Greizie pirksti

Tas brīdis, kad atpūsties pēc gara gājiena vietā uzraksti atpūsties pēc kara gājiena. Otrajā variantā gan, visticamāk, atpūta ir vēl vairāk nepieciešama.

Februāra favorīti, pt. I

1. "Madaras" DD krēms. Nē, nav paredzēts krūšu palielināšanai (neesmu gan mēģinājusi, jāatzīst), bet kraupjainas ādas novēršanai ziemiņā. Netaisa spīdīgu seju, iesūcas zibenīgi, vienkārši lieliski. Glābju rokas, glābju vaigus.
2. Gavēniskais tofu pudiņš. Zīda tofu + dateles + kakao pulveris (reizēm iesprūk arī kāds avokado, ups, pasūdzieties Tiesībsargam), ievietoti blenderī, kopā rada maģiju, diez vai Deivids Koperfīlds spētu šo triku atšķetināt. Ja vēl patrāpās kāds kivi vai banāns, ko izmantot kā ēdamu dekorāciju, tad aiz laimes var izlaist garu. Gribu ēst brokastīs, pusdienās un vakariņās.
3. Kad kolēģi pasaka labus vārdus, piemēram, tu taisi labus wireframes (un nevienam nav jāzina, ka to es daru otro reizi mūžā).

Kas citam bedri rok

Mīļās smadzenes, nakts ir domāta tam, lai jūs izslēgtos, nevis spazmotu par dzīvi un neļautu man iemigt. Paldies!

Pastardiena

Lielākās bailes darbā ir tās, ka kolēģi vienā brīdī atklās, ka es patiesībā neko nejēdzu.

Noziegums bez soda

Grāmatu maiņas punktā izlikos, ka noteikumi uz mani neattiecas un ka es nesaprotu konceptu "maiņa", un pa kluso iestūķēju somā Upīša "Zeltu", kuru nesekmīgi centos sadzīt rokā jau vairāk nekā gadu.

Lai uzsvērtu to, ka šis ir likteņa pirksts, nevis brutāls zagšanas akts, grāmatā iekšā bija lapiņa ar recepti locītavu sāļu šķīdināšanai. Un man taču sāp ceļi!

Principā tomēr uzskatu, ka esmu ievērojusi noteikumus, jo savas gaidas iemainīju pret grāmatu. Lūdzu, piedodiet, grāmatu dievi!

Rīta rosme

Ieveļoties dušā pēc auksta rīta skrējiena, karstais ūdens, kas gāžas pār ķermeni, līdz pēdām nonāk jau pilnīgi auksts.

Prieks

Gribu pateikt lielu paldies februārim par šo mēnesi. Ziema!

Lirika

Ilze [4:58 PM]
Mēs varam samainīties spārniem uz stundiņu

Guna [4:59 PM]
tas izklausījās tik poētiski
samainīties spārniem

Ilze [4:59 PM]
Jāsaraksta dzejolis par šo
Lai visi domā, ka tas ir kas briesmīgi poētisks

Guna [4:59 PM]
YES

Ilze [4:59 PM]
A tur īstenībā par biroja izkārtojumu

Guna [4:59 PM]
the curtains were fucking blue

Izkāpšana no mucas

Divi vakari, divi teātri. Rīt vēl trešais.

grūti.lv

Stulbie zālēdāji

Darbā ledusskapjos augu piens. Mī-ļi!

101 padoms

Labākā vieta, kur glabāt banānu, lai pasargātu no potenciālas saspiešanās, – bota. Botai gan nevajadzētu tajā mirklī jau saturēt pēdu, bet gan kūļāties sporta lupatu maisiņā.

#darbiņā

– Šī ir final versija, ja vien kaut kas nemainīsies.
– Es piekrītu, ja vien nepārdomāšu.

Gandrīz restorāns

Piezīme sev: gatavojot kaut ko no datelēm, pārliecināties, ka nopirkušās tās bez kauliņiem, nevis apjausmu par otro variantu gūt brīdī, kad blenderis sāk izdot aizkapa skaņas, un tad kā sadegušai censties visu šmuci labot.

Bezforma

Ai, nežēlīgā apjausma un pulsometra skaudrā norāde, ka mans pašreizējais skriešanas ātrums pareizajā pulsā ir tikai par kripatiņu ātrāks nekā rīta pastaiga uz darbu.

Tikmēr miera stāvoklī sirds pilnīgā čilā dauzās 45 reizes minūtē, cītīgi maldinādama mani par tās trenētību.

Slinkā sestdiena

Ai, ļaušu sev gulēt tik ilgi, cik gribas!

Pamodos 7.20.

Sasniegumi

Jā, Latvijai šogad paliek 100 gadu, kas, protams, ir brīnišķīgi, bet manam blogam šodien aprit veseli desmit gadi, kas ir ne mazāk svarīgs notikums, ja.

Peldētāja Zuzanna

Baseina lielā problēma ir pēc plunčāšanās novadīt projektu "Apģērbšanās", jo viss ir slapjš, sapratnes par to, kā uzstīvēt kājās džinsus, nav, centieni maksimāli nosusināt pēdas, lai zeķes paliktu sausas, arī nav diez ko veiksmīgi.

Jāstiepj līdzi trenuškas un čībzābaki.

Parfīms

Šodien atkal atcerējos, cik ļoti man patīk spirtoto dzērienu + piparmētru košļenes smarža, kad aiz manis vilcienā nostājās alkoholu baudījis vīrietis, kas izmisīgi centās šo faktu nomaskēt.
Tāpat kā cigarešu + piparmētru košļenes smarža. Un garša.

Radu raksti

Tā kā nu ir atklājies, ka manā tēvā rit 1 % nigēriešu asiņu, grasos sevi (pār)dēvēt par āfrikāņu princesi.

Noteikti visi tie nigērieši, kas e-pasta vēstulēs piedāvā izdalīt savus miljonus, ir mani brālēni.

Mazohisms

Nezinu, kas gavēnī būs grūtāk: neēst cukuru vai neskatīties jūtūbu.

Brieduma viedums

Piezīme sev: ziemā uzvilkt 20 DEN zeķbikses ir principā neuzvilkt zeķbikses vispār.

Napoleona plāni

Sagatavo kūciņai pildījumu, bet tas iznāk tik garšīgs, ka apsver domu draugiem samelot, ka nekas nesanāca, viss slikti, tāpēc kūkas nav, lai gan patiesībā esi izlepsējusi visu bļodu tukšu, tāpēc kūkas nav.

Kūka tomēr ir, kaut kādas gribasspēka driskas vēl atlikušas.

Kafijas pauze

Mans ķermenis konceptu TechChill uztvēra pilnīgi burtiski, tāpēc abas šīs dienas aiz noguruma nezināju, kur likties (nekur nelikos, turpināju sēdēt neērtos krēslos). Beidzās konference, beidzās miegs!

Kulturālā kritika

Protams, skaista jau tā restaurētā VEF Kultūras pils, žēl tikai, ka piemērota vien punduriem un bērniem. Balkonā es ar saviem nieka 175 cm nevarēju īsti kājas ielocīt tām paredzētajā vietā, savukārt parterā kolēģim ar 190+ cm nācās sēdēt skujiņā vai ceļus kabināt sev aiz ausīm.

Dienas režīms

Kolēģis šodien: "Guna, tavs darbs principā ir visu dienu kaut ko kritizēt?"

Pandoras lāde

Ai, vispār darbā vajadzēja paskatīties dažus video, atveru jūtūbu, intensīvi skatos, kas jāskatās, bet tad pamanu, ka esmu taču sistēmā ar savu privāto kontu, tāpēc malā rēgojas man rekomendētais un absolūti personalizētais saturs, ko, protams, veido slavenāko Latvijas vlogeru jaunākie veikumi un varbūt pa kādam retam fitnesa viģikam. Tam visam pa virsu neatslēdzama un nepastāvīga automātiskā atskaņošana, kas fokusa pazušanas brīžos sāk man rādīt Roy Rogers LED skropstu testus un "Trako dienu" ķērienus.

Sarkstu, bālēju un ceru, ka neviens kolēģis no mugurpuses neuzbruks un ka nenāksies atzīties savos slepenajos ieradumos.

Eksperte

Labas ir tās dienas, kad izdodas citiem likt domāt, ka es zinu, ko es daru un par ko es runāju. Tas nekas, ka īstenībā kā bezpalīdzīgs kurmis kaut kur taustos un vienkārši saku vārdus, cerēdama, ka no tiem kāds izlobīs dižu jēgu. Fake it till you make it?

Tarakāni

Šīs dumjās domas par nemīlēšanu, nepatikšanu, nepiederību kā svaigas kanēļmaizītes un picas katru dienu sacepas manā uzkarsētajā galvā. Es no tām pārtieku un uzbarojos resna, aizkaļkojas asinsvadi un apgrūtinās elpošana. Salst pēdas, un nevaru aizpogāt džinsas. Tas rada jaunus pārdzīvojumus un pašpārmetumus, kas pamazām, bet mērķtiecīgi iegriež ciešanu virpuli. Vai ir jau laiks ieliet vīnu? Ak jā, arī tas vēl!

Iveta Harija meita. Vīna meditācija sievietei.

Svīšana

Vingrot gribas tikai tāpēc, lai varētu paskatīties, kā asinsvadi uz plaukstu virspusēm pārvēršas par treknu tīklojumu un kā izspiežas tas viens apakšdelma asinsvads, kuru ir tik jautri pēc tam spaidīt.

Mājas

Ak, brīnišķīgā gādība, kad vēlā pēcpusdienā netīšām iemiedz, lasīdama grāmatu, bet, kad pamosties, apjaut, ka gaisma ir izslēgta, tātad kāds labvēlis par to parūpējies.

Pārgājieni

Tagad jākož pirkstos, ka savas saplēstās Santjago botas atstāju pasaules malā. Vai arī jāapgriež kāju pirksti mazliet. Vai jānokož?

In this way, male attention almost always felt like a kind of gift, a coin dropped into a bank account that would one day add up to the total of my value in the world. And for most of my life, I was willing to trade on my comfort—even, occasionally, on my own sense of safety—for that status that came with being desired¹.

Imidža maiņa

Cik jocīgi skatīties "Kriminālās ekselences fondu" un tajā ieraudzīt savu bijušo kolēģi, kurš atbrīvojies no uzvalka un iekāpis pilnīgi citā ampluā. Būtu bijis forši tādu viņu pazīt arī dzīvē, ha.

Personības dalīšanās

Kad rakstu e-pastus Gunāram, kurš, tāpat kā es, ir iecienījis ļoti īsu paraksta formu, tas ir, G., tad reizēm rodas sajūta, ka sarunājos ar sevi.

Ekstrasensu cīņas

Varu atvērt savu zīlēšanas salonu. Vakar paredzēju, ka šodien man viss agresīvi besīs.

Piepildījās.