2010-05-27

Vidēre est credere.

Es tā šodien padomāju mazliet un sapratu, ka laikam esmu ceļā uz mazliet veģetāru dzīvesveidu. Viss tas iesākās kaut kad septembrī (?), kad pieņēma likumu par dzīvnieku kaušanu ar islāma metodēm, un es nolēmu, ka "mājās gaļu neēdīšu", lai kaut mazliet solidarizētos ar nezinu, ko. Tā tas turpinājās līdz februāra beigām - gaļu ēdu tikai ciemos vai ārpus mājas, kas nebija īpaši bieži -, un pie Mariannas ballītē saštopējos kotletītes pamatīgi. Pēc tam izdomāju, ka varētu eksperimentālā kārtā gaļu neēst kādu laiciņu vispār, jo es taču negribu apēst hormonus, steroīdus un stresu, ko arī sāku (ne)darīt. Visu laiku gan man likās, ka būs traki, jo man taču garšo visādas lietas ar vistu (kas manai asinsgrupai esot slikta, lol), kā arī šašlikiņi, bet nu ir pagājuši apmēram 3 mēneši, un doma par gaļas ēšanu neliekas tāda īpaši vilinoša (būtu tā ar cukuru, ehh). Protams, saskatījos arī "Food Inc.", kur mazos cālīšus iznīcināja, un es kā emocionālā kreile nespēju to pārdzīvot. Protams, nezinu, cik ilgi šis periods vilksies, bet pagaidām nav ne vainas. Atteikšanās no sea food'a gan man šobrīd liekas traka doma, jo es dievinu visādas ūdens lietas, ko arī neplānoju pašlaik īstenot, bet kas zina, kas zina.

2010-05-20

Brainwashing.

Šodien drusku lol, Mariannai vajadzēja kaut kādas kakla tabletītes, iegājām aptiekā, tur aptiekāre uz jautājumu: "Ko jūs varat ieteikt?" atbildēja ar tādu klepus lēkmi, kas nepārgāja ilgi, tad viņa pazuda paklepot kaut kur darbinieku telpās. Nav jau brīnums, ka neko jēdzīgu šī kundzīte ieteikt nespēja, ja jau, strādādama aptiekā, pati sevi izārstēt nespēj. Rezultātā mēs vienkārši aizgājām prom, jo to klepu klausīties bija neizturami, likās, ka drīz sāks lidot ārā plaušas un citi orgāni.

2010-05-12

Food for thought.

Dažreiz besī, ka es ar savām sasodītajām prasībām sev konkrēti iegriežu. Šajā gadījumā tā ir mana nevēlēšanās dzīvot kojās vai īrēt istabiņu kādā dzīvoklī, lai nebūtu katru dienu jādzenās no Jelgavas uz Rīgu un atpakaļ. Šādu variantu es varbūt pat varētu atļauties, bet doma vien par koplietojamām telpām, kuras jādala ne ar ģimeni, kā arī troksnis/nespēja pabūt vienatnē, man šķiet visnotaļ atbaidoša. Īstenībā jau dzīvot Rīgā es gribētu tāda iemesla dēļ, lai iegūtu vismaz KAUT KĀDU sociālo dzīvi, jo tomēr ik pa laikam tur notiek kaut kādi pasākumi, kuros es gribētu iemest aci un tā, bet mana izturības robeža ir apmēram pulksten 3 no rīta, kad acis sāk lipt ciet un gribu tikai gulēt, bet šādos gadījumos ir nācies/nāktos gaidīt pirmo vilcienu, kas ir tiešām briesmīgi. Tādēļ nākas vien samierināties ar to, ka nekādas dzīves, izņemot uni un manu istabu, man nav. Diezgan nožēlojami, ņemot vērā to, ka man ir 19 gadu, un tas ir laiks, kad, kā visi saka, ir jābauda dzīve.

2010-05-10

Šodienas lol(is).

'Vēl agrākos laikos, kad šokolādes ar piparmētru pildījumu bija retums (varēja gadabūt par dārgām naudām After Eight un, ja palaimējās atrast, tad pa lēto piparmētru Hellas šokolādi, kas gan bija diezgan liels deficīts), tad izlīdzējamies, ēdot parasto šokolādi kopā ar zobupastu.' (c) bļaustīgais kaķis

2010-05-09

In line.

Agrāk vienmēr likās, ka 40 gadu ir tāds nopietns vecums. Ne jau tā, ka smiltis birst ejot, tomēr tas vairs nav garmataiņu blondīņu, ūberpārstilīgu drēbju un ballīšu laiks. Taču, ja tā padomā, tik daudz ārzemju zvaigznēm taču ir ap/pāri 40 gadiem, bet tas neko nenozīmē - viņas dzied, ka "I could be your favourite girl", lai gan, let's face it, no meitenes tur sen vairs nekā nav, liek twitterī bilžukus apakšveļā (labi, to izdarīja Eštons, nevis Demija), ģērbjas lielos mini (čau, Meraija Kerija) un visumā uzvedas kā divdesmitgadnieces. Es jau nesaku, ka tas ir slikti, tieši otrādi, tas nozīmē, ka mans sapnis par to, ka 40 gados es beidzot sākšu dzīvot, jo tagad mans dzīvesstils atbilst 70 gadus vecai māmuliņai (būšu Bendžamins Batons)galīgi nav nereāls!

2010-05-08

Over and over.

Jo vairāk es iepazīstu kaut kādus cilvēkus (tas ir, ne jau jaunus, bet tos, ko jau pazīstu), jo vairāk man besī tas, ka man par lietām ir nenormāli virspusējas zināšanas. Nu, piemēram, citi zina lietas par mūziku, citi zina lietas par filmām, citi saprot datorus, bet citi - grāmatas, vēl citi ir interneta pavēlnieki, taču es zinu no visa pa kaut kādam mazam niekam. Labākās filmas es neesmu redzējusi, labāko mūziku neesmu dzirdējusi, lasu es visādas samazgas un to-taču-ir-redzējuši-visi video es noskatos ar pāris gadu nokavēšanos! Bitīt matos! Ja es vismaz zinātu daudz, daudz par popkultūru, bet arī no tā es necik daudz nejēdzu, jo ar ONTD lasīšanu ir mazliet par maz. Es vienīgi mazliet zinu par matiem (acīmredzot neko daudz, jo manējie jau pēc reklāmmatiem neizskatās) un Latvijas sabiedrības krējumu (nokaunos), kaut gan vairs jau ne, jo 'Kas Jauns' cenšos vairs nepirkt.

2010-05-04

Londonas lietas.

Tās pilsētas man tagad pietiks kādam laiciņam, domāju, ka tie varētu būt kādi gadi pieci, bet tad jau redzēs. Bet par to, kas tur tagad/vispār aktuāls: 1) pļāpu žurnāli īstenībā ir sūdīgāki par tiem, kas pieejami Latvijā, jo tur (UK) uz visu vākiem lielākoties ir viens un tas pats, bet mums, kam gan 'slavenību' daudz mazāk, saturs ir dažādāks; 2) par tiem pašiem pļāpu žurnāliem: šobrīd aktuālie temati ir Džordana un viņas business marriage, Kerija Katona un jaunā drug-free dzīve, kā arī Viktorija Bekhema smaida (!!!) un dusmojas uz vīru par sliktu dzimšanas dienu, vēl modē, protams, ir arī taisīt kūciņas, saldējumu no breast-milk vai arī ļaut savam tēvam zīst; 3) vēl pļāpu žurnālos esošie sudoku un citas mīklas liek man justies inteliģenti, lol, jo es spēju to visu izpildīt; 4) apģērbu veikalos lielākoties strādā afro-eiropieši, bet pārtikas veikalos cilvji no islāma valstīm; pārdevēji vispār ir nejēgā laipni, smaidīgi, pieklājīgi un patīkami; 5) humpalās Latvijā ļoti bieži sastopams brends ir 'Atmosphere', kas, kā izrādās, nāk no Primark, kas ir kaut kāds nenormāli lēts veikals, līdz ar to jaunas drēbes tur maksā lētāk nekā mūsu humpīšos; vispār tas veikals bija kultūršoks, jo visi grāba visu un ķēra, bet pēc tam tur izskatījās kā karalaukā - Latvijā tomēr cilvēki iepērkas smukāk (es gan pa veikaliem nestaigāju, varbūt tagad ir citādi); 6) ļoti reti kurš cilvēks ievēro to, ka jāstaigā ir pa kreiso pusi, visi mauc pa labo, bet nav jau brīnums, jo cik gan britu ir Londonā; 7) man labāk patīk Wizzair nekā Ryanair, jo pirmajam ir daudz smukākas un jaunākas lidmašīnas, kā arī lidmašīnā, kamēr uz zemes, visu laiku neskan viena un tā pati mūzika un pēc nolaišanās - fanfāras; 8) cilvēkus var iespiest metro durvīs, bet metro ir lielisks; 9) pārtikas veikalos gandrīz viss ēdiens ir jau sapakots, kā arī visam rakstītas uzturvērtības un citas lietiņas; 10) legingi nav bikses; zeķubikses ne tik nav bikses!!!