Quick to start.

Yeaah, baby, man ir tagad ir jānoskatās septiņu seriālu jaunās sērijas, ko es arī darīšu, un man vienalga, ka uz rītu jābūt divām massive prezentācijām, kā arī zinošai jautājumos par jūtām, emocijām un visādu citādu bullshitu. 

Jūs tikai ēnu atvedāt vai arī saulīti?

Galīgi forši šodien noēnojos, vien žēl, ka skaidrs kļuva vienīgi tas, ka man nav skaidrs nekas. 

Pure shores.

Mana brīvdienu mīļākā lapa ir www.colourlovers.com

Tik daudz skaistu krāsu palešu, ka būs ārkārtīgi grūti izvēlēties kādu istabas remontam, ko es plānoju vasarā. Man jau viss bija +/- izdomāts, bet tagad es saprotu, ka būs pavisam citas krāsas.

Let's get lost.

Paņemšu vīnu, ieritināšos gultā un lasīšu "Šopaholiķes slepeno sapņu pasauli", jo es taču dievinu tādas grāmatiņas. Būs man patīkama pārmaiņa pēc "Pilnas Māras istabiņas" un "Stum, stum".

Ten plus two.

Nav nekādas skaidrības joprojām, kur studēt.

Labi, filologus es esmu atmetusi (mani interesē komati, nevis hellēnisma perioda dzeja), RTU ar (jo to var apgūt arī Jelgavā + pārāk slinka esmu, lai braukātu). Paliek LU - biologi vai fizmati (pirmdien Ēnu dienā noskaidrosies, vai man būtu kaut mazākā cerība to pavilkt&vai interesanti), LLU - enerģētiķi vai mašīnu projektēšana&ražošana. It kā jau Jelgavā būtu ūberērti (kā arī brālis sola chillu kopā, haha), bet, no otras puses, man tik nenormāli vajag citu vidi, ka es kaut vai tādēļ vien varētu iet uz Rīgu.

Labi, ka vēl ir laiks. Vēl labāk būtu, ja es beidzot sāktu iespringt mācībās.

Thursday's child.

Man ļoti gribas ābolus, bet, tā kā to mājās nav, iztieku ar šokolādi un zemesriekstu sviestu, un vafelēm.

Driving me nuts.

Sēdēju, sēdēju un izdomāju - man gribas pabraukāties ar skrituļslidām ļoti! Nu, kad būs siltāks. Manējās jau, šķiet, vairs nederēs, jābliež uz Mežaparku (?) vai jānopērk Maksimā pa piečuku.

Hold the thought.

Man ir apsēstība ne tikai ar matu kopšanas līdzekļiem, bet arī ar restorānu un recepšu mājaslapām. No skatīšanās vien jūtos paēdusi.

S.O.S.

Vēl tikai  dieniņas līdz brīvlaikam! Es JAU nevaru sagaidīt! 

Prom, prom, prom! 

Get on your boots!

Tikai tādas foršas meitenes kā mēs ar Ievu Žetonvakarā aizmūk no ūberkluba POST, kurš ir piebāzts kā siļķu muca, lai, braucot mājās, tomēr pārdomātu un izmantotu ielūgumus uz Tonusu, kurš bija gandrīz tukšs, un padzertu tur tēju!

Take your mama out.

Atcerējos, kāpēc man nepatīk pavasaris un vasara: no rītiem ir gaišs, kas savukārt traucē man gulēt.

Fun night.

19 stundas no vietas skolā nav joka lieta. Beidzot esmu mājās, mati ir salipuši ar visādiem putekļiem un krāsām, pēdas nejūtu, mugura beidz nost, pirkstus no rīta nevarēšu pakustināt, turklāt pēc 5h ir jāceļas un jābūt gatavai tādai pat dienai. Es to varu! Neskatoties ne uz ko, bija ļoti forši. Vēl nav viss pabeigts, bet jau ir nenormāls gandarījums!

One hot minute.

Šodien vienīgais, par ko spēju domāt, ir cukurs! C-U-K-U-R-S!!! Krāmējiet man tikai uz gultas nugatus un šokolādes, un končas, un saldējumus, un cepumus, un visu ko citu saldu, jo "tik viena doma prātā man"! Laikam PMS, hahh.

Talk to me more.

Tā vietā, lai gatavotos divām fizikas ieskaitēm, es noskatījos "Under the Tuscan sun". Es laikam varētu pārdomāt par dzīvošanu Monako, tā vietā izvēloties šo saulaino Itālijas pleķīti, jo, šķiet, tā vieta ir kā radīta man.

My days are done.

Es gan esmu briesmīgi jūtelīga un viegli manipulējama. Šķiet, mani varētu ievilkt jebkādā sektā, kā arī "salauzt manu garu" piecu minūšu laikā.

Lost in the woods.

Rīt celšos un savākšu to cūkukūti, kas valda manā istabā. Šovakar paslinkošu. Smiešanās nogurdina.

When you go down.

Varēju gulēt līdz deviņiem, pamodos septiņos. Vispār jau visu nedēļu mostos agri. Laikam tāpēc, ka no rītiem gaišs.

Gives me hell.

Šodien nekas nenotiek. Garlaicība augstākajā pakāpē. Vismaz laiks bija jauks.

That's not my name.

Man šonakt sapnī bija sekss ar Kasparu Kambalu. Pēc tam parādījās aina, kurā mēs laimīgi dzīvojam kopā ar saviem trim bērniem. Nais.

Es esmu neizlēmīgs cilvēks. Varbūt arī neesmu.

Man derdzas Prāta Vētra. Un vēl jo vairāk derdzas tas, ka viņi būs manā vasaras gaidītākajā pasākumā - Positivus AB! Kā arī noteikti saskries uz festivāliņu visi viņu fani. Nekas, būs man laiks sēdēt teltī ar baltvīna pudeli. Toties prieciņš par Moby, ko jau sen gribēju redzēt, The Ting Tings, kas ir ļoti catchy, un arī drusku par Pītu, jo mums taču toreiz bija biļetes.

Can't pull myself away.

Džīīī, gadus septiņus nebiju braukājusies ar ragaviņām. Tik nenormāli forši. Protams, esmu caurcaurēm slapja, bet tāds prieciņš. Kaut nu šis brīnums rīt nenokustu!

No hidden catch, no strings attached.

Deviņas stundas smaga darba bez pusdienu pārtraukuma (un bez pusdienām) sieviešu dienā. VARENI.

Happy hour.

Šodien es pirmo reizi mūžā pīpēju skolā, bioloģijas kabinetā, čurāju skolas zēnu tualetē, kā arī pavadīju gandrīz piecas stundas, kasot krāsu nost no sienas. Divatā ar Gunci izdarījām zvērīgu darbu un iemācījāmies rīkoties ar visādiem darbarīkiem. Girl power!

Me gustas tu.

Es neprotu taupīt. Bet, palasoties šo diskusiju, man sāk šķist, ka esmu bezmaz izšķērdīgākais cilvēks pasaulē! Jo daudzi no tiem veidiem, manuprāt, jau robežojas ar absurdu. Protams, man viegli teikt, jo nav bijis tā, ka nav ko ēst (bet neesmu jau arī peldējusies naudā), bet man būtu sev 100x jāpārkāpj pāri, lai es spētu ieviest kaut daļu no šiem "knifiņiem".

twoplustwoequalsfive

Šodien ārā laiks bija kā konfekte, nevaru sagaidīt, kad būs tas siltumiņš, lai mēs varētu braukāties vakaros ar riteņiem, muļķoties, sēdēt pļavā pie savvaļas zirgiem un smieties DAUDZ! Jo šitāda pusziema mani jau ir nogurdinājusi, es čīkstu un pīkstu par visu ko, nekas nenotiek.

Eskimo friend.

Forši jau tas, ka no sazin kurās klases solījos sev, ka pēdējā semestrī es saņemšos un mācīšos, līdz galva kūp! Tikai sanācis ir tā, ka tik slinka es vēl nekad neesmu bijusi. Jāsaņemas tak, 3 mēneši vēl, un viss!

Take a stand.

Man ļoti nepatīk, ja nepamatoti kritizē. Piemēram, par to, ka vārdu "savukārt" nelieku komatos. Guess what - tas arī NAV jādara! Gramatika ir mana sirdslieta, hahhh. Cita kritika bija pamatota, tas ok.

Young folks.

Vispār jāmēģina ar sevi pa šodienu sarunāt, ka martā es cītīgi apmeklēšu skolu, lai gan, februārī skolu apmeklējot 3 pilnas dienas, neko nejūtos zaudējusi.

Gonki.

Rādās, ka vienīgais, kas mūs vēl vieno, ir riebums pret neadekvātu ortogrāfiju/interpunkciju.