Oh no they didn't!

Biju šodien aizbraukusi pēc savas līguma kopijas, fakultātē diezgan liels haoss, pff, nekaunīgi pielīdu priekšā citām meitenēm, kā arī smējos daudz par citiem + vēl tēloju darbinieku, atbildot uz visādiem jautājumiem, arī haosu taisīju pie kabineta durvīm, hahhh. LUISā piereģistrēties kursiem nevaru, jo, redz, fakultātē notiekot organizatoriskas pārmaiņas. Vienīgais prieks ir tas, ka šī nedēļa ir brīva. 

Cat power.

Jelgavā ir jauns dabīgo lietu veikaliņš "AyurNaturalis", kas atrodas t/c Vivo otrajā stāvā. Pārdevēja ļoti forša, visu ko stāstīja, zināja, pierakstīja mūsu vēlmes, iedeva paraudziņus, bet es nopirku Čavanprašu, jo nāk taču rudens, kā arī palmu cukuru blokā, kuru biju meklējusi jau diezgan ilgi, tāda ņamma! Šovakar es izmēģināšu tīrīt zobus nevis ar zobu birsti, bet ar Miswak, ko arī iepirku. Labprāt būtu izpirkusi visu veikalu, bet es tomēr cenšos sevi kaut nedaudz iegrožot.

My power, my pleasure, my pain.

Mēbeļu veikalos var atrast vien briesmīgas kvalitātes un izskata skapjus, gultas un citu furnitūru, brrr. Cerams, rīt izdosies pabeigt tapešu līmēšanu, jo māmiņa dusmojas, ka visa mana iedzīve traucē pārvietoties pa otro stāvu. Pašai arī gribas istabu kārtībā, lai viss smuki būtu.

Knives out.

Besīgi neko nedarīt, bet saņemties kaut ko darīt arī slinkums. Tā nu meklēju interneta robežas, šodien nekā interesanta.

Outta control.

Man tiešām vajag ārstēties. Ja agrāk šādas sajūtas mani pārņēma, kad kāds puisītis gribēja ar mani draudzēties (nav jau brīnums, ka man nekad nav bijis boifrends), tad tagad man visu dienu gribas vemt (un es ienīstu viņu) no tā, ka mana zobārste (!!!) man piezvanīja, lai apjautātos, kā jūtos. Šķiet, jebkāda interese par mani izraisa manī neprātīgu riebumu. SICKSICKSICK!!!

Hey.

Man liekas, šī būs viena no tām super ekstra retajām reizēm, kad man izdodas pagulēt pa dienu, jo sāpju ciešana un raudāšana, puņķošanās un rīstīšanās visu nakti mani pamatīgi nogurdināja.

Keeping me down.

Tam, ka es pēdējā laikā mostos ~7 no rīta, ir arī priekšrocība: būs vieglāk pamosties uz skolu! Cerams gan, ka tad mani modinās pulkstenis, nevis sāpes. 

Tooth fairy.

Man šķiet, ka pēc pāris gadiem es likšu sev izraut visus zobus un salikt skaistas protēzes (nu gluži kā Džonam). Jo neatceros, ka tie man kādreiz būtu sagādājuši kādus priecīgos mirkļus.

1) Mans apakšžoklis bija lielāks nekā augšžoklis, līdz ar to man izrāva 2 pilnīgi veselus zobus;

2) salika breketes, kas 2 gadu garumā ik pa laikam sagādāja briesmīgas sāpes, turklāt vienmēr bija jāsatraucas, vai tās nav pilnas ar griķiem, gurķiem vai citu pārtiku;

3) kad dzelžus noņēma, vajadzēja nēsāt platīti, jo retaineri uzlika tikai apakšējiem zobiem; pie tās es nespēju pierast, līdz ar to zobiņi ātri vien aizbīdījās atpakaļ;

4) vēlāk man vēlreiz lika breketes, hell yeaaaah, atkal sāpes;

5) bet arī tas nedeva ideālu rezultātu, jo zobi nav perfekti taisni, turklāt  visu mūžu laikam jānēsā retaineris;

6) es varu pucēt šos, ar ko vien gribu, bet skaisti baltus iegūt nevaru;

7) nelietoju kolgeitus un blendamedus, tīru kārtīgi un cītīgi, bet vienalga rodas caurumi;

8) un tagad izciešu gadsimta sāpes. 

Show me heaven.

Biju pie zobārsta. Gsus, tagad sāp vēl vairāk nekā pirms tam. Līdz asarām.

The things I want to remember.

Man katastrofāli trūkst pacietības! Ar logiem neiet vis tik raiti, ķibinos jau no 9, apnicis!

Till the morning comes.

Man patīk gandarījuma sajūta, lai gan vēl priekšā tik daudz darba. Rīt respirators būs mans labākais draugs, gribas visu smuki un tā, ja reiz esmu iesākusi. Rīt vai parīt jābrauc izvēlēties tapetes, kā arī skapi, aizkarus. Vispār es labprāt tiktu pie jaunas gultas, tikai nezinu, kur veco likt - cik ilgi var gulēt uz dīvāna, kas tikai 1m plats?!

Somebody told me.

Šobrīd tāda kondīcija, ka pat alus kausu rokā noturēt nevaru - tātad labi strādāts.

Let's have some fun!

Prrieciņš, jo mans istabas remontēšanas plāns realizēsies, kas nozīmē, ka vismaz pāris dienu garlaicīgi nebūs. Vēl tikai neesmu izlēmusi par krāsām, zinu vien to, ka divas sienas šokolādes brūnas, bet kādu krāsu likt pretī, kādus aizkarus? Kā arī jāpabeidz galdiņa meikovers, kuru iesāku pirms trim gadiem.

It's all 'bout the money.

Man nepatīk darīt kaut ko, bet arī nedarīt neko īsti nepatīk. Kad esmu kaut kur, gribu mājās, kad esmu mājās, gribu kaut kur. 

Do no wrong.

Gāju mājās, sāka gāzt, novilku šļopkas un bridu tālāk plikām kājām, izmirku traki, baigais prieciņš bija. 

Tic tac toe.

Es tikko noskatījos "Hannah Montana: The Movie". What's next???

Hide and seek.

Vakar sāku lasīt Edgaru Alanu Po, bet sapratu, ka šie stāstiņi nu galīgi nebūs mana pirmsmiega literatūra. Brrr. Pēc tam man nācās palasīt sieviešu žurnālus, lai kaut cik novērstu domas, bet aizmigt tik un tā nevarēju.

Dumblas.

Dr Pepper ir daudz garšīgāks par Coca cola.

Let's get lost.

Lol ir tas, ka "Gan Bei" veģetārās zupas gatavo vistas buljonā.

Ou jē, jē, jē.

Pēc četru dienu airēšanās pa Ignalinas ezeriem sāp dibens (nevis rokas), seja ir nocepināta, pēc divām bezmiega naktīm arī teltī var nolūzt, prieks, ka tomēr izturēju, lai gan čīkstēju tāpat kā viens airis, ir visādi jociņi, zinu dažus jaunus teikumus lietuviešu valodā, tagad atpūtīšos pasīvi. 

Not fair.

Jel, rīt atkal prom. Un jāceļas četros. Un vēl soma jāsaliek, ņemot līdzi tikai pašu nepieciešamāko (kas nozīmē vien to, ka nedrīkst savākties visu garderobi). Pagājušais laivu brauciens bija auksts un lietains, šis solās būs karsts un sauss. 

Done and done.

Augstpapēžu kurpju pirkšana ir kā lāsts, no kura netieku vaļā. Tas nekas, ka ejot, iespējams, izskatos pēc āksta un nostāvēt tādās varu kādu pusstundiņu. 

The sun will rise.

Pēc laivu brauciena es nedēļu neiziešu no mājas: sēdēšu istabā, skatīšos visu ko internetā un nūģošos. Kā man tā visa pietrūkst! Jo pēdējais mēnesis ir bijis pārpildīts ar visu ko: Saulkrasti, Amsterdama, Positivus, Engure, tūlīt Ignalina, kā arī viss briesmīgais universitātes mindfuck, jo vienas dienas laikā es pārmetos no LLU mehiem uz LU angļu filologiem (protams, kāds spiediens tika uz mani izdarīts!). Es nespēju dzīvot tik piepildītu dzīvi, man vajag daudz miera un atpūtas. Tikko gan atcerējos, ka pēc Ignalinas gribu izremontēt savu istabu, tātad mans plāns atliekas par vismaz nedēļu. Man riebjas šitā sajūta, ka ir jāsteidzas un jādara, āāāāāā, es pat nevaru normāli blogus palasīt, tā vien liekas, ka mani dzen uz priekšu, lai gan šis vakars ir manējais!

Septembrī sāksies cīnīšanās par neizrotēšanu no budžeta. Pārspēt 200 cilvēku nebūs viegli, jo eksāmens taču bija laimes spēle.