2015-10-31

Pieaugšana, pt. III: kad pēc viesībām briesmīgi negribas mazgāt traukus, bet sakod zobus un izdari, jo zini, ka nākamajā rītā to darīt gribēsies vēl par 50% mazāk.

Robs visvarenajā parunā Rīts gudrāks par vakaru ir atklāts.

2015-10-30

Man liekas, ka asociāciju spēlē pēc vārda Guna sekotu grieķu jogurts, jo tas manā uztura piramīdā ir vietā, kur latvietim atrodas kartupeļi.

Dienišķā vietējā ražojuma vietā nesen nopirku mistiski nocenotu FAGE (nejaukt ar fag) jogurtu un tagad nezinu, kā man būt, jo tā garša, nu, ir vienkārši de-beš-ķī-ga – leksē karotēm kaut bez zaptes un citām piedevām. Un cena tikai trīsreiz augstāka, tāpēc ar šo kā mandarīniem PSRS – vienreiz gadā.

2015-10-29



Protams, ir labi censties dzēst ar reizēm saistītos tabu, bet uzreiz tā uz galda uzlikt...nūūūuu.

2015-10-28

Būtu es apņēmīgāka, sāktu profesionāli testēt kūkas.

Vienīgā problēma: man kūkas traki garšo. Pat negaršīgās garšo.

2015-10-25

Labi, ka ir tēti ar zelta rokām.

Žēl, ka pašai nav tādu zelta rociņu. Pat zaļo īkšķīšu nav.

2015-10-22

Vakar pielaikoju svārkus, ko vasarā valkāju, bet nu knapi rāvējslēdzēju aizvilku ciet:

Ar Frankenšteinu ir tā, ka, protams, Dainis Grūbe no nepārliecinošā Skota Ficdžeralda, kur, šķiet, redzēju viņu pirmoreiz, ir kļuvis par absolūtu skatuves zvaigzni, bet kopumā es šo uzvedumu jau biju redzējusi NT Live izpildījumā.

Jā, zinu, ka arī Grozas-Ķiberes interpretācijai pamatā ir tā pati luga, tāpēc par līdzībām nav jābrīnās, bet radās tik ārkārtīgi izteikta vienspretviens sajūta, ka man gluži vienkārši brīžam nebija interesanti. Kamberbača un Millera duo es skatījos pavērtu muti un aizturētu elpu un jutos līdz kaulam apburta (un tas turklāt bija kino!), bet šajā reizē katarse kaut kā izpalika.

Tiem, kas pirmo reizi ar pīpi uz jumta, domāju, patiks simtkārt vairāk.

2015-10-20

Oktobra favorīti, pt. II

  • BalticBox. Saņēmos beidzot pamēģināt un biju mērenā sajūsmā. Protams, tas nav nekāds Maslova piramīdas pirmais slānis (lai gan, hei, runa taču ir par ēdienu, un tā ir fizioloģiska vajadzība), bet sevis palutināšanai pats labumiņš. Ja to visu pēc tam kaut kur vienuviet arī varētu iegādāties, tad tas jau būtu nekst level.
  • Hāgenskalna komūna. Tikko atvērta vietiņa Nometņu ielā, kur ir neizskaidrojami forša atmosfēra un skan lieliska mūzika (aka tabakšņaukšanas dziesmas (t.i., The Doors)). Īpašniekiem, protams, jāpieslīpējas un jāiestrādājas, bet es tur iešu vēl, pat ja alus ir beidzies un karpelīši cepas stundu.
Mēneša meh: brančs Cepienā. 9 eiro branča galds dieezgan nabadzīgs (ja salīdzina ar Innocent, piemēram, vai Spārnos), respektīvi, daži silti ēdieni un daži majonēžaini salāti, tāpēc, to ieraugot, uzreiz jāapgreidojas uz sudraba branču par 14 eiro, kas ir ok (ļoti garšīgi biešu salāti un foršas kanēļmaizītes; kad jau esi pieēdies līdz ausīm, pēkšņi uzrodas arī falafeli), bet uz visu galdiņu viena puslitra ūdens karafe, kura nekad nepapildinās, kā arī komplektā viena vienīga kafija (kas, protams, saprotami, bet nacbib vēlajās brokastīs to varēja trekterēt krūžu krūzēm). Līkumu nemetīšu, bet arī rindā nestāšos, lai turpat brokastotu drīzumā.

2015-10-18

Šodien Signe tik interesantu domu pameta brančā, par ko līdz šim aizdomājusies nebiju. Lūk, kādam padodas muzicēšana, kādam padodas gleznošana, kādam padodas ēst gatavošana – šīs prasmes tiek regulāri koptas, attīstītas, pilnveidotas mūzikas, mākslas skolās, pie plīts vai kursos. Bet, lūk, neviens spēju gleznot neuztver kā tādu fundamentālu prasību, kas jebkuram ir jāspēj un jāprot, turklāt labi.

Un te nu tā atklāsme, ka varbūt kādam vairāk padodas komati un pareizrakstība, bet kādam nu nekādi neizdodas ieraudzīt divdabja teicienus, nu, nesanāk, kaut sit nost! Tas, ko mēs pieņenam kā pašsaprotamu, ka valoda ir/būtu jāprot (un, ai, re, cik viņš vai viņa slikti raksta, nepārtraukti saka kad un ekspresso), varbūt arī patiesībā nāk no iekšām. Protams, regulāri trenējoties, var iemācīties atdalīt divas neatkarīgas teikuma daļas vai to, kā rakstāms vārds 'abonements', tāpat kā mani droši vien varētu iemācīt kaut ko uzzīmēt, taču mākslinieci no manis neizspiedīsi vis. Un tāpēc varbūt nevajag gaidīt, ka visi latvieši turēs Endzelīnu par Dievu.

Pretarguments, protams, ir tāds, ka latviešu valodas stundas skolā notiek vismaz trīs reizes nedēļā divpadsmit gadus no vietas, līdz ar to valodas prasmei (teorētiski) jābūt attīstītai līdz saprātīgam līmenim.

Ej nu sazini.

2015-10-16

Expectations: turpmāk strādāšu no astoņiem līdz pieciem, nevis no deviņiem līdz sešiem.
Reality: strādāju no septiņiem čeesmit piecām līdz sešiem. Un vēl paņemu darbiņu uz mājām.

Nekas, drīz tas beigsies & atkal varēšu strikti pieturēties pie cipariem.

2015-10-12

Visu maģistrantūru sapņoju par to, kā vakaros nemācīšos, bet došos laiskās vakariņās ar draudzenēm, lai pļāpātu par niekiem un ne-niekiem un bezrūpīgi smietos par lieliskiem jokiem.

Sagaidīju taču to brīdi! Un tas nav kā sagaidīt Ziemassvētkus, respektīvi, attapties Ziemassvētku vakarā, ka, bāc, tie svētki taču nekas nav, parasts, garlaicīgs vakars, nē, šis bija tieši tā, kā es biju iedomājusies un gribējusi. Latviski sakot, forši bija.

2015-10-04

Oktobra favorīti, pt. I

  • I vispasaules diktāts latviešu valodā. Iespējams, nūģīgākais, ko es jebkad esmu darījusi, bet kas par adrenalīnu un stresu, mokoties nesapratnē, vai šis divdabis veido divdabja teicienu vai neveido.
  • Brančs Klīversalā. Tādi gardumi, tāda izvēle (rauga pankūkas un kūkas!!!), es nedrīkstu iet brančot, tas ir bīstami!
Antifavorīts: LNO balets Kopēlija. Laikam jau vajadzēja saprast, ka mērķauditorija ir mazi bērni, tāpēc nekādus elpu aizraujošos skatus baudīt nesanāks, bet tik neinteresanti un nesaprotami izspēlēts sižets lika man gribēt pēc pirmā cēliena doties prom. Paliku tomēr uz otro, kas bija maķenīt labāks, bet par garu – pēdējie soliņi un dueti bija lieki (un neinteresanti!). Nebūs šoreiz, kā mēdza teikt Sandra no Zini vai mini.

2015-10-03

3. ceturkšņa statistika:

  • nostaigāti 269 km;
  • noskrieti 196.5 km (tajā skaitā divi Stirnu buka Zaķi);
  • noriteņoti 711 km (tajā skaitā viens Siguldas vienības brauciens);
  • noskrituļoti 46.5 km (trīs reizes saņēmos pabraukties);
  • izlasītas 8 grāmatas;
  • redzētas 3 filmas;
  • noklausīti 2 koncerti (bēdīgi slavenais dzsv ģenerālmēģinājums un sirsnīgs JRT aktieru uzvedums);
  • apmeklēta 1 teātra izrāde (vasaras sezonas pauze);
  • apēsts kilogramu kilogramiem dārza melleņu (es pēc jums ļoti ilgošos);
  • ārpus valsts pabūts 1 reizi (10 minūtes kapos Lietuvā, ayeee);
  • iegādāts 1 jauns botu pāris skriešanai;
  • apmeklētas 1 kāzas;
  • tāpat kā pagājušajos ceturkšņos – nauda šķiesta uz visām pusēm (bet kaut kā jau sevi jāiepriecina).