņu krājumi ir atjaunoti, jo daudz sanāks būt autobusā ar 23 pieaugušiem cilvēkiem, kas ir galīgi forši, jo viņi nerunās par iešanu uz "Tonusu" vai to, kā viņi neko neatceras no pagājušās nedēļas nogales. Vēl atliek tikai samest somā kaut kādas mantas, uzlādēt iPodu un tad jau I'm ready to go! Cerams, ka būs tikpat forši kā iepriekšējos ~13 gadus!

2008-06-28

15 00 people scream, they were all begging for your dream.

Šodien es nopirku savu pirmo e-book'u. Nē, tā pat nebija grāmata "How to lose 50 pounds by doing nothing" vai arī "How to create your own SPA at home" vai tādā garā. Es nopirku Gossip Girl pirmo grāmatu. Tas man izmaksāja piecus dolārus iekš ebooks.com, salīdzinot ar to, ka taustāma grāmata maksā ap 7Ls. Protams, man jau labāk patiktu grāmata grāmatas formātā, tāpat kā man patīk mūzika CD formātā, bet tas jau nenozīmē, ka es mūziku klausos, liekot tikai ripuļus diskdzinī, tātad arī grāmatas es varu lasīt datora ekrānā (droši vien). Tā kā es esmu superīga, lejupielādējot grāmatu, uzmetās errors, ka mans Adobe Reader's nav aktivizēts, līdz ar to neko nevar atvērt. Man jau sākās panikas lēkme, a la "stulbie muļķi, piekrāpuši mani, es gribu savu grāmatiņu, bļāāāviensastoņideviņi un citi lamuvārdi", bet talkā nāca google.com, un, ierakstot frāzi "how to activate adobe", es drīz vien tiku pie savas lasāmvielas. Tā ka šovakar, visticamāk, tik ātri gulēt neaiziešu!

2008-06-26

Part of your breakdown.

Es šodien uzrakstīju vēstuli. Neatceros, kad es pēdējoreiz vispār rakstīju vēstuli - tādu īstu, uz vēstuļpapīra turklāt. Nais. Man tas likās forši. Rakstīšu vēl.

2008-06-24

The dream.

Āāh, tikko atkal noskatījos Pride&Prejudice - versiju ar Keiru Naitliju. Tā filma mani fascinē - skaista, skaista, skaista. Noskatījos arī alternate ending iekš youtube - pat žēl, ka tās nebija oriģinālās beigas filmai šeit, Latvijā. Filmas sākumā gan man Mr Darcy tēlotāju bija jocīgi pieņemt kā, ēēm, nu Misteru Dārsiju, jo aizvakar es atkal noskatījos Death at a funeral, bet pēc pāris minūtēm tas pārgāja. Atradu internetā arī notis mūzikai, ceru kaut kad iemācīties. Protams, tagad būtu īstais laiks šokolādes kaudzei un ņuņņāšanai, kāpēc ne simtā daļa no tā, kas notiek filmā, nenotiek ar mani, bet tā vietā es tūlīt skatīšos Sense&Sensibility un rītdien nopirkšu P&P grāmatu. "No! No. You may only call me "Mrs. Darcy"... when you are completely, and perfectly, and incandescently happy." "Then how are you this evening... Mrs. Darcy?"

Lai svinam!

Ehh, Jāņi pagājuši, esam tikko ieradušies mājās, jādomā par gulētiešanu. Pēc 5 gadu pātraukuma tika sagaidīts arī saullēkts, tā vietā, lai aizietu gulēt ap pulksten vieniem no rīta. Jāsaka, šie bija tīri jauki Jāņi. Diezgan izstaigājos, bijām aizlāčojuši līdz Lielvārdes centram, kur bija karalauks, ā, pirms tam gan bijām uz brīvdabas izrādi tur "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", bet tieši tai vietā, kur tā tante gribēja pastāstīt Mirtas tantei, ka citi viņu sauc par Mirtanti, pazuda elektrība un sāka kūpēt vadi, kas nozīmēja, ka mikrofoni nedarbojās, līdz ar to dzirdēt neko nevarēja, tika izziņots starpbrīdis, bet mēs aizbraucām prom. Bet ap 3 no rīta Lielvārdes centrā bija karalauks. Tad mēs vēl spēlējām foršu spēli ar nosaukumu "Es esmu": katrs saka "es esmu", bet tiklīdz kāds iesmejas, tam tiek pielikts klāt vēl kāds vārds, piemēram, "es esmu zupa" (šo vārdu izdomā pārējie dalībnieki). Man sanāca ļoti skaists: "Es esmu bezdelis, tomēr ļoti smaržīgs bezdelis zeķēs sarkanās, kurš ož labi dēļi (sākumā es šo nevarēju izrunāt bez rēkšanas!)." Nezinu, kāpēc dēļi, bet tās jau bija spēles beigas, un vajadzēja kaut ko nesakarīgu. Andrim bija: "Es esmu gejs bez dē,", savukārt Kārlis tika pie,"es esmu vagins lieliskais, vagins apburošais un grandiozais, jo laimīgs mans mazais cālītis brīnišķīgais vagins!" Vispār bija galīgi smieklīgi, jo, kad māsa teica savu:"Es esmu zaļa varžukiņš (jā, zaļa, nevis zaļš), un man ož bezdelis vakarrīt vakar konstanti parīt maizi baltu, pelējušu," es vienkārši nespēju nespurgt. Bet tiešām laba spēle. Es nezinu, kāpēc visiem bija kaut kas par smakām, bet nu tā sanāca, jo bija smieklīgi. Betbetbet šodien Ceļu policisti varēja būt lepni par mani! Jo nu es nezinu kāpēc biju sadomājusi, ka tētim vēl varētu būt promiles un ka mūs varētu apstādināt CP, un, izsverot visu, biju nolēmusi, ka tikt pieķertam braucot bez autovadītāja apliecības nav tik slikti kā tikt pieķertam braucot dzērumā, nolēmu, ka gribu braukt es. Un tētis tā kā ļāva, un bija diezgan khūūul! Jo nu es nekad nebiju braukusi piecos no rīta, turklāt ar tēta jancīgo mašīnu! Sākumā man gan bija ļoti jāsaņemas, lai atrautu rokas no stūres un paslēgtu skaļāk mūziku, bet beigās jau bija okeij, un es jutos tīri droši. Un es nepārkāpu ātrumu!!! Protams, es gandrīz nekur pagriezienos nepaskatījos, vai man kāds gar degunu iet, bet tā kā mašīnu uz ceļa nebija, tas jau nekas, jo vispār es biju aizņemta ar dziedāšanu, jo radio skanēja diezgan dziedamas dziesmas! Tad vēl es lamājos par visādām nejēdzībām, stāstīju visu ko tētim, kas viņu, visticamāk, nemaz neinteresēja, mēģināju skatīties spogulītī daudz un turēties savā joslā! Kinda cool! Bet man ir cerība, ka arī es iemācīšos braukt kādreiz! Tādi nu bija Jāņi - dieeezgan forši, jāsaka!

2008-06-19

Stay positive.

Izlasīju žurnāla Joy horoskopā, ka šī diena ir Mana diena, t.i., vislabākā diena šajā mēnesī. Tiešām bija laba: visu nakti ne aci neaizvēru, jo bija slikta dūša, pirmoreiz izvēmu visu kuņģa satura, otrreiz - žulti, trešoreiz - ūdeni, kuru padzēros. Plusā tam visam - drudzis, krūšukurvja sāpes no raustīšanās vemjot un milzīgas kāju muskuļu sāpes. Lieki piebilst, ka ēdusi visu dienu tā arī neesmu, tikai mēģinājusi pagulēt, kas gan neveicās īpaši labi. The best day ever!

2008-06-15

Blow, blew, blown.

Ja šonakt ap vieniem rītā man uznāca "manineviensnemīlunmanadzīvesūkā" fāze, tad šobrīd es esmu smagi iegrimusi "kodarītpēcvidusskolas" stadijā. Jo pēdējos, em, 7 gadus es esmu mācījusies skolā, kurā viss ir bijis tik viegli (ja jau pat šogad, gandrīz neejot uz stundām visu aprīli un pusi maija, mana vidējā atzīme bija virs 8), tad tagad man šķiet, ka arī augstskolā es varu izvēlēties kaut ko tādu, kur nekas nebūtu jādara. Nočekoju LU Fizikas programmu - mamma mia, es to nekad nepavilktu! Arī RTU kaut kādas inženierprogrammas man liekas pietiekami sarežģītas, lai manā galvā nepārtraukti skanētu vārdiņi "būs jāmācās, nēēēēēē", savukārt krustmāte jau sen nobrīdināja, ka uz angļu filologiem nevajagot iet, turklāt viņa man nepiedos, ja aiziešu uz LLU (: Un R teica, ka es nedrīkstot iet ne par kādu teātra kritiķi, kas nozīmē, ka baltu filologi atkrīt, man vajagot nopietnu profesiju. Nu kas man cits vēl paliek? Ja es nebūtu kreile un man patiktu adīt un izšūt, varētu iet par mājturības skolotāju mācīties, bet pat tas man nespīd. Un man jau tagad ir bail, ka es izvēlēšos kaut ko un pēc tam smagi nožēlošu savu izvēli. !@#$%^&*

2008-06-14

Uz vienu dienu.

Šorīt man uznāca mistiska apskaidrība un vēlēšanās iesākt Lielās Istabas Kārtošanas pirmo daļu - izmest pagājušā gada burtnīcas, sašķirot skolas un neskolas papīrus, un visu glīti salikt plauktā. Tā nu es kaut ko rakņājos un atradu neaizpildītu darba lapu fizikā. Paskatījos jautājumus un atskārtu, ka es no mācītās vielas neko neatceros! Man uznāca paranoja par to, kā gan es nākamgad nolikšu eksāmenu fizikā, ja vienīgais, ko atceros, ir pāris pamatformulu un, iespējams, labās (vai kreisās?) rokas likums. Ja man kāds tagad pajautātu kaut ko par EDS pašinducēšanos vai iekšējo pretestību, man nāktos nokārt galvu un nomurmināt zem deguna: "Es nezinu."

2008-06-13

As good as it can be.

Hahaha, mani fascinē viedokļi.lv Katru nedēļu viņi atsūta uz e-pastu linku, uz kura uzklikšķinot, var aizpildīt aptauju par dažādiem tematiem. Šodienas aptaujas pēdējais jautājums bija da best: "Vai jūs kādreiz esat vēlējies īstenot savu biznesa ideju?" Nu, vai kaut kas tamlīdzīgs. Un pirmais no atbilžu variantiem: "Jā, mana neīstenotā ideja ir _________." Foršiforši, es tur, piemēram, ierakstu savu ūberideju, neko ļaunu nedomādama, un pēc mēneša Dienā lasu: "Latvijas tirgū parādījusies strauji augoša kompānija, kas piedāvā ko nebijušu un satriecošu!" Nu, un tur mana ideja. Diez cik cilvēku tur arī ierakstīja savu ideju?

Tu kā, es kā.

Lai gan Sviedruķītis aka A.Kivičs man ne sevišķi imponē (patiesībā diezgan kaitina un nepatīk), jāatzīst, ka viņa dziesma Uz vienu dienu ir baāigi catchy. Vārdi - viegli iegaumējami, melodija - riktīgi "līpoša". Riktīgs vasaras hits!
  • "Lai cik arī ļoti es būtu nosvīdis, es zinu - tu būtu tā, kas mani vienmēr noslaucītu. Pa labi, pa kreisi, uz augšu, apakšā, es nezinu, kas notiktu, ja es tiešām visur svīstu." /by Z-Sviedri.

2008-06-12

Without you I'm nothing.

Ja pazūd elektrība, dzīve apstājas.
  1. Es šodien biju izdomājusi, ka varētu taču izmēģināt kādu matu masku no tautas receptēm. Neko ļaunu nedomādama, iesmērēju matos olas dzeltenumu un olīveļļu. Nogaidīju 20 minūtes un devos mazgāties. Iesāku skalot matus, un pēkšņi vannasistabā pazuda gaisma. Nodomāju, ka spuldzīte izdegusi, bet pēc 10 sekundēm pazuda siltais ūdens. Tā kā ledaini aukstais ūdens mani īpaši nevilināja, nācās vien kāpt no dušas ārā ar puseļļainiem un pusolainiem matiem. Visu dienu nostaigāju, smaržodama pēc biskvīta, un matiem, kuri izskatījās kā 2 nedēļas nemazgāti.
  2. Tā kā man bija jādodas uz braukšanu, nolēmu izžāvēt matus ar fēnu. Laba ideja, vai ne? Pēc 2 sekundēm atskārtu, ka nav taču elektrības, līdz ar to fēnam ir no no.
  3. No fēnošanas nekas nesanāca, tāpēc izdomāju paskatīties televizoru. Nogāju lejā, paņēmu pulti, slēdzu iekšā, bet nekas neslēdzās. Ā, elektrības nav, pareizi!
  4. Arī paklejot pa internetu man neizdevās, jo tas bija atslēdzies, un datora baterija lēnām vilka uz galu.
  5. Gribēju apēst saldējumu, bet atcerējos, ka mamma teica, ka saldētavu vērt vaļā nedrīkst, ja nav elektrības, citādi viss izkusīšot. Labi, iztikšu bez saldējuma.
  6. Atnācu mājās no braukšanas un domāju paklausīties mūziku, bet, ja jūs to vēl nezinājāt - arī mūzikas centra darbībai ir nepieciešama elektrība.
  7. Tad es pa logu paskatījos, kā Latvenergo onkuļi nežēlīgi apzāģē pie mājas augošo kļavu, jo, redz, viņi izdomāja, ka elektrības stabiem, kurus nezin kāpēc viņi ir izdomājuši nomainīt, lai gan tie varētu stāvēt vēl simts gadus, ir jāatrodas citā vietā. Bitchees.
Bet ir arī pozitīvais aspekts - es atkal liku puzli šodien. Un esmu apņēmības pilna salikt viņu tuvākajā laikā. I can do it!

2008-06-09

Frame us in a video.

Apnicis strādāt? Gribas kādu nedēļiņu pagulēt mājās, bet priekšnieks neļauj paņemt atvaļinājumu? To var viegli nokārtot! Aizej paēst uz Maxima! Ātri, ērti un efektīvi!

2008-06-07

Ratus taisi ziemā, ragavas - vasarā.

Yeaaah, šodien es nopirku vienkārši burvīgus cimdus (ņindzja style - ar trīs pirkstiem), kas lieliski piestāv manam snovam. Tā kā es esmu outlet whore - man ir doma nopirkt arī snova jaku, jo divas sezonas es vienkārši dēļoju ar parastu ziemas pufaiku. Beidzot vajadzētu sākt patiešām braukt ar dēli, nevis sesto gadu vienkārši dīdīties sniegā, neko nemākot.

2008-06-06

London calling.

Šodien es piedzīvoju klasisku sievietes izgāšanos. Sešas dienas gandrīz neko neēdu, bet šajā vakarā pierijos par visiem 200 procentiem - ar Užavas alu, garnelēm un saldējumu. I rock.

2008-06-05

Don't screw up your life.

Tikko noskatījos "Requiem for a dream". Šobrīd man ir fiziski slikti, gribas grauzt nagus vai kaut ko ķimerēt. Nezinu, kā es vakarā varēšu aizmigt. Ceru nekad neuzzināt, kas ir narkotikas.

2008-06-04

No good.

Pēdējā laikā, kaut kā palasoties draudziņiem.lv populārākās dienasgrāmatas, izlasu apmēram šādus ierakstus: "xx datumā mana dzimene. Ieeja 3ls + dāvana (nepārprotama norāde, hahh). Dzeramo ņemt pašiem, ēdamais varbūt būs." Tā tagad jauna mode - likt maksāt citiem par savas dzimšanas dienas svinībām? Ja mani "uzaicinātu" (dream on, Guna!) uz šādu pasākumu, es stipri šaubos, ka pat domātu par ierašanos tur.

2008-06-03

We don't have any idea what we want.

Šodien noskatījos filmu "P.S. I love you". Pusotru stundu no divām iespējamajām (filmas garums) es raudāju. Vismaz pusotru. Un nevis tā, ka vienkārši asaras acīs, bet kārtīgi - ar puņķošanos, šņaukāšanos un raustīšanos. Nu kā lai tāds cilvēks vispār dzīvo?