2020-01-14
2020-01-12
2020-01-10
2020-01-06
Pieklājība
Maniakālā vēlme visus nepazīstamos cilvēkus uzrunāt ar Jūs lika arī gadus astoņus vecajam puikam, kurš soļoja pa ielu, bezdbēdīgi grauzdams čipsus, norādīt, ka "Jums šņore vaļā", lai gan pēc tiesas un taisnības es taču salīdzinoši esmu veca tante, kas viņu drīkstētu jau dēvēt par dēliņu un tutoties, cik uziet.
2020-01-05
fiLOLoģija
Tiklīdz izmantoju vārdu albeit, nevaru neatcerēties to, kā viena profesore reiz manai gandrīz vai bilingvālajai draudzenei piesēja plaģiātismu, jo tik gudru vārdu otrā kursa studente jau nu nekādi savā esejā nebūtu spējīga iepīt.
2020-01-03
Piramīdas shēma
Kad uz Jaungada ballīti ierodies ar našķiem sešās kārbās un jūties tā, it kā tu būtu Tupperware izplatītāja un tūliņ sāktos svarīgākā prezentācija tavā karjerā.
2020-01-02
Grēta Tūnberja
Kad 2. janvārī nākas dzīvoklī izslēgt apkuri, jo tādā karstumā nav iespējams eksistēt.
2020-01-01
Spītība
Rūpīgi saloko matus, izpūt pusi flakona matu lakas, tā ka mati mazliet grab kustoties, pēc trim stundām spogulī atkal rēgojas nepielūdzami taisni mati.
2019-12-30
Ignorance
Aizbrauc 30. decembra vakarā uz lielveikalu, stāvi pārgrieztām acīm, ieraudzījusi ļaužu pūļus, gribi jau izspļaut kādu nicinošu remarku par nožēlojamo patērētājsabiedrību, taču tad aptver, ka tā taču esi tu pati. Nē, protams, ka neesi, sevi mierini, tu vēlies iegādāties produktus rītvakaram, pārējie šturmē bodes aiz neko darīt, pārējie šturmē bodes, lai iespītētu tev, pārējie šturmē bodes, jo dievina mīcīšanos pie sieru stenda, nav augstāku baudu par šīm, nudien nav.
Grāmatas 2019
Re, brīžos, kad liekas, ka grūti pie kaut kā ilgstoši noturēties, varu sevi mierināt, ka šis ir jau astotais gada grāmatu tops. Nu nav tā, ka es baigi daudz vairs lasu, jo vairāk gribas meklēt interneta robežu un iznīcināt smadzeņu šūnas, skatoties latviešu reality TV. Un vēl mazāk atceros to, ko lasu, jo, pētot burtus, visticamāk, paralēli domāju par visādiem niekiem, sevi šaustu un ārdu, nopeļu un apvainoju.
Bet desmitnieks tomēr salasīts.
10. Chloe Benjamin. The Immortalists.
Interesanta versija par to, cik ļoti katrs esam savas dzīves noteicējs un kā (un vai vispār) varam kaut ko ietekmēt. Ātri lasās. Stulbas beigas gan.
9. Julian Barnes. The Only Story.
Nācās palasīt internetus, lai atcerētos, par ko tur bija. Bet man vienkārši ļoti patīk, kā Bārnss raksta, kaut kas tur ļoti strādā.
8. Jon Krakauer. Into Thin Air.
Man riktīgi patika tā Everesta filma, kas pirms dažiem gadiem iznāca. Es tik ļoti spēju saprast to, ka cilvēks grib kaut ko izdarīt tik ļoti, ka iet pāri līķiem. Kāpēc izdarīt? Lai pierādītu kaut ko sev vai citiem, kurus tas nemaz neinteresē? Yes, please. Vai man pēc šo briesmu izlasīšanas gribētos kāpt Everstā? Nevaru atbildēt noliedzoši.
7. Ian McEwan. The Child in Time.
Normāls Makjūens. Literatūras profesors gan diez vai šo dotu lasīt kā obligāto literatūru.
6. Sally Rooney. Normal People.
Nedaudz tā kā YA, bet tomēr tā kā arī pieaugušajiem. Nav salkana.
5. Penelope Fitzgerald. The Bookshop.
"Ja pietiekami daudz centīsies, tev viss sanāks." Nu nav tā. Nav. Dažreiz vienkārši nevajag, dažreiz neveicas.
4. Martin McDonagh. The Pillowman.
Dailes teātrī reiz bija šī izrāde, kuru es noskatījos divas vai trīs reizes. Māsa noskatījās vairāk reižu. Un, kārtojot māju, meta laukā lugu, kuru es viņai reiz dāvināju kaut kādos svētkos. Nācās pievākt un izlasīt.
3. Steve Krug. Don't Make Me Think.
Šogad es beidzot sāku lasīt profesionālo literatūru, apjauzdama, ka man vairs nav 22 un es nevaru izbraukt cauri dzīvei ar pieredzes trūkumu, ko man piedod, un tukšu salmu kulšanu (ko arī, iespējams, agrāk piedeva). Negribas justies kā tumsoņai, tad nu jāprotas un jāsāk mācīties.
2. Vizma Belševica. Bille dzīvo tālāk.
Nu man nenormāli patīk Bille. Viņa ir #authentic.
1. Māra Vilde. Uldis Pūcītis. Dienasgrāmatas.
Tētis teica, ka Pūcīša pārdomas viņam esot atgādinājušas mani. Man pašai arī reizēm, it sevišķi tur, kur viņš muļķīgi iedomājās, ka varēs ar jaunām kurpēm mierīgi staigāt un neiedzīvoties tulznās.
Agrāk: 2018., 2017., 2016, 2015., 2014., 2013., un 2012. gada grāmatas.
Bet desmitnieks tomēr salasīts.
10. Chloe Benjamin. The Immortalists.
Interesanta versija par to, cik ļoti katrs esam savas dzīves noteicējs un kā (un vai vispār) varam kaut ko ietekmēt. Ātri lasās. Stulbas beigas gan.
9. Julian Barnes. The Only Story.
Nācās palasīt internetus, lai atcerētos, par ko tur bija. Bet man vienkārši ļoti patīk, kā Bārnss raksta, kaut kas tur ļoti strādā.
8. Jon Krakauer. Into Thin Air.
Man riktīgi patika tā Everesta filma, kas pirms dažiem gadiem iznāca. Es tik ļoti spēju saprast to, ka cilvēks grib kaut ko izdarīt tik ļoti, ka iet pāri līķiem. Kāpēc izdarīt? Lai pierādītu kaut ko sev vai citiem, kurus tas nemaz neinteresē? Yes, please. Vai man pēc šo briesmu izlasīšanas gribētos kāpt Everstā? Nevaru atbildēt noliedzoši.
7. Ian McEwan. The Child in Time.
Normāls Makjūens. Literatūras profesors gan diez vai šo dotu lasīt kā obligāto literatūru.
6. Sally Rooney. Normal People.
Nedaudz tā kā YA, bet tomēr tā kā arī pieaugušajiem. Nav salkana.
5. Penelope Fitzgerald. The Bookshop.
"Ja pietiekami daudz centīsies, tev viss sanāks." Nu nav tā. Nav. Dažreiz vienkārši nevajag, dažreiz neveicas.
4. Martin McDonagh. The Pillowman.
Dailes teātrī reiz bija šī izrāde, kuru es noskatījos divas vai trīs reizes. Māsa noskatījās vairāk reižu. Un, kārtojot māju, meta laukā lugu, kuru es viņai reiz dāvināju kaut kādos svētkos. Nācās pievākt un izlasīt.
3. Steve Krug. Don't Make Me Think.
Šogad es beidzot sāku lasīt profesionālo literatūru, apjauzdama, ka man vairs nav 22 un es nevaru izbraukt cauri dzīvei ar pieredzes trūkumu, ko man piedod, un tukšu salmu kulšanu (ko arī, iespējams, agrāk piedeva). Negribas justies kā tumsoņai, tad nu jāprotas un jāsāk mācīties.
2. Vizma Belševica. Bille dzīvo tālāk.
Nu man nenormāli patīk Bille. Viņa ir #authentic.
1. Māra Vilde. Uldis Pūcītis. Dienasgrāmatas.
Tētis teica, ka Pūcīša pārdomas viņam esot atgādinājušas mani. Man pašai arī reizēm, it sevišķi tur, kur viņš muļķīgi iedomājās, ka varēs ar jaunām kurpēm mierīgi staigāt un neiedzīvoties tulznās.
Agrāk: 2018., 2017., 2016, 2015., 2014., 2013., un 2012. gada grāmatas.
2019-12-26
Samierināšanās
"Knowing that the end is near is one thing," I added, trying to navigate a tactful course over the shoals, "but believing it is quite another. Tossing one's entire life overboard to start from scratch in a foreign land may be a heroic act but it is totally reckless. Not many are capable of it. Where do you turn when you feel trapped and caught in a vise, when there is no exit and the house is on fire, an your window is on the fifth floor, so that plunging isn't really an option? There is no other bank. Some peple choose to take their own lives. Most, however, prefer to wear blinkers and life off hope."
Andre Aciman. Find me.
Andre Aciman. Find me.
2019-12-24
Svētku noskaņa
24. decembris. Trenažieru zālē vīrietis pēc 60 T kreklā, kuru lepni rotā uzraksts Finlandia Vodka.
2019-12-21
Cerības
Pa nakti nosapņoju, ka manam citronkociņam ienākušies citroni. No rīta skrēju brīnumus skatīties, bet citronkociņš joprojām ir sīks stumbenis ar trim apkaltušām lapām.
2019-12-18
Polaritāte
G. – Šis ir garlaicīgākais balets manā mūžā.
I. – I literally LOVE it.
I. – Un mūzika riktīgi forša.
G. – Man riebjas tā mūzika.
Turklāt miniatūrajā somiņā nācās kaut kā ietūcīt zeķu pāri, jo tās, ieautas kurpēs, atteicās sekot Ulmaņa piemēram un palikt savās vietās, bet bez jebkādiem aizspriedumiem centās savest kopā papēžus ar purngaliem.
I. – I literally LOVE it.
I. – Un mūzika riktīgi forša.
G. – Man riebjas tā mūzika.
Turklāt miniatūrajā somiņā nācās kaut kā ietūcīt zeķu pāri, jo tās, ieautas kurpēs, atteicās sekot Ulmaņa piemēram un palikt savās vietās, bet bez jebkādiem aizspriedumiem centās savest kopā papēžus ar purngaliem.
Nosacījuma reflekss
Kad jau esi līdz kaulam apradusi ar hot corners, spītīgi bīdi kursoru uz ekrāna stūrīti mājas datorā un gaidi, kā nu visi logi samazināsies, bet notiek tieši nekas.
2019-12-16
Ētika
Kad gribi noslinkot un nenodot haltūriņu laikā, jo nekas jau nenotiks, atceries, cik drausmīgi pašai besī, ka cilvēki neturas pie iedotajiem termiņiem, un kapā vien tālāk.
2019-12-10
2019-12-09
2019-12-08
Erudīcija
Kad skaties vecu "Prāta bankas" ierakstu un raidījumā izskan veseli divi jautājumi par kalniem, uz kuriem atbildes zini, jo lasīji Everesta grāmatiņu. Dalībnieki, protams, nezina.
Sirdī ieplūst pārākuma apziņa, kas tiek nopļauta līdz ar nākamo jautājumu.
Sirdī ieplūst pārākuma apziņa, kas tiek nopļauta līdz ar nākamo jautājumu.
Abonēt:
Ziņas (Atom)