2020-04-29

Pašizolācija, pt. XXXVII

Ļoti gribas uz biroju. Izteikt dzēlīgas un dumjas piezīmes kolēģiem videozvanos nav tas pats, kas dzīvē.

2020-04-26

Pašizolācija, pt. XXXVI

Ak, kāda laime, ka svešais vīrietis sarunā ar saviem bērniem mani tomēr nodēvēja par meiteni, kas vingro, nevis tanti.

Pašizolācija, pt. XXXV

I. – Tas ir kāds podkāsts, ko regulāri klausies?
G. – Nē, galīgi ne
G. – Man jūtūbā izleca
G. – Un gribējās pabarot savu nepatiku pret viņu, but I kinda like :D
I. – Gan jau visi kaitinošie cilvēki īstenībā būtu tīri patīkami un interesanti
I. – Izņemot Kiviču

2020-04-25

Pašizolācija, pt. XXXIV

It was a foggy day in London, and the fog was heavy and dark. Animate London, with smarting eyes and irritated lungs, was blinking, wheezing and choking; inanimate London was a sooty spectre, divided in purpose between being visible and invisible, and so being wholly neither.

Charles Dickens. Our Mutual Friend.

2020-04-24

Pašizolācija, pt. XXXIII

Mēģinu izdomāt legit iemeslu, kāpēc man jāaizbrauc uz biroju, bet patiesībā gribu nospert puķītes spraudeni, lai man mājās arī tāda būtu.

2020-04-23

Pašizolācija, pt. XXXII

Lielisks pre-workout: grieķu jogurts, mellenes, putukrējums.

Pašizolācija, pt. XXXI

G. – man arī jādara lietas, which is annoying
G. – gribas būt stereotipiskajai bābai šodien
G. – "Es negribu pieņemt lēmumus, es gribu kleitas"
G. – apm. tā

2020-04-18

Pašizolācija, pt. XXX

Kad negribi būt plastmasas trauciņu kolekcionāre, bet tomēr priecājies, ka tāda nedaudz esi, kad gribi kaimiņienēm iedot notestēt ledusskapī briestošo tiramisu.

2020-04-17

Pašizolācija, pt. XXIX

Esmu tā apradusi ar gulētiešanu īsi pēc pusvienpadsmitiem, lai kura nedēļas diena tā būtu, bet piektdienas vakarā vienkārši gribu netraucēti pameklēt interneta robežu, tāpēc nākas caur miega niķiem un ar lielu piespiešanos turēt acis vaļā un spaidīt datoru.

2020-04-14

Pašizolācija, pt. XXVIII

es: trenēju kvadricepsus, trenēju hamstringus, trenēju visus gluteus, slapju pieri varonīgi izturu intervālu treniņu, jūtos kā pirmais kačoks rajonā

joga: hā, hā, losene, vajadzēja trenēt pēdu muskulatūru, nevari pat minūti nosēdēt aktīvām pēdām, nevari, nevari, ja? lose

2020-04-12

Pašizolācija, pt. XXVII

Ieslēdzu Andrea Bočelli koncertu un sapratu, ka savā galvā biju viņu samainījusi vietām ar Lučāno Pavaroti.

An idiot sandwich, ko lai saka.

2020-04-11

Pašizolācija, pt. XXVI

I.– Jāaizvelkas līdz promenādei.
G.– Es kaut kā aizlaipošu uz Stokmanu.
I.– Ikri beidzās?

2020-04-10

Pašizolācija, pt. XXV

Brīvdiena darbdienā, aukstā zupa pusdienās un laiskošanās grāmatu kompānijā noteikti ir viena no Ziedoņa minētajām mazajām laimītēm.

2020-04-09

Pašizolācija, pt. XXIV

Sarkanais kāposts ap Lieldienu laiku, šķiet, pazūd Sarkanajā grāmatā.

2020-04-08

Pašizolācija, pt. XXIII

Kolēģi sola stiept kūkas uz darbu, ja konkrētā laikā pārtrauksies ārkārtējā situācija.

2020-04-07

Pašizolācija, pt. XXII

Vadot html tagus, < p > vietā netīšām ierakstījās < po >. Par konkrēto rindkopu man ir pilnīgi po.

2020-04-06

Pašizolācija, pt. XXI

Kad iztēlojies elegantu jogas praksi klusā pirmdienas novakarē, bet tā vietā valsties pa paklājiņu kā krastā izskalots ronis, būkšķini kājas kā zilonis trauku veikalā, gāzelējies kā rajons un steni kā maratonam negatavojies skrējējs. Kāds kauns, kāds kauns!

2020-04-05

Pašizolācija, pt. XX

Kad nesagādāji svaigus pūpolus, tāpēc iepēršanas rituālu nākas veikt ar pagājušā gada pūpoliem, kuri, atsizdamies pret ādu, piebirdina gultu ar pūkainajiem bumbulīšiem.

2020-04-04

Pašizolācija, pt. XIX

Spītējot faktam, ka medus kūka noteikti ir manu kūku topa vienā no pēdējām vietām, šobrīd mēģinu uzkonstruēt vienu Pūpolsvētdienas medsu kūciņu.

hešteg gērlfrend of ze jier

2020-04-03

Pašizolācija, pt. XVIII

Vakaros man dažreiz iet ciet, un es trakoju. Es vienlaikus esmu savā ķermenī un redzu sevi no malas, ka esmu astoņus gadus vecs bērns, kas nemāk apstāties, kam nepastāv robežas, kas grib ārdīties vēl un vēl, lai gan sen jau skaidrs, ka jānomierinās, jāsagrupējas, pietiek, ka tā vairs nav forša spēle. Un pat tad, kad es galvā dzirdu mammas un tēta vārdus, ka šāda dullošanās beigsies ar asarām (vēl tas var beigties ar lauztu kāju kā 6. klasē), es turpinu grimt savā trakumā, uzkurinu sevi vēl vairāk, biedēju sevi, biedēju citus.

Pašizolācija, pt. XVII

Besī tie vakari, kad mēģinu iet gulēt, bet galvā pilnā skaļumā dārd refrēns no kādas nejaušas dziesmas. ES TAČU JAU SAPRATU, KA TUKŠA MUCA TĀLU SKAN, JEI BOGU, TAS NAV JĀATKĀRTO 79343343 REIZES!!!

2020-04-02

Pašizolācija, pt. XVI

Šorīt labākais videozvans līdz šim: kolēģis kadrā ienesa suni!