Sataisu caurvēju, bet kļūst tikai karstāks.

Nagu lakas lāga nežūst +30 grādos.

Biju pārsteigta, ka mana visnotaļ inteliģentā māmiņa nezina, kas ir Uliss, un domāja, ka tas ir kaut kāds Uldis.
Gadās arī tā.

Gribu tās smaržas Paper Passion.

Maniem bērniem galīgi nebūs viegli, jo ar visām viņu foršajām mantām gribēšu spēlēties es.

Priecātos, ja šis karstums pārceltos uz nākamo nedēļu, kad man tieši tas būs nepieciešams.

Pašlaik viss ir karsts un slapjš, un lipīgs, un pē.

Jau trešo dienu ēdu rupjmaizi, jo mājās citas maizes nav. Bet ir siers.
Man vispār negaršo rupjmaize nu nemaz, nepatīk tā skābenā piegarša, bet neko darīt

Beidzot mājas kafija negaršo pēc trauku lupatas.
Risinājums: kafijas prese.

Un klāt sojas dzēriena pulveris piena vietā. Tas ar zaķīti.

Sakritības ir dzīves dzinējspēks.
Nu, taču, tieši 20. jūlija rītā pabeidzu lasīt Dorianu Greju, bet 20. jūlija pēcpusdienā, skatoties Positivus programmiņu, pamanīju, ka tur uzstāsies grupa Sibyl Vane. Klausīties gan negāju, jo svešas mūzikas neinteresē.

Runājot par Positivus, jau atkal secinu, ka esmu tam visam par vecu, (un tomēr kāpju uz tā paša grābekļa atkal un atkal), ka ar mazgadīgiem hipsteriem man nav pa ceļam (meinstrīms ftw!), gulēt teltī uz paklājiņa, uz kura parasti tiek guldīta elpināmā Anna (un kas tad viņai, viņa ir beigta!), ir, maigi izsakoties, neērti, man sāp viss ķermenis - pilnīgi saprotu princesi uz zirņa.
Gulēt teltī per se ir neiespējami, jo ir gaišs un skaļš (un cilvēki ar ruporiem septiņos no rīta), stāvēt koncertos kājās man nepatīk, mīcīties pūlī ne tik.

Un, kad iedomājos Deimiena Raisa uzstāšanos 13 gadu vecumā, manā vīzijā neietilpa konservu bundžas šaurība un visapkārt dzirdami siekalu apmaiņas trokšņi, un visapkārt redzamas kopā salipušas sejas, tā kā romantikas nekādas, vilšanās liela.


Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās, teica Guna un turpināja caurām dienām skatīties seriālus, strādāt un lasīt gudras grāmatas, lai varētu ar to lielīties, kad vien pie apvāršņa parādās vissīkākā iespēja.

Man tas ir jāpasaka skaļi, skaļi: manas kursa biedrenes ir sasodīti lieliskas!!!

Kāpēc? Jo:

"On a scale from Ulysses to 50 Shades - how bad was it?" Although it doesn't make any sense...:D

Tā tāda drūma izvēle izskatās. :D Term paper - Parallels in 50 Shades and Ulysses (why they are a torture to read).

Prasās izspert tādu muļķīgu joku, nevainīgi plivinot skropstas: "Nezināju, ka Ulysses arī ir par seksu!" xD


Es nupat sapratu, ka nezinu, par ko ir Ulisā. Zinu tikai, ka to esot grūti lasīt. :D It's probably about a dude named Ulysses.

xD Starp citu, tajā 'Portrait' simts punkti ir sekss. Tikai viņš ir tik obscure, ka es īsti nepamanīju...

Tāpat kā Tu nepamanīji izvarošanu Tesā? :D

Līdzīgi, bet vēl trakāk :D Portretā nemanīju, kā galvenais varonis pārguļ ar prostitūtu (nē, tas neskaitās spoileris) :P

Kad lasu grāmatas papīra formātā, mēdzu divreiz uzsit pa vārdiem, lai redzētu to skaidrojumus, savukārt, kad lasu e-grāmatas, meklēju taustāmu grāmatzīmi, ko ielikt starp lapām.

Visu dienu ķimerējāmies, un ieguvums ir tikai 15 puslitra burciņas ķiršu ievārījuma. Un viens lapsenes kodums plaukstā.
Dārgi iznāk.

Bet darbs jau no paš' cūk', ķirši no paš' cūk'; kurš tad te rēķina alternatīvās izmaksas, 11. klases ekonomika var iet ieskrieties.

Nāks lēto tomātu laiks, ķeršos pie čatnijiem.

Henry IV, part 2 jaunā ekranizējuma pēdējās 40 minūtes.
Mamma mia!

Iedzēru kafiju pirms 2 stundām, joprojām esmu jittery.

Kad pa kluso ēdu aukstus makaronus pa taisno no katla, sajutos kā Rebeka no 100 vientulības gadiem, kas pa kluso ēda zemi un sienas apmetumu.

Es arī, tāpat kā Sabīne Berezina, no meksikāņu seriāliem apguvu meksikāņu valodu.

Līdzīgi kā daudzas pašmāju mūzikas zvaigznes, kuras vairs nezina, kur glābties no apkārt valdošā popularitātes vājprāta, arī Sandija pievērsusies meditācijai [..]

Es mīlu tevi, Mango.lv!

No vienas puses, smejos un neko labu nedomāju par tādām dūdiņām, kuras savos profilos raksta, piemēram,  
You can talk about me 
'Cause I'm a hot topic. 

No otras puses, būtu man tāda pašpārliecinātība.
Es jau no sevis varu izspiest tik' kādu sarkasmiņu vai kaut ko par grāmatām, jo esmu taču tāda inteleGtuāle.

Ar Šekspīru ir tāpat kā ar zilo sieru: agrāk necietu, bet ar laiku iemīļoju.

Jaunā Henry IV versija ir FAN-TAS-TIS-KA (un es redzēju pelēku un graudainu youtube versiju, jo nevarēju pagaidīt dažas stundiņas, lai kāds labdaris ievietotu ko kvalitatīvāku).
Sāku saprast Toma Hidlstona fanes, Džeremijs Aironss ir sexy as fuck (kā vienmēr).

Nevaru sagaidīt nākamo daļu, jo tā no visām četrām man patika vislabāk, kad lasīju.

Interesanti, interesanti. Laptopa touchpad 'atbild' gan uz pirksta pieskārienu, gan piecu santīmu monētas pieskārienu.

Iemesls nr.1, kādēļ gaidu rudeni:
lai atkal varu normāli gulēt.
Saulstaru spiešanās caur durvju un aizkaru spraugām - diez kas nav.

Nespēju pārdzīvot, ka fiziskā sagatavotība tik ātri zūd.
Pietika mēnesi slinkot (lai gan vienkārši ļāvu atpūsties sāpošajai potītei), un Insanity liekas neiespējama, skriešana ir neiespējama, par atspiešanos nevar būt ne runas, etc, etc, etc.

Dažreiz galvenajos ofisos, šķiet, ir Google Translate diena, un tad mums nāk visādas jautrības. Šī ir viena no tām dienām.

Pabeidzu 1984 un izlasīju Tvnet'ā jaunāko par nulles deklarācijām.
Baigi paralēles gribas vilkt.

Ikreiz, kā dzirdu K.Streipu runājam radio, viņš stāsta par to, ka a) bērni nelasa (arī jaunieši un studenti), b) žurnālistikas studentu latviešu valodas līmenis ir katastrofāls.

Taisnība gan laikam viņam ir, bet tā nelasīšanas fīča mani vienmēr nedaudz aizskar.

Patīk strādāt.
Gribu vēl darbu, haha.

Vēl joprojām klusībā ceru, ka man kāds kādreiz iedos tulkot seriālus (tas ir, nevis kādreiz, bet drīz).

Neskriet divus mēnešus laikam neierindosies manu ģeniālāko ideju topā. Ne vien tas bija apkaunojoši un grūti, bet arī odi nekautrējās man uzbrukt no visām pusēm.

Vakar visu dienu spēlēju hidden object spēles (manas mīļākās!) un mazliet lasīju 1984.

Šovakar iešu skriet. Beidzot. Ja nelīs.