Decembra favorīti, pt. I

1) Kalamata olīvas no “Gaea”. Kopā ar penne, lēcām un tomātu salsu. Jāsaka kā Dženisai: “OH. MY. GOD.” Var dabūt Rimi.
2) Silikona lāpstiņas. Gribas iejaukt mīklu tikai tāpēc, lai varētu pa bļodu dzīvoties ar šo fantastisko virtuves priekšmetu.
3) E-pasta vēstules. Jūsmoju, ka vacapa un mesendžera vietā sarakstāmies džīmeilā.
4) “Madaras” dienas fluīds. Pat ja pēc darba intervijas šajā uzņēmumā nesaņēmu atteikuma vēstuli par spīti solījumam, ka mani painformēs tā vai tā, nevaru heitot, jo šis krēmiņš ir visnotaļ lielisks. Manu pieres grumbu gan neizgludinās, bet to droši vien spētu tikai botulīns.

Kulinārais besis

Ceru, ka visi kūku fiasko paliks 2016. gadā.

Grāmatas 2016

Es šogad krāpos. Tas ir, krāpos es arī, šķiet, pagājušajā gadā, bet to jau esmu aizmirsusi, tāpēc tas, protams, neskaitās. Sapratusi, ka esmu sev devusi neizpildāmu solījumu, vienkārši pieregulēju latiņas augstumu, nevis centos būt čaklāka. Iesūdziet mani tiesā.

2016. gads tātad. Stulbs gads: ja es būtu laika ceļotāja un netīšām iemaldītos šajā gadā, nebūtu sajūsmā. Gliemezītī pieveicu knapi 30 grāmatas, no kurām daudzas man vispār nav palikušas atmiņā. Varbūt vienkārši man vairs nepatīk lasīt, jo esmu iztērējusi savas smadzeņu šūnas Patrīcijas Melderes vlogos un Buzzfeed testos. Bet tāds šķidrs TOP 10 vēl sanāk.

10. Stanislaw Lem. Solaris.
 Solaris nav tikai autobusi, kas kursē Rīgas ielās. Tas ir arī riktīgs kosmoss.
9. Neal Shusterman. Scythe.
 Mazliet distopiska utopija labākajās young adult stila tradīcijās. Ātri lasāma, skaidri nolasāma.
8. Yan Lianke. The Four Books.
 Mazliet sareģžīta kompozīja, daudz absurda, aizraujošs murgs par Ķīnu.
7. Jana Kukaine. Daiļās mātes.
 Man patīk Jana. Man viņa patīk vēl jo vairāk tāpēc, ka Viesturam Rudzītim viņa nepatīk.
6. Han Kang. The Vegetarian.
Austrumu rakstnieki ir frīki.
5. Alvis Hermanis. Dienasgrāmata.
Hermanim nepatīk islams un feminisms.
4. Niccolo Ammaniti. I'm not Scared.
Šo pirms miega nelasīt. Man bija bail. Un tā es arī paliku karājamies.
3. Kārlis Vērdiņš. Pieaugušie.
Izrādās, man patīk ne tikai Elsbergs, bet arī Vērdiņš. Iespējams, sāku lēnām saprast dzeju.
2. Vizma Belševica. Bille.
Ļoti gribētu draudzēties ar Billi.
1. David Szalay. All that Man Is.
Visi cilvēki īstenībā ir vienādi. Neviens nav unikālā sniegpārsliņa.

Pleasure spiked with pain

Traki vispār, ka mūzika spēj radīt tādu transu.

No IQ

Sāku gūglēt Can I shower with Garmin, bet tad attapos, ka ar to taču var peldēt.

Ja nedzīvotu Latvijā, laikam jau gan Jauno gadu atzīmētu pēc turienes vietējā laika. Darbā jau arī it kā ierodos pēc Latvijas laika, un, šķiet, ārzemju kolēģus arī neredzu spītīgi cilpojam uz saviem kabinetiem, stingri vadoties pēc savas valsts laika. 

Atkal jau kaut ko nesaprotu.

Vārdi un darbi

Esmu absolūtā sajūsmā, ka Sapīra-Vorfa hipotēze ir izvilkta no noputējušā plaukta un gūst aizvien lielāku rezonansi informatīvajā telpā. 

Droši vien, ja es eseju par to rakstītu šogad, nevis pirms diviem gadiem, man nenāktos palielināt pieturzīmju izmēru, lai sasniegtu vajadzīgo lappušu skaitu, ņemot vērā, cik daudz rakstu par to pēdējā laikā ir saštancēti. Varētu citēt uz urrā.

Smukumlietas

"Ai, uzmočīsim te drusku zelta maliņu. Un te arī! Pag, šim šķīvītim nav neviena zelta dekora, davai, zelta punktiņus krāso virsū!" domāja it visi porcelāna servīžu ražotāji Padomju Savienībā. 

Atsakos lietot vārdu rasols, kaut pats Endzelīns kapā rotētu kā uz iesma uzsprausts suķis gadatirgū.

Rasols ir kā smilšu gredzens, kamēr rosols, rosols ir perfekta šokolādes torte.

Mirkli, tu esi skaists. Jel kavējies!

Es sēžu starp segām un spilveniem, fonā midžinās krāsainas lampiņas, nekas nav jādara.

Mazs cinītis gāž lielu vezumu

Joprojām esmu neizpratnē par durvju pieturēšanas kultūras neesamību, cilvēkiem masveidā pametot kādu ēku. Tieši kura kustība šajā procesā ir neiespējami grūta?

KOOOOOAAA?!?!

Sabrēcu uz kolēģi, jo viņa nepareizi locīja vārdu Ingus. 

Pat torte nesniedz tādu gandarījumu.

The Reader

You read a ton in Pocket this year and earned a spot in our Top 5% of readers! 1,034,478 words you read in pocket in 2016. That's like reading 22 books.

Skaidrs, kur palika manas klusās lasīšanas pusstundas. 

Frankly speaking

Latviešiem patīk that vietā lietot what. Tāda laba atpazīšanas zīme.

Bez imunitātes

Cilvēka spēju pielāgoties lieliski raksturo mobilo lietotņu atjauninājumi. Atver jauno versiju, saproti, ka vissirslikti.lv, bet drīz vien jau aizmirsti, kā bija agrāk.

Analfabētisms

Es gribu lasīt smalko presi, tas ir, es gribu spēt lasīt smalko presi, bet es tikai pērku tos izdevumus un krāju kaudzītē, kas nodevīgi atgādina man, ka meloju sev, jo uz žurnālgaldiņa turu Teātra Vēstnesi, taču pārlūkā ritinu DELFI Izklaidi.

Izvirtības

Piedzīvot, cik efektīvi silikona lāpstiņa slīd gar bļodas iekšpusi, savākdama mīklu līdz pēdējam kriksītim. Šo pieredzi ir grūti pārspēt. Neticams gandarījums.

A Christmas Carol

Kolēģis, vārdā Karols, šodien atnesa mums kafiju vienkārši tāpat.

Gardā nelaime

Jūtos drausmīgi vainīga, ka negausīgi riju un neskrienu, bet spēka un enerģijas nav necik, gribas tikai saldumos apēst stresu un apnikumu, un tas gan man padodas izcili.

April December is the cruelest month.

T.S. Eliot. Guna.

Par prioritātēm

G. — Bāc, šodien vajadzētu izskriet.
L. — Bāc, šodienu vajadzētu izciest.

Ikrīta mazā sirdstrieka darbā, kad no somas nevaru izmakšķerēt austiņas un nobīstos, ka varbūt tās esmu aizmirsusi mājās.

Kaut kā tā sagadījās, ka brokastu vietā šorīt bija kūka, pusdienu vietā bija kūka (labi, labi, tarte, ja runājam atklāti), kā arī vakariņas tiek aizstātas ar kūku.

Rausītis noripoja no palodzes un turpināja ripot. Uz darbu, uz mājām, uz veikalu, uz teātri, uz kino.

Zeltmatītes krahs

Cik briesmīgi, ka dzīvē joprojām jāklausās tādos neaicinātos tekstos kā cik esmu runājis ar saviem draugiem, nevienam nepatīk īsi mati sievietēm. Ak, patriarhija, tev ir viedoklis par visu. Ak, patriarhija, tu joprojām domā, ka tavam viedoklim ir kaut kāds svars. 

Snip-snap

Neviens nebrīdināja, ka, nogriežot matus, sals sprands.

Lielisks pacietības treniņš ir darbs pie datora, kas nespēj bez bremzēšanas apstrādāt piecas pārlūka cilnes. Liekas, jebkurš budistu mūks pārkāptu klusēšanas zvērestu un sāktu nekontrolējami aurot.

Kad domā, ka pavisam noteikti neesi vesela, bet ārste vienkārši iesaka biežāk sev pateikt kaut ko labu.

Old news

Sievietes varbūt runā daudz, toties vīrieši runā tikai par sevi.

Thinking about it only makes it worse.

Īstenībā man pašai kauns, ka manas smadzenes ir miskaste un atceras visādas muļķības par cilvēkiem (nu, ieraudzītu Muru no Sapņu salas tagad un uzreiz piedomātu, kā viņa kaila gulēja uz galda, apkrauta ar suši). Muļķības, kas par cilvēku neko sliktu jau īsti nepasaka, bet es tāpat klusītēm paštaisni kaut ko secinu un piekarinu attiecīgu etiķeti, izlikdamās, ka es pati no augstajiem plauktiņiem. Bet patiesībā esmu parasta liekule, vienkārši savas dzīves ainiņas puslīdz izdevies paglābt no televīzijas un interneta treknajām ķetnām. It kā.

Kāpēc es vispār atceros Muru?!

Same old, same old.

To tikai grāmatās tā mēdz rakstīt, bet pamēģini vien un izdomā kaut ko, kad viss jau bez tevis izdomāts! Ķeries pie kā ķerdamies, viss jau ir bijis.

(N.Nosovs. Nezinīša un viņa draugu piedzīvojumi.)

Gribas īsus matus, tikai nevaru saņemties.

That was everybody's past, what she said. We all think we're special – we're all the fucking same.

(David Szalay. All That Man Is.)

Queen of Puns

Kostja Coffee

Draugi man vairs neļauj ziedot, es nesot neveiksmi.

Adult entertainment

— Kas bija dāvanu maisiņā?
— Daži sīkumi, šī pildspalva, piemēram, un...
— Rādi tā, it kā tu filmētu vlogu!

Inside out

Darbā tik negaršīga kūka šodien bija, ka nācās savu gabaliņu izmest miskastē. Vispār jau manā dzīvē līdz šim nebija pastāvējis koncepts negaršīga kūka, jo tas šķita kā neiespējams oksimorons.

Bet tad Lielajā ģildē spēlēja Ešenvalda Noktirni, un dzīvē atkal iestājās līdzsvars. Kad vienas durvis aizveras, atveras citas.

Ménage à trois

— Ah, rīt ir bigseils!
— Jā, Guna, paņem līdzi banānu. Baigais mankīdžob priekšā!

— Es lasu tavu tekstu un saprotu, ka es angliski rakstu kā kartupelis.
— Ko tu stāsti, tu raksti kā ekskluzīva batāte.

Don't Panic

21st Century Lullabies izcili piestāv sniegotiem pirmdienas vakariem. Klāss Vāvere vienkārši MĀK.

Krāmu karaliene

Nav, nav iespējams no Jelgavas uz Rīgu aizbraukt ar mazāku mantu daudzumu, nekā man bija, braucot šurp.

Mana vecā istaba ir Hermiones violetā somiņa.

'What did you want to do,' he asks 'when you were a kid?'
The question sounds odd somehow.
She seems to think, for a few seconds, about whether to answer it at all.
'I don't know,' she says. 'Escape.'

(David Szalay. All That Man Is.)

Īstā Guna

Skatos 100 g kultūras ar Gunu Zariņu un jūtos pagodināta nēsāt tādu pašu vārdu.

Mazie dzīves prieki, pt. I

Darbā neviens nav ieslēdzis centrālo apgaismojumu.

Svētlaime.

Kontrasti

19. novembrī noieto soļu skaits: 31 389.
20. novembrī noieto soļu skaits: 23.

Ja gadās aizmirst, cik skaisti skan Nokia tune, lielisks risinājums ir apmeklēt kādu teātra izrādi, operu vai baletu, jo to noteikti dzirdēsiet cēliena vidū, kad uz skatuves risinās mēmās ainas.

Lūk, biznesa ideja: Nokia tune totalizators.

Lielā rīta apjausma: zīle teicienā Labāk zīle rokā, nekā mednis kokā nav vis ozolzīle, bet putns.

He envied his friend's real life, with its rude beauty (and beautiful rudeness) which continually surpassed Jaromil's existence (he had no idea why they arrested the dark-haired man, he only knew that it had to be done). Face to face with a friend his same age, he once again bitterly realized that he had not yet penetrated into real life.

(M. Kundera. Life is Elsewhere.)

Gandrīz vai jāievieš Desire of the Other tags.

Dzīvē jau tā ir gana daudz stresa un riebuma, tāpēc besī, besī, besī, ka pārtikai karina klāt apzīmētāju bezgrēka, šis koncepts ir galīgi garām. Grēks ir iespļaut otra šķīvī, nevis apēst piecus treknus cepumus.

Un vēl vairāk man besī tas, cik garšīgs ir The Beginnings zaļumu sviests, jo šī firmiņa ir bezgrēka perēklis.

But mostly I hate the way I don't hate you
Not even close, not even a little bit, not even at all.
['Tis the source.]

Darbs uz mani pēdējā laikā iedarbojas kā atprātotājs.

—   Tātad atskaņas dēļ tu par mani visādas aplamības sacerēsi? — Zinītis iekaisa.
—   Protams, — Nezinītis atteica. — Kāpēc tad lai es sa­cerētu patiesību? Patiesību nav ko sacerēt, tā jau tāpat ir.

(N. Nosovs. Nezinīša un viņa draugu piedzīvojumi.)

Saaicini draugus kopā atzīmēt 18. novembri, bet tad saproti, ka krēslu nav, glāžu nav, galdauta nav. Nekā nav!

Reizēm izkāpšana no komforta zonas nozīmē vienkāršu vakara pastaigu.

Novembra favorīti, pt. II

1) Santa Maria Wasabi & Sesame garšvielas. Gribu ēst no paciņas ar karotīti. Tā vietā uzberu ķirbjiem.
2) Quibbles and Bits vēstkopa no Buzzfeed. Visādi nieki par valodu, angļu valodu gan.
3) Atkal jāsaka, ka brančs Austrā ir satriecošs. Joprojām.
4) Draugi, kuri ir forši.

Novembra antifavorīti, pt. II:
1) nogurums. Konstants, riebīgs nogurums.

Kolēģe atstāsta rīta sarunu ar savu sešus gadus veco brāļameitu.

— Šodien ne tikai brālim paliek mēnesis, bet ir arī Aldara diena.
— ?!?!
— Aldara diena!
Sarunā iejaucas meitenes mamma.
— Viņa domā Lāčplēša dienu.

Nesaprotu, kāpēc “Madara Cosmetics” visus savus produktus pako kartona kastītēs. Kosmētika taču jau ir iepakojumā, kamdēļ vajadzīgs šis ekstra solis?

[9:12:50] Inese: Man varbūt līdz nedēļas beigām atnāks časiki. Varēšu blatot. Džemperis ar noirušām piedurknēm, bet tas poh - pulksteni varēs labāk redzēt.

Krievvalodīgos bieži nodod tas, ka viņi negaršo vietā saka nepatīk.

Duolingo savukārt atsakās saprast, cik ļoti man garšo šokolāde, jo J'aime le goût du chocolat spītīgi neļauj tulkot kā I love the taste of chocolate, sacīdams, ka jālieto like. Bet ar like nav gana, NAV GANA!!!

Vai nu elpoju tik sekli, jo konstanti jūtos pārgurusi, vai nu konstanti jūtos pārgurusi, jo tik sekli elpoju.

Novembra favorīti, pt. II

1) Kafejnīca Pasēdēt. Aicinu ticēt viesmīlēm, kas saka, ka porcijas ir lielas. Tie nav māņi, meli un pekstiņi, pēc zupas neko citu vairs negribas, neņemiet uzreiz arī izcili gardu omleti, kuru nespējat pieveikt.
2) Pārgājieni no pargajieni.lv. Šovakar izbridāmies pa Mangaļsalu lāpām rokās, sasnigušais mežs bija vairāk nekā pasakains. Īstais veids, kā krāt mirkļus, nevis mantas.

Sniegs, karstvīns, Harijs Poters – vakar nosvinējām Ziemassvētkus.

Novembra antifavorīti, pt. I

1) Tālavas sidrs ir ļoti, ļoti negaršīgs sidrs. Garšo pēc nekā ar vēmekļu pēcgaršu.

Vecums nenāk viens, pt. I

Neciešu mūžīgos pēc vecā laika tagad ir pieci/deviņi/divpadsmit, bet pēc jaunā laika šonedēļ lūstu nost jau desmitos, savukārt mostos ap pieciem. 

Darbā biju ap pusastoņiem, jūtos gandrīz vai atsumta, ka man nav rīta sniega stāsta par to, kā satiksme pilnīgi apstājusies un transportā jāpavada divarpus stundas ierasto 30 minūšu vietā.

Darbā sāku justies kā gramatikas dīlere, jo pie mana galda piezogas kolēģi un klusām saka: “Man teica, ka tev varot prasīt,“ turpinādami domu, kas nu kuru interesē.

Gribas būt Aldim Lauzim.

[16:40:25] Guna: Atradu testā Odeseu
[16:40:30] Guna: ODESU
[16:40:38] Guna: nevis to, ko es tur uzrakstīju
[16:40:39] Matīss: :D
[16:40:46] Guna: Odu sev!
[16:40:59] Matīss: Odiseju
[16:41:06] Guna: grupu Odis
[16:44:07] Matīss: Odins
[16:44:15] Guna: Vai Odijs?

Novembra favorīti, pt. I

1) Spotify dziesmu liste Music for Concentration. Kad darbā jādara tādas lietiņas, kas īsti nav monkey job, tad šī ir pašā laikā.
2) Gourmet Studio garšvielu maisījums “Končitta”. Pēdējā laikā viss, ko gatavoju, garšo pēc Meksikas.

Brīžam no vārdu krājuma pūralādes nejauši izdodas izvilkt vārdus, ko nemēdzu bieži lietot, piemēram, pirms pāris dienām tas bija neviļus, savukārt šodien – parocīgs (tik ierastā ērts vietā).

Uzreiz gribas zvanīt Endzelīnam, Valdemāram un Alunānam, sak', re, cik es izmanīga latviešu valodas bagātības saulītē cēlēja.

On the second page the professor circled the word “hence” and wrote in between the typed lines “This is not your word.” The word “not” was underlined. Twice. My professor assumed someone like me would never use language like that. As I stood in the front of the class while a professor challenged my intelligence I could just imagine them reading my paper in their home thinking could someone like her write something like this? 

Academia, Love Me Back. 

Un Mariannu reiz apvainoja plaģiātismā, jo viņa otrajā kursā bija spējīga izmantot vārdu albeit. 

Laba daba rudenī.

Reiz kāda mana priekšniece norādīja, ka es nepareizi lietoju which un that. Un es vairs netieku no tā vaļā, ar joņojoša vilciena mērķtiecību labodama which uz that ik vietā, kur tas neatbilst viņas noteikumiem.

Tagad es zinu, ka tā gluži nav taisnība, ka arī which ir vieta teikumos, kuros papildinformācija, ko ievada šis saiklis, nav gluži izsviežama miskastē ar slaidu rokas vēzienu (respektīvi, nevajag, NEVAJAG obligāti to likt komatos kā nesvarīgu), bet turpinu tā darīt tik un tā par spīti tiem piemēru simtiem, kas gāžas pāri manām acīs, rokās paņemot oriģinālliteratūru.

Perhaps he was no more than they said he was: an oaf lucky enough to marry a woman who had once played duets with Sjogren. But if so, and his life, from now on, would never change, then, he realized, neither would he. He would remain frozen, preserved, at this moment – no, at the moment which nearly happened, which could have happened, last week. There was nothing in the world, nothing, wife, nor church, nor society could do, to prevent him from deciding that his heart would never move again.

(Julian Barnes. The Lemon Table.)

Lasu Hermaņa “Dienasgrāmatu” un izjūtu skaudību, ka man nav pieejas tam dzīves izpratnes līmenim, kurā ir viņš. Un tad viņš pēkšņi raksta, ka pats netiek dzīves vertikāles nākamajā līmenī.

Tātad es vēlos to, kas, kā man šķiet, ir Hermanim, lai gan viņam tā īstenībā nav. Pēkšņi pie durvīm klauvē Lakāns.

— Tas bija tiešām labs kliņģeris, 10/10 would ban
— BANG
— Wouldn't ban it for the world

Uztaisīju pogas prototipu div tagā.

Prieka asaras, lepnums, aplausi sev, esmu tātad programmētāja tagadiņās.

Vājprātīgs nogurums no apkārtējās mudžēšanas un mākslīgā apgaismojuma. Gribas tikai pastrādāt tumsā un klusumā.

Liekas, vislabāk mani raksturo tāda īpašība kā negausība. Nekad nav gana. Nekad.

Dažreiz liekas, ka Microsoft izdomāja Windows 10 tikai tāpēc, lai es pazaudētu visas nervu šūnas un iegādātos jaunu datoru. Nedarbojas faking ne-kas.

Start poga? Ha, aizmirsti.
Meklētājs? Nemaz neceri.
Atjauninājumi? Piedod, kaut kas nogāja šķērsām.
Antivīruss? Nestrādā jau gadu
VPN? Kļūda, inicializējot lietojumprogrammu.
Naktī restartēties? O, jā, to gan es varu!

Rozentāls, Džilindžers, baseins.

Tīri ok dzimšanas diena.

Pirmsizrāžu paziņojumu evolūcija.

No vienkārša lūguma izslēgt mobilos telefonus līdz divkāršam paziņojumam (ar aicinājumu pārliecināties, ka telefons patiešām ir izrubīts), kurā turklāt tiek minēts, ka arī vibrozvans un ekrāna apgaismojums ir traucēklis.

Šonakt nevarēju iemigt, jo galvā pilnā skaļumā The Vamps dziedāja I've been up all night, no sleep... Cik ironiski, ha.

Kā man ir apriebusies modernā interneta prakse Subscribe to read this article un To view this content, create an account first.

Nekas, NEKAS no tā, ko jūs rakstāt, nav tā vērts, lai es veiktu papildu darbības, lai varētu izlasīt nevērtīgu saturu. To var dabūt arī bez šādas jandelēšanās.

k thnkx bye

Jāatzīst, ka man patīk, kā smaržo smēķētāji, kas tik tikko izkūpinājuši kārtējo cigareti un sākuši košļāt piparmētru košļeni. Tāpat arī stiprā alkohola un piparmētru košļenes aromātu sajaukums.

Alus dvinga gan ir fuj, pē.

Sapratu, ka esmu veca un nemoderna brīdī, kad uzzināju, ka Instagram tēmturis vsco nav vis stilizēta krievu vārda vjso versija (mana krievu kolēģe mēdza izmantot #vscogood, kas manī iedēstīja ideju par iespējamo vārda nozīmi), bet gan mobilā lietotne smukbildīšu veidošanai.

Latvieši cūkām kaisa pērles, savukārt francūži dod ievārījumu. Skopuļi.

Ir konstanta vēlme pustumsā atrasties zem segas.

Emotikonu lietojums rakstveida saziņā ir centiens tajā ieviest kaut nedaudz neverbālās komunikācijas.

Vakarvakara sasniegums: izēdu veselu Ben & Jerry's saldējuma iepakojumu.

Šīrīta sasniegums: izlasīju vienu grāmatas nodaļu, noskrēju 13 km, nomazgājos, sakārtoju māju, aizgāju uz veikalu, tūlīt rakstīšu diktātu un gaidīšu ciemiņus.

Jo mazāk laika, jo vairāk laika.

It kā normāls cilvēks, bet tad aizeju uz Trakajām dienām pēc mandeļu piena un zemesriekstu sviesta, savukārt atgriežos ar pārtikas krājumiem atomkaram.

Godīgi? Gribas iet vēlreiz.

Ilze: — Mēs ar Gunu iesim uz makarūnu* meistarklasi!
Artūrs: — O, kad?
Guna: — Kaut kad novembrī.
Līga (Artūra sieva): — Artūr, tu arī gribi?
Artūrs: — Nu, jā, varētu kaut ko jaunu pārmaiņas pēc.
Guna: — Bet tu zini, ka mēs runājam par cepumiem, nevis pastu?
Artūrs: — Ā, tad neinteresē. Pilnīgi neinteresē.

* makaronu, mandeļcepumu, jā, jā, zinām, ka makaroni nav makarūni.

Gulēt vēsā istabā: forši.
Pamosties nosaluša deguna dēļ: neforši.

Pārtraucu sekot Happy whispers lapai un sajutos mazdrusciņ laimīgāka.

Oktobra favorīti, pt. I

1) Ķirbis + cepeškrāsns (protams, ka sākumā uzrakstīju cepeškrāns) = trakigarsigi.net.
2) codecademy.com – esmu sajūsmā.
3) Dīvāns viesistabā.

Viesistabas esamība ir maģiska.

Aplamības, pt. II

Diez vai jebkas, ko tirgojat, maksā nulle, komats, trīsdesmit piecus centus kilogramā. Nevajag rakstīt, ka cena ir 0,35 centi, ja tā ir 35 centi jeb 0,35 eiro.

Aizmirsi, kā franciski ir piecpadsmit?
Pofig, saki, ka skrien arī mīnus piecdesmit grādos, un izliecies, ka viss kārtībā.

Sapnis, ne piektdienas rīts: programmētājs izpilda visas manas vēlmes.

Aplamības, pt. I

— Šis jogurts ir baigi trekns, tur daudz cukura!

“Es nolieku savas vieglās dienas,” teica Guna un uz “Pakļaušanos” pirka biļetes 12. rindā, jo studenta atlaides vairs nav un 30 eiro par pirmo rindu maksāt negribas.

peanut nutter

Nedrīkst vairs pirkt zemesriekstu sviestu.

Dziļi sirdī (vai tomēr ne tik dziļi) esmu basic bitch, jo pumpkin spice frappuccino, kā izrādās, ir visnotaļ garšīgs dzēriens.

G. — Oi, atnāca e-pasts no CSSD. Sodiņš jāmaksā.
M. — Losenes nodoklis?

Kā es sāku saprast cilvēkus, kas žurnālos stāsta, ka pametuši dzīvi lielpilsētā, pārvākušies uz laukiem un raduši tur harmoniju un balansu. Un kāds bulšits tas man agrāk šķita!

Svina garšas pēdējās ainās zālē kapa klusums. Liekas, pat ieelpu nedzird.

Pēc izglītības esmu valdniece, tfu, valodniece.

Šīs nedēļas top jautājums: "Kāpēc tu esi tik bēdīga?" Interesē kā radus, tā kolēģus un draugus.

Es. Nezinu. Laikam rudens.

Peldošie - ceļojošie

“Es gribu, lai man uz visu ir sajūsmas pilnas acis.”

WORD, Ļoņečka, word.

50 shades of wrong

Anesthesia Steele.

Noklausīts Prāta Spēlēs, pt.I

— Saulīt, tu Netīro deju vietā biji uzrakstījusi Netīrās zvaigznes.

Lūk, šovs, ko es noteikti skatītos.

Šī nedēļa ir slikts joks.

Apmēram tāds joks, kādus reiz deklamēja anekdošu šovā “Zvaigzne nr. 1”.

22:14:07

G. —Ir jau pieklājīgs laiks, lai ietu gulēt?
R. —Jā. Ja tev ir 62+.

Un arī mana maģistra darba vadītāja, pie kuras (varbūt) reiz cerēju rakstīt doktora darbu, ir devusies citā saulē.

Teātris.zip spītīgi runā par Madam Butterfly, bet āķis jau slēpjas tajā, ka izrāde ir tieši M. Butterfly.

M., nevis Madam. Tiek pazaudēts vesels nozīmes slānis.

Septembra favorīti, pt. II

1) Wakame salāti no Stockmann. Riktīgs umami.
2) Minimalist Baker blogs. Uztaisīju čili, aiz laimes nezināju, kur likties.
3) Body Combat nodarbība jaunajā People Fitness. Reizēm brīnos, kā manī var būt tik daudz sviedru rezervju.

Atbrauc mājās no brīnišķīgas dienas ar draudzenēm un uzzini, ka puisis, ar kuru tevi reiz saistīja kas drusku vairāk par draudzību, ir miris nenoskaidrotos apstākļos.

Šodien darbā ar jauno kolēģi bija mēs-noteikti-sapratīsimies moments, kad viņa, iedama garām manam galdam, pamanīja atvērto Spotify, kur visā savā godībā gozējās Kanje.

During our summer of love Tony Canning used to tell me off for leaving books lying around open and face down. It ruined the spine, causing a book to spring open at a certain page, which was a random and irrelevant intrusion on a writer's intentions and another reader's judgement.

(Ian McEwan. Sweet Tooth.)

Septembra favorīti, pt. I

1) Olimpiskais peldbaseins. Es nezināju, ka man patīk peldēt!
2) Rimčika I Love Eco kraukšķīgais zemesriekstu sviests. Tas, kuram zilais vāciņš. Обалдеть!
3) Glass Animals - Agnes.

Dod, Dieviņ(i), otram dot, ne no otra mīļi lūgt ir rindas, kas man galvā kā dobji zvani skan ikreiz, kad nākas uzbāzties dizaineram ar lūgumu piekto reizi pārzīmēt banerus, jo es neesmu pamanījusi, ka tur tiek nepareizi lietots vārds papildus, vai programmētājam - izņemt kaut ko no CSS un ļaut man paspēlēties pašai ar HTML. 

Jaunais Glass Animals albums ir končiņa.

G. — Tagad man gribas baseinu un “Austras” brančiņu.
I. — Man vienmēr gribas baseinu un branču. Konstanti.

Koncepts lol manā leksikā ir ieguvis daudz plašāku nozīmju diapazonu, jo tas vienlīdz labi der gan kā reakcija uz kādu smieklīgu bildīti (līdz ar to atbilst lol faktiskajai nozīmei), gan arī kā ekvivalents abreviatūrai wtf, kad ieraugi pilnīgu kosmosu, tātad apzīmē apstulbumu, neizpratni un, iespējams, vieglu riebumu.

Story of my life

—Ar ko Jūs nodarbojaties?
—Esmu vienas interneta vietnes redaktore.
—Oho, programmētāja!

I wish. :/

Ieraksts CV

Īpašas pazīmes: ātri žūst mati.

Tā šausminošā atklāsme, ka... gribas mācīties. Ups!

Rudens tuvošanos visskarbāk izjūt bankas konts, jo pēkšņi jāpērk biļetes uz teātriem, koncertiem, baletiem un citiem pasākumiem, kas ļauj uz brīdi izkāpt no mucas un baroties ne pa spundi.

Dzīvais oksimorons

Lasu dumju chick-lit par sievieti, kas mēģina notievēt, un paralēli no lielās Quality Street pakas velku ārā vienu konfekti pēc otras.

Pirmās buktes uz laimi, vai ne?

[15:03:23] Inese: A kurš multifunkcionāls rīks maz vietas aizņem..? :D
[15:03:56] Mariss: Es, bļe!
[15:03:59] Mariss:  /uzspļauj
[15:04:00] Mariss: obvi
[15:04:12] Mariss: Ēd un dirš.
[15:04:18] Mariss: Tas tak ir multifunkcionāls, ne?

Pieaugšana, pt. IV

Pārrodoties mājās lielā sagurumā, gribas sev atļaut nemazgāt seju un netīrīt zobus, jo vienīgā vēlme ir ielīst gultā un izslēgties līdz rītam, bet sirdsapziņa tomēr neļauj tā izpildīties un aizvelk uz vannas istabu.

Šodien mūsu dzīvoklī atgriezās televizors, kurā 2002. gadā ar Lauru skatījāmies Saeimas vēlēšanu nakti un pārdzīvojām par Latvijas Ceļu. Tolaik mums bija 11 gadu.

Šovakar ieslēdzām Geordie Shore.

Diskomforts, ko darbā sagādā mājās aizmirsta ķemme, ir ne-iz-tu-rams.

Man garšo dilles.

Nesaprotu, kā tas notika.

—Gribas pabraukāties ar velosipēdu!

—Man arī, laižam!

Bet tad mēs pamanījām gailenes. Piedod, riteni, ja vari. Pastāvēt pie koka taču arī ir jauki.

Kad sievietes raksta, ka abortus atbalsta tikai izvarošanas vai patoloģijas gadījumā, tad kļūst bēdīgi.
Un vienmēr aizmirst, ka bērna radīšanā ir iesaistītas divas personas.

Nedrīkst jau skaļi kladzināt, ka ceļojumos man vislabāk patīk apmeklēt koncentrācijas nometnes.

Manas acis kā zvēriņi dejo pakaļ visām ogām tirgū.

Viena no svarīgākajām dienām manā mūžā noteikti bija tā diena, kad sapratu konceptu Inspect element.

Gribas tikai spēlēt Sudoku un atvaļinājumu.

Kas par likteņa ironiju, ka, adreses joslā ierakstot cf.lv, vairs nenokļūsti emocionālu pusaudžu blodziņos kā tālajā 2003. gadā, bet nonāc pa taisno Coyote Fly mājaslapā.

Ai, labi, ko tur liegties, aizejam ar kolēģi pusdienās un apspriežam nu jau slaveno makeuparevelinu video.

Pagājis pusotrs gads, un esmu atklājusi, ka mums ar kolēģi sapas humora izjūtas. Stulbi joki iet uz urrā. Īsts hashtag blessed.

Grūti būt grāmatu rausējai pārvākšanās brīžos. Kurš to visu stieps?

Pati, pati, pati!

Par GoT

[15:00:18] mp3: tas ir kā Žirafes ekranizācija, tikai ar nāvēm

Jā, nu, ja dzirdināšanas punktā beidzies ūdens, var jau sev uz galvas gāzt arī sporta dzērienu.

Gunai ir trīs rokas pulksteņi. Visiem trim iztukšotas baterijas. 

Cik liela ir iespēja, ka tiks samainītas baterijas, nevis iegādāts jauns pulkstenītis?

Ikreiz, kad izlasu, ka cilvēks mācās vai ir mācījies Latvian University...

Vienkārši saraucu degunu.

Visefektīvākais veids, kā sabojāt sev garastāvokli, ir iesaistīties telefonsarunā ar vīzdegunīgu programmētāju.

Austrā ir, iespējams, labākais brančs pilsētā.

Lienei gan taisnība, ka tā mēs sakām par katru branča vietu, kur paviesojamies.

Sestdienas dienaskārtība: seriāli, seriāli, seriāli, paskriet, seriāli, seriāli, seriāli, seriāli.

Slinkums.net

Cik jocīgi: kopš atteicu Bites piedāvājumam mainīt tarifu, jo pašreizējais ir gana labs, mistiskā veidā mans mobilā interneta patēriņš ir aizgājis kosmosā.

Automātiski gribas domāt par sazvērestības teoriju, jo, protams, ko gan citu.

Protams, ka es Prāta Spēlēs zinu okrošku, šakoti un kamu, jo man acīmredzot patīk rīt. Toties nezinu ekonomikas ministru.

Man liekas, ka par pagrimumu manā dzīvē skaidri liecina tas, ka The Office pēdējo sezonu esmu iemainījusi pret Jane the Virgin pirmo sezonu. Pieļauju, ka drīz sākšu lasīt Koelju.

Kad uz skatuves sieviete iekausta vīrieti, zālē atskan smiekli. Kad vīrietis iekausta sievieti, pēkšņi smiekli nevienam vairs nenāk.

Īstenībā jau ne viens, ne otrs gadījums nav smieklīgs.

Kā rakstīja Imants Ziedonis: “ Ir tikai tādas mazas laimītes. Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki.” 
Vasarā, piemēram, viena no mazajām laimītēm ir roku mazgāšana aukstā ūdenī.

Kā vasara klāt, tā gribas klausīties tikai un vienīgi Maijas dziesmu un Melno dziesmu un to visu atjaukt ar pamatīgu Gauži raud saulīte piedevu. Tāda muzikāla šķīstītava.

Sīzifa akmens.

Drīz sākšu makšķerēt vai lasīt pudeles cerībā uziet zelta zivtiņu vai Džinu, kas piepildīs manu kvēlāko vēlēšanos – normālu, kvalitatīvu miegu.

Reizēm es nesaprotu, kā joprojām spēju funkcionēt. Reizēm burtiski gribas sev noplēst no sejas ādu, lai pēc tam ar pirkstiem kaut kā aizurbtos līdz smadzenēm un pieskārtos miega punktam, kuru es jūtu pulsējam galvā kā tādu sāpīgu vāti, bet nespēju aizsniegt, lai saārstētu.

25 gadus izvairījos no gaspačo, bet šodien padevos šim kārdinājumam.

Brīnišķīgi!

Mmm, vasara: mūžīgi netīro pēdu un asiņaino tulznu laiks.

Dzīvokļa lielākais pluss: karstās dienās te ir patīkami vēsi.
Dzīvokļa lielākais mīnuss: karstās dienās vēsums rada mānīgu iespaidu, ka āra gaiss nedeg elles ugunīs.

Visu laiku gribas kaut ko uzrakstīt, bet visu laiku nekas nerakstās.

Nopirku gurķu burku, izdzēru visu marinādi. Dzīve kļuva mazliet gaišāka.

Pirmo reizi biju designated driver. Tā neko!

Ko darīt Zviedrijā?

L. — Tie, kuri nelaiž uz Slutstation*, var pist uz Fagottvagen**!

* Gala stacija.
** Ielas nosaukums.

Modinātāja iestatīšana ir slikta miega garants. Zemapziņa acīmredzot tik ļoti baidās kaut ko nokavēt, ka labāk tad nemaz neļaut smadzenēm ieslīgt dziļajā miega fāzē. Well, fuck you too.

Trauslā, trauslā vīrišķība. Stambulas konvencija, kā rādās, ir Pandoras lāde. Smiekli vairs nenāk.

Mana neizlēmīgā daba visspilgtāk atklājas mirklī, kad jāizvēlas nākamā grāmata. Staigāju gar plauktu kā Dieva nepieņemta, cilāju, aptaustu, atveru, aizveru, grūti.

[...] which is what happens when you are sleep deprived – you crave sweets and carbs.
(BBC World Service, 6.05.2016.)


Ņemot vērā manu miega kvalitāti, šis izskaidro daudz ko.

Daudz reižu šodien noklausījos Ziemeļmeitu, bet nu esmu gatava histēriski smieties, jo esmu pārliecināta, ka Graubas ziemeļmeita ir kurmītis. Cannot unhear!

Naktī zvaigžņu jūrā redzu debess malu to,
kurmīt, mana ziemeļmeita!

Apjausma, ka žurnāliste ar sportu neaizraujas, nāk mirklī, kad vārds pulsometrs angliski ir pārvērties par pulsometer, lai gan šo mantiņu parasti dēvē par heart rate monitor.

Imants Strads. Tajā vīrietī ir kaut kas tā-ā-āds. Izkonkurēs vēl Tālivaldi Lasmani manā sarakstiņā.

Atklāsme, cik esmu lēna skrējēja, šodien nāca brīdī, kad, rikšojot gar Uzvaras parku, novēroju, kādā ātrumā man pa priekšu aiznesas bezbiļetnieks, kas nupat izgrūstījis kontroli un izlauzies no viņu veidotā aplīša.

Tas brīdis, kad komunikācijs stils ar dažiem draugiem ir tik ļoti pārņēmis prātu, ka netīšām kolēģi nosauc par you lazy slut.

Cik drausmīgi ir nevarēt aizmigt, jo galvā kā tādā milzu skandā visu laiku brēc El Tango de Roxanne, ko darbā noklausījies trīs reizes.

— Ieskrēju krusā. :/
— Cerams, ka tev tur neiztrūkst t burts.

Mārtiņš Rītiņš uzskata, ka nekas, nekas nevar būt sliktāks par pārvārītu olu.
Es uzskatu, ka nekas, nekas nevar būt sliktāks par jeb lietošanu vai vietā.

I didn't believe for a minute that this liquid colossus, which had brought about the death of hundreds of humans within itself, with which my entire race had for decades been trying in vain to establish at least a thread of communication — that this ocean, lifting me up unwittingly like a speck of dust, could be moved by the tragedy of two human beings.

(S.Lem. Solaris.)

Pavasaris: shady apavu un tulznu laiks.

Reizēm liekas, ka visa mana dzīve ir viena liela debilitating fear.

Kantaino krūžu problēmas, pt. I

A. — Tāpēc krūzītes vienmēr ir apaļas, lai tu (maisot tēju) neizklausītos kā Kvazimodo!

G. — Jāpaņem vispār kaut kas līdzi, ko trasē ēst.
R. — Čipši?

Kā Frānsisas tēvs sacīja Džonijam Dirty Dancing: "When I'm  wrong, I say that I'm wrong."

Es pārgalvīgi izplatīju mītu, ka palmu eļļa savas kušanas temperatūras dēļ palēnām aizdambē asinsvadus. Tā nav.

Lūdzu piedošanu. Turpmāk tā nedarīšu.

Reizēm jūtos kā Taņa no Meitenes, grāmata jums!, kas bija tā sevi iedresējusi, ka spēja pamosties noteiktā laikā bez modinātāja. Vienīgi viņa pēc mošanās atvēra logu un cītīgi vingroja, bet es atveru datoru un cītīgi čekoju feisbuku.

Vislabākās braukšanas nodarbības izdodas tad, kad jau 20 min pirms sēšanās mašīnā saproti, ka nevajadzēja to pēdējo ūdens glāzi dzert, nevajadzēja.

Aprīļa favorīti, pt. II

1) The Life of Pablo.
2) Velosipēds ar uzpumpētām riepām. Drusku nolādēju servisa darbiniekus, kas pēc apkopes bija visus uzgrieznīšus aizskrūvējuši, pa virsu uzsperdami pārējas, un drusku nolādēju sevi, ka par to iedomājos tikai pēc sešiem neveiksmīgiem mēģinājumiem Statoil iedzīt gaisu riepās.

Aprīļa favorīti, pt. I

1) Braukt uz darbu ar riteni. Īpaši jau braukt no darba ar riteni.
2) Laiskas svētdienas ar draugiem.

Parasti jau dzirdu, ka izskatos jaunāka par saviem gadiem, bet šodien Drogās līdzi pirkumam pārdevēja iedeva pretgrumbu krēma paraudziņu, kam virsū skaidri rakstīts 45+.

Mans liekākais marta sasniegums, liekas, ir pareiza laika pieraksta apgūšana un sevis iedīdīšana. Nu vairs neizmantoju kolu, bet skaistu punktu, lai atdalītu stundas un minūtes.

Esmu malacis vispār.

Cik forši ir visu nakti nevarēt aizmigt, jo apziņa spēlējas ar domu par braukšanu uz darbu ar velosipēdu, bet nespēj izlemt, vai to tiešām darīt vai ne.

"Es tev kārumiņu atnesu," saka mamma, noņemdama dvielīti no bļodas. Bļodā, obvi, jēla rauga mīkla.

fuqqq yessssss

Cik nu nācies būt darba intervijās, parasti saku, ka labi panesu stresainas situācijas.
Klaji meli un nepatiesība – drusciņ padaudz darba uzkrīt virsū, un pēkšņi vairs nesaprotu, kurš gals kuram galam kurā galā.

Nekas, izpļaukāju sevi un visu izdaru, tas jau galvenais.

Visi lingvistiskie bonupunkti saripoja manā kontā par atklāsmi, ka hlavni nadraži nav vis nekāda haļavnā stacija, bet galvenā, galvenā, galvenā! Pēkšņi čehu valodas enigma tika atkosta, un dzīve kļuva vieglāka. 

3 dienas un 70 km vēlāk viņa guva pilnīgu pārliecību, ka Converse kedas nav tie apavi, kurus izvēlēties brīvdienu minibraucienam uz Prāgu.

Tās dažas minūtes pēc kārtīgas HIIT sesijas, kad kvadricepsi ir piedzīti ar asinīm un izskatās pēc bluķīšiem...aaaaaahhhhhhhhhhh.

—Tu no skolas nāc?
—Nē, no darba, man skola jau sen cauri!
—Paga, cik tad tev gadu?
—25.
—Nu, nē, saulstariņ, ko tu?!

Un tā Guna mācās braukt.

Marta favorīti, pt. II

1. Ok, Nutego zemesriekstu sviests ar riekstu gabaliņiem faktiski spēj aizstāt heroīnu (es noteikti tā sacītu arī tad, ja patiesi būtu jebkad dzīvē pamēģinājusi heroīnu). Godīgi sakot, man pat mājās nesanāk tik garšīgi

2. Joprojām mīlu visaslecas.lv servisu. Vienīgi, ja viņi reiz aizmirsīs ielikt našķi paciņā, būs traka vilšanās, jo mēs taču esam atbildīgi par tiem, ko esam pieradinājuši, citējot to grāmatu, kas man it nemaz nepatika.

Sestdienā pamosties 7.40, atvērt gaismu bloķējošo žalūziju un ieraudzīt sauli. Smukumiņš, nu!

Kā piektdienas vakarā nevis gulēt embrija pozā un likt ribās šokolādi, bet uzvilkt botas un panākt to, lai sviedri no pieres pil uz grīdas? Noskatīties šo video. Piecreiz.

L: gribas kaut ko garšīgu
G: arī
G: tās šocenītes, kuras man mājās stāv kastē
L: varētu kādu picas šķēli iemočīt
G: man patīk, cik ļoti mums atšķiras koncepti 'gribas kaut ko garšīgu'
L: exactly
L: tu esi dāma, un es esmu mazs, pumpains tīneidžeru puisītis savās izvēlēs

Marta favorīti, pt. I

1. Veselības apdrošināšana. Jo iet uz kaut kādām medicīniskām manipulācijām un neko nemaksāt ir tieši tik forši.

Kā nosvinēt 8. martu. Izmantot izdevību un uztaisīt lielisku kāju treniņu, kamēr zāle pustukša, jo vīrieši, protams, izklaidē savas lēdijas. Success. 

More power to us.

A. Valerts: “Tagad esmu sapratis, ka laimes hormona izdalīšanos var panākt trīs veidos: mīlējoties, ēdot saldējumu, kas sasilis līdz mīnus 5 grādiem, un skrienot.”

DIS.

Sunday blues: atvilktnē atrodu septiņas melnas zeķes. Pāri izveidot neizdodas.

Protein is the new black.

G: LOL
G: mēnesis somu valodā
G: ir
G: kuukausi
G: KŪKAUSIS

Nopērku žurnāliņu par skriešanu, uzšķiru nejaušu lappusi, tur priekšā, protams, Sergejs Timoņins. Nākamreiz iešu uz kinoblogeriem ar visu makulatūru un prasīšu autogrāfu.

Introverts atvērtā plānojuma birojā.

Galvenais risks: jau minētajam introvertam vienā brīdī atsaka nieres, jo šis indivīds šķidruma patēriņu palielinājis līdz maksimālajam līmenim, lai iespējami biežāk būtu jāšļūc uz smalkajām labierīcībām, kur vismaz pāris minūšu garumā var izbaudīt mieru un klusumu. Un atbrīvot vietu jaunām šķidruma porcijām.

Latvieši izmisīgi egocentrisko angļu valodu cenšas padarīt mazliet labāku, tik bieži rakstīdami Thank You.

 Spiežas cauri tā kalpu daba pa visām vīlītēm mums ārā.

Par JRT aktieru spējām un pārspējām zināms ir visiem, bet Ģertrūdes ielas teātra komanda šovakar vienkārši norāva jumtu un izsita korķus.

Es esmu tas cilvēks, kas iesmej par quack science un dzer anti-ageing ūdeni.

Sestdienas noskaņojums: gribas skatīties filmu, bet tā, lai var turēt acis ciet.

The sun took away your breath, your strength, your desire to play, everything. And it was just as unbearable at night.

(Niccolo Ammaniti. I'm Not Scared.)

hamartia — inherent defect or shortcoming in the hero of a tragedy, who is in other respects a superior being favoured by fortune.

Cilvēki, kuri aiz kārtas skaitļiem neliek punktu, I hope you burn in hell.

Cilvēki, kuri aiz kārtas skaitļiem liek punktu, taču piemirst atstarpi, arī jūs turpat, lūdzu.

Virtuālā komunikācija ar Ilzi.

— Tikko pagāju garām Vilim Daudziņam.
— Ēdu pusdienas vienā kafejnīcā ar Gati Gāgu.
— Gandrā redzēju Kasparu Znotiņu.

Virtuālā komunikācija ar Līvu.

— Kāpēc filmas nosaukumā cēzars ar mazo burtu?
— Vai šeit veidojas vienlīdzīgi palīgteikumi?
— Likt komatu pirms ko?

Virtuālā komunikācija ar Mariannu.

— Visi padomi ir mesli. Mesli, nevis mēsli. #magHist
— fail.org
— Man atdeva bulciņu. Tas nav eifēmisms. Tā ir actual bulciņa.

Virtuālā komunikācija ar Lauru.

— Sestdien bijām uz ļoti šiku kačalku.
— Varētu šodien aiziet uz kačalku.
— Domāju, ko lai šodien pavingro.

M: ja cilvēks var nedarīt heroīnu
M: varbūt es varu nedarīt huiņu

Ieraksts CV

Vaļasprieki: bēgt no (pašizdomātām) problēmām.

Māris vispār ir tāds populārs tētu vārds.

Kvadricepsu iestiepšana – viena no top 3 sajūtām pasaulē.

Džeks Gerets plēš ārā manu sirdi un dvēseli. Asaras rit pār vaigiem kā tādā skaistā mākslas filmā. Vienkārši mūzikas efekts.

Interesanti, ka ārzemniekiem, kas runā angliski, bieži vien pirms cilvēka vārda nosaukšanas iesprūk [ðə]. 

Kad nevaru dabūt to, ko gribu, reizēm pieķeru sevi pīkstam un ņaudam maza bērna balsī.

sliktsstils.lv

Paga, ko?!
Tā deviņdesmito Vengaboys dziesma ir We're going to Ibiza, nevis We're going to eat pizza?!?!

HOW?! WHY?!

2016 in essence

Par tendencēm.

[8:28:44] Mariss: Es tāā ņirdzu vakar
[8:29:22] Mariss: Afigenna laba izdoma :D
[8:29:22] Guna: Nebrīnos, ka tu ņirdzi ;x
[8:29:48] Mariss: U nasty too, don't start it :D

Kad boksējoties tiktāl sakarsti, ka sviedri ielīst acīs un grauž tā, ka gribas spiegt, tad visas pirmās pasaules problēmas, kuras esi izdomājusi un visu dienu par tām ņerkstējusi ikvienam, kam nav slinkums klausīties, liekas kā maigs un gaisīgs deserts.

[9:22:15] Guna: Laum, cik jau jautājumu no Evitas bijis?
[9:22:32] Lauma: Dirsā viņu
[9:22:41] Guna: To jau vīrs gan jau
[9:23:19] Mariss: you nasty perv

G: hmm, domāju, vai nomainīt gultasveļu, lai neesmu a gross hobo
M: do it fagit

[20:52:07] Aloida: Internetā ir Tomašūna grāmata "Mana Jelgava" laikam portālā jelgavnieks
[20:52:26] Aloida: tētis gan muzejā nopirka arī reālo
[20:53:35] Guna: Abi lasāt uz maiņām?
[20:54:22] Aloida: nē, viņš nopirka 2 (par jums abām domājot)
[20:54:36] Guna: Vai, dieniņ!
[20:55:02] Aloida: nav dārgas, jo dome finansē
[20:55:10] Guna: Ā, tad mums tikai lētas pirktu?

..ka gribas sev reizēm uzšaut ar slapju trauku lupatu.

Tas brīdis, kad piektdiena ir iesākusies lieliski, jo a) sniegs, b) Džekam Geretam jauna dziesma, bet tad tev padod saiti uz biedrības Asociācija Ģimene tviteri un tu vēlies sev vienlaicīgi iešaut pēdā un izdurt acis.

M: bled tas latvju rakstu salles

M: bik bok all over again

Ikreiz, kad saskaros ar Zvaigžņu karu tematiku, nākas atcerēties lielo bērnības vilšanos, kad čipšu pakās (Estrella noteikti) bija tādas kartītes, kuras pareizi nokasot, varēja tikt pie balvas. Un brīdī, kad es aizgāju samainīt savu kartīti pret Jar Jar, pretī par to saņemot kaut kādu stulbu ķēmu, nevis krūzi, kā biju iedomājusies, sabruka visa mana pasaule.

Jar nav krūze. I know that. Kad man bija astoņi gadi, daudzi vārdi bija interchangeable. 

Uzvelc jaunus apavus, izej no mājas un saproti, ka līdz vakaram pēdas būs asinīs. YOLO.

 Interesanti, vai 25 gadu vecumā ir par vēlu profesionāli pievērsties kikboksam?

Ierados darbā un pēkšņi izjutu akūtu kaut kā iztrūkumu, tā, it kā piepildījuma dzīvē vairs nebūtu. Attapos, ka pulksteni esmu aizmirsusi uzlikt, tāpēc dūrei nav spēka, viss skaidrs.

Aizeju trešo reizi uz M. Butterfly un saprotu, ka esmu pieļāvusi lielu, lielu kļūdu. Es taču varēju paspēt to noskatīties vēl vismaz trīsreiz pa šo laiku...

Par perspektīvas maiņu.

[10:07:31] Guna: Ārprāts, es izklausos pēc vīrieša :D
[10:15:29] Inese: Jā, nu jau kādu laiku izklausies.. :D
[10:16:20] Guna: ?! Nopietni?!
[10:16:54] Inese: Nu.. tā kā dusku.. jā..
[10:17:13] Guna: Jo neesmu tik rozā un puņķaina vairs?
[10:17:50] Inese:  Jā, apmēram.

Tikpat pretdabiska, cik vienas rokas saslapināšana, atstājot otru sausu, ir tējas maisiņa ielikšana krūzē, kurā jau ieliets karsts ūdens.

Ja man pienāktos eiro ikreiz, kad vārda atpūsties vietā es uzrakstu atpisties... drīz vien to sāktu darīt speciāli.

Vispār tas i un u izvietojums ir tik neveiksmīgs. Vai arī ļoti veiksmīgs, eheheh.

M: uztaisīju 2 push ups yeah whoo

M: #atlēte

G: fiksi apēd kūku

G: anabolic window

Februāra favorīti, pt. I

1) Vēlās brokastis Kuuka Kafe. Gar-šī-gi. Ļo-ti.
2) Aiziet vēlajās brokastīs un vienkārši labi paēst, nevis pierīties tā, ka grūti pakustēties.

Galvenokārt mana lingvistiskā frustrācija saistās ar to, cik dažas valodas spēj būt kompaktas, savukārt citas – ne.

Kā momentā paaugstināt dzīves kvalitāti: izmazgāt matus.

Janvāra favorīti, pt. I

1) Kačalka pēc ~3 gadu pārtraukuma;
2) LU Open Minded kurss “Pareiza un moderna rakstu valoda – korektora padomi”, kas lauž manas smadzenes un vienlaikus sniedz lingvistisku apmierinājumu;
3) “Prāta spēles”.

Vispār gribas, lai konstanti sāpētu kāju muskuļi.

Expectations: gribas vienu vakaru nedēļā palikt ilgi augšā un luņoties.

Reality: pusvienpadsmitos vairs nespēju acis noturēt vaļā.

Nevaru izlemt, vai šovakar cept cepumus vai iet taisīt pietupienus.

Sāku domāt, ka pēdējā laikā teātros cilvēki tik nadzīgi metas piekopt stāvovācijas, jo izrādes kļūst aizvien garākas, līdz ar to vēl arī plaudēšanu nosēdēt ir praktiski neiespējami.

Stulbs trends, piedodiet.

Interesei par baletu ir diezgan mazs sakars ar kultūru. Principā jūsmoju par kājām.

Tu saproti, ka joprojām esi nūģu karaliene, kad 25 gadu vecumā apdedzini lūpas ar B-52, jo nezini, kā tas dzerams. Vai arī nesaproti, ka liesmas nozīmē to, ka glāze būs karsta, jo acīmredzot tev nav skaidra lietu kārtība pasaulē.

-Es esmu briesmīgi sadzērusies.
-Neticu! Tu raksti bez kļūdām.

Nē, mati nudien saprot, ka drīz tiks apgriezti, tāpēc cenšas izskatīties īpaši labi, sak, varbūt tomēr tev to frizieri nevajag. Vajag, vajag, nekas jums nesanāks, varat nemaz nepūlēties.

Žēl, ka 25 gadu vecumā neesmu sasniegusi to pašapziņas līmeni, lai mierīgi vienītī varētu iet cilāt dzelžus. Nevaru. Neērti.

Nu, tagad gan man ir Netflix, tā ka diez vai fizkultūra būs aktuāla.

Braucu autobusā, lasu Vērdiņa Pieaugušos un cenšos neapraudāties.

[2016.01.10. 21:00:42] Inese: Man šķiet, ka Gunai jāpārstāj ziedot. Zirgs nomira, Vaišļa nomira..

Cik gan forši ir aiziet ciemos un paēst pīrāgus.

Šonedēļ absolūts lāča sindroms. Guļu hudijā.

Spēlējot Piano Tiles, nepārtraukti jūtos kā mūzikas skolas eksāmenā. Un nez kāpēc tas drausmīgais mazohisms mani mēreni iejūsmina.

Reāli gribētu būt bffs ar Marku Geiti(su).

Sajutos izsalkusi, bet ledusskapī svilpo vējš. No veikala pārrados ar saldējumu.

#treatyo'self2016