Pēc trīs mēnešu datora lietošanas beidzot atradu, kā likt visām dziesmām, kas glabājas iCloud, uzrādīties iTunes. Nu manām apmēram 100 dziesmām ir apmēram tikpat māsu. Yisss.

Pavasaris pienācis ir tad, kad kaķis grib ienākt mājās pa otrā stāva logu, nevis durvīm, tādējādi signalizējot, ka, atvainojiet, logam ir jābūt atvērtam visu laiku.

Reizēm iestrēgstu uz dažādiem vārdiem.
Nu, piemēram, tagad gribas nepārtraukti lietot tekstā rather (bet kā man citādi pazemināt modalitāti?!) un reveal.
Labi, ka ir thesaurus.com, kur smelties idejas sinonīmiem.

[18:51:00] Madara: lv šoviem neveiklību piedod tieši stulbie tuvplāni, etc.
[18:51:07] Madara: tieši rožā vislaik, kā sak
[18:51:53] Guna: lv šovi izskatās vienmēr kā ar rokas kameru filmēti
[18:51:58] Guna: lētu
[18:52:11] Madara: ar vienu roku drociju, ar otru - filmeju

Ar nepacietību gaidu pāriešanu uz vasaras laiku.
Varbūt man kādu brītiņu izdosies mosties ap pusdeviņiem, ne pirms pusastoņiem.

Kā man besī tas interneta ziņu formāts, jēga vērt vaļā jebkuru saiti ir mazāka/vienāda ar nulli.
Nu, piemēram, šis raksts: 7 rindkopas + virsraksts; reāli visās rindkopās ir rakstīts viens un tas pats, mazliet informāciju papildinot (četrās no tām, kā arī virsrakstā ir minēti 85 kg heroīna, trijās - 2,7 miljoni latu). Tā kā tādiem atsaldeņiem!

Repetitio est mater studiorum?

Pati tikko sapratu, ka laikam jau reiz par šo pašu esmu sūdzējusies kaut kur tepat.

20 dienas. Bakalaura darba praktiskās daļas melnraksts.
Go!

Hmm, varbūt tomēr rīt.

Internets mani ir tā izlutinājis, ka televīzija vispār drīkst izbeigties.
Es neskatīšos Koru karus, ja 15 min pēc raidījuma sākšanās neviens koris vēl nav sācis dziedāt, stundu pēc raidījuma sākšanās savu lietu ir izdarījuši divi kori, turklāt reklāmas pauzes laikā var paspēt uzvārīt makaronus.

Attopieties taču!

Man patīk, ka filmās un seriālos rāda tikko dzimušus mazuļus, kas smaida un paši tur galviņu.
Here's to hoping I get one of those, haha.

Tāda sajūta, ka apmēram septiņi akmeņi ir novēlušies no sirds. Pat tas, ka nākamnedēļ būs jāsvīst pie bakalaura, nespēj sabojāt šo sajūtu un prieku, ka, nu, TAS eksāmens ir aiz muguras & man vairs nav jāstreso.
Lie-lis-ki.

Lieki piebilst, ka es jau visu esmu aizmirsusi.

Ar dzērieniem man ir gadījies visādi, bet apvemties no kūkām... Nu, pirmā reize jau vienmēr kaut kad pienāk.

Laikam būs jāievieš Ilzes lapiņu spēle grāmatu izvēlē arī man, jo šis nekam neder, jūtos kā no Sijā auzas, tautu meita izkāpusi (nu, jo stundu stāvu domādama, yadayada).
Un šobrīd gribas lasīt tikai papīra grāmatas, elektronika var iet bekot.

Es vēl Maijai pieminēšu to, ka man nācās viņas dēļ atteikties no ansambļa Manta koncerta kopā ar draudzenēm.

Un sev es šo pārmērīgo apzinīgumu pieminēšu, ja tajā eksāmenā saputrošos un visu sajaukšu & dabūšu 7 beigās.

Puskaraļvalsti tam, kas pateiks, kur var iegādāties šo tēju (izņemot HZF ēdnīcu).

Daži cilvēki māca tādus priekšmetus, ko viņiem nevajadzētu mācīt, turklāt neprotas kaunu un neiet pensijā.
To visu lieliski aptver Lizburgera teiktais šodien: 'When did she lose track of language change? The 1970s?"

I don't need this shit in my life.
Nekas, piektdien tas (cerams) būs cauri. Vairs nekādas Maijas. Nekad.

O, kas tā par bezjēdzīgu dzīvi! Lūk, esmu kopā ar jums, jūsu klātbūtne mani satrauc, bet tai pašā laikā ne mirkli nevaru aizmirst, ka mani gaida nepabeigts stāsts. Es redzu, lūk, to mākoni, kas atgādina klavieres. Domāju: vajadzēs kaut kur stāstā pieminēt, ka slīdēja mākonis, kas izskatījās pēc klavierēm. Smaržo heliotops. Cenšos ātrāk iegaumēt: salkana smarža, atraitņu zieds, vajadzēs izmantot, aprakstot vasaras vakaru. Pūlos ievērot katru savu un jūsu frāzi, katru vārdu un cenšos šīs frāzes un vārdus jo ātrāk ieslēgt savā literārajā noliktavā: varbūt noderēs! Darbu pabeidzis, skrienu uz teātri vai makšķerēt; varētu atpūsties, aizmirsties, bet - nekas neiznāk, galvā jau urdās smaga čuguna lode - jauns sižets jau velk pie galda, un jāsteidzas atkal rakstīt un rakstīt. Un tā tas ir vienmēr un vienmēr, un man nav miera pašam no sevis, un es jūtu, ka pats sagraužu savu dzīvi, ka tam medum, ko atdodu kādam izplatījumā, es nolasu ziedputekšņus no saviem skaistākajiem ziediem, noplūcu pašas puķes un samīdu to saknes.
(A.Čehovs, "Kaija" (1895). )

Lūk, manas (un, domāju, daudzu) attiecības ar sociālajiem tīkliem.
Protams, tā ir hiperbola, bet tāpat diezgan nožēlojami un traģiski.

Es taču visu izdomāju.
No visiem piemēriem saveidošu teikumus, ko iemācīšos no galvas, un eksāmenā no atsevišķajiem vārdiem sintezēšu likumus.
Easy as pie!

Ja tas strādāja pirmajā kursā ar līdzskaņu tabulas apgūšanu, tad tam jāstrādā arī ceturtajā.

Printera maigā dūkšana mēdz būt jaukākā skaņa pasaulē, jo tajā ir viss pasaules lepnums apziņa, ka viss ir pabeigts, padarīts un noslēgts.

Jānosaka kolas liegums mājās, citādi jau ir par traku.
Aspartāma ražotāji sajūsmā berzē rokas.

Šādā komplektācijā es varētu doties pie velna.

Madara, Gandrīz Ievas pārvērtības

Kad uznāk skumjas un gribas asas izjūtas, vajag tikai paceļot Atlantā pa dažādiem angļu filologu kursa darbiem/esejām/referātiem un palasīt tos mazos gabaliņus, kurus piedāvā par velti.

The theme of my course-paper is 'Word-formation. Conversion'. At the first part of the work I've wrote some lines about the term 'word' as the smallest independent unit of speech. Next, there is the definition of the field of word-formation. At the following part you can find some information about the affix word-formation of nouns, verbs and adjectives. The next part named 'conversion'.

Tagad es iešu iešaut sev pēdā.

Tās dienas, kad lingvistiskie atklājumi liek no pārsteiguma noelsties.
La Manche un Lamanšs vēl nebūtu nekas, ja.
Šodien Trīs māsās es sapratu, ka, atvainojiet, kāršu spēle pasjanss nāk no franču vārda patience.

pdm tšss

Kam nepieciešams viedtālrunis: lai bibliotēkā varētu sabildēt grāmatu, kuru nedrīkst ņemt mājās.
Prak-tis-ki.

Atradu sev dziesmu pavasarim!

Moments nr.2 šodien:
ieveļos kačalkas ģērbtuvē, bet man priekšā jau tur ir divas meitenes, kuras acīmredzot izmanto pirtiņu, lai atslābinātos pēc kārtīga treniņa (tā es pieņemu, lai gan visas meitenes, kas tur ir redzētas, principā taisa tikai presītes), jo sēž, satinušās dvieļos. Tas viss ir skaisti un tā, bet pēc mirkļa es pamanīju, ka viņām rokās ir aliņi un zobos skrimšķ ķiploku grauzdiņi.

Kāpēc gan ne, vai ne.

Mūsu fakultātē droši vien ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms zālēdāju daudzums, tikai man beigās mūždien nākas ēst griķus ar kečupu.
Ēdiet savas kotletes un karbonādes, un gaļas mērces, kas jums sagatavotas piecpadsmit veidos, un novāciet rokas no vienīgā (!!!) veģetārā ēdiena, kas tiek sagatavots tādām princesēm kā man.

Dombijs tik ļoti šodien nenotiek.

I tried.

Viena grāmata: Ls 7,65.
Viena sestdiena.

Sālīti sanāk.
Dikijs ir par velti un uz nedēļu.

Pirmās pasaules problēmas

Gribu sakārtot grāmatplauktu, jo beidzot tika izbrīvēta vieta manām grāmatiņām, bet nevaru izdomāt sistēmu.

Sarunās par bērnību vienmēr izspēlēju savu man-nebija-komiksu-žurnālu-un-kabeļtelevīzijas kārti, lai par mani apžēlotos, ka es nezinu neko par Cartoon Network multenēm, MTV klipiem un Donalda Daka smieklīgākajiem jokiem (toties klausījos Balle vienīgi jums kaseti un desmitiem reižu pārlasīju Ronju), bet šodien Vita man pastāstīja, ka viņai bērnībā nebija mantu (toties bija dators!) un viņa no žurnāliem vienkārši grieza ārā attēlus un spēlējās ar tiem (Select katalogi esot gājuši uz urrā), kā arī baterijas un karotes aplīmēja ar plastilīnu, tādējādi izgatavodama lelles.

Lūk, tas ir īsts ghetto!

Tas brīdis, kad, braucot mašīnā, visos piecos podziņradio piecas minūtes vienlaicīgi skan reklāmas.

Es zinu, ka riteņi maksā dārgi, ja tos nepērk Maksimā, yada, yada, yada, bet pie 300 latu vērta rumaka, kas paredzēts brīvajam laikam un ikdienai, piezīme velosipēds taupīgam pircējam liek nedaudz pasmaidīt.

Tos cilvēkus, kas Facebook nepārtraukti šēro un laiko visus tos nožēlamos piedāvājumus ar iespēju laimēt kārtējo MĒSLU, ko nevienam nevajag, gribas ne tikai iepļaukāt.

JŪS NEESAT NABAGI!!!

Baigā vilšanās ir tad, kad tu uzlādē sev plecos 30 kg un taisi pietupienus like a bawse, bet nākamajā dienā kājas sāp gandrīz necik.

Ar Līvu mums pavisam noteikti nav tikai viena kopīga smadzeņu šūna, jo viņa grib iPadu, bet es - Kindlu.
Nu, lai abām būtu pa komplektam.

Tēva jautājumi, skatoties dievkalpojumu: "Kas notiek, ja Dievmaizīte nokrīt zemē? To paceļ augšā vai dod citu?"
Tad pie sevis: "Nu, nokrīti taču! Es gribu izprast procesu līdz galam!"
Beigās piemetina: "Bet dažiem viņš paplāti apakšā nepalika, tie laikam plati mutes bija atvēruši vai jau mēli izbāzuši!"

Sieviete drīkst studēt tikai valodas, citas zinātnes viņu padara sausu un gudru. Un nav nekā neinteresantāka par gudru sievieti!
-Agrā Rūsa

Fūūū, labi, ka man tas nedraud!

Nesaprotu, ko Latvijas grāmatu apgādi vēl gaida, ka visa (kaut vai modernā) latviešu proza nav pieejama iBooks/Amazon Kindle versijā.
Jā, esmu izlutināta un gribu visu uzreiz, jo tomēr ir 21. gadsimts. Ja es tieši tagad gribu palasīt Repši, tad es tieši tagad gribu palasīt Repši, nevis dzīties uz grāmatnīcu un meklēt to, ko man vajag.

Hmm, cik pieļaujami bakalaura darbā Fagina zagļu bandu ir dēvēt par the Jew's crew?

Šeit gan laikam nāksies šo to pārfrāzēt: "[...] so the reader has already forgotten and forgiven Dickens for this crap he pulled."

Manās rokās ir nonācis 1956. gada Agrās rūsas izdevums.
Trim lapām ir noplēsti stūri. Kā visām manām kladēm 8. klasē.
Negribētos gan ticēt, ka kāds grāmatas lapas ir izmantojis tabakas šņaukšanai (kas izskaidro manas klades).

Ar trīs dienām The xx Coexist uz riņķi laikam pietiek, lai saprastu, ka man patīk. Tāds kā Schiller un Massive Attack krustojums.


Tagad varbūt trīs dienas no vietas jāpaklausās In Rainbows, jo, sasodīts, tas albums ir mūzika manām ausīm.