Mazliet lasu Blinkenas Latviešu interpunkciju un nespēju, nespēju pieņemt tos visus verbus, adverbiāļus, predikatīvās konstrukcijas, atributīvus un ko vēl ne. Vai tiešām darbības vārdi un īpašības vārdi, apstākļi, apzīmētāji un citi teikuma locekļi/vārdšķiras vairs neeksistē?
Droši vien šāda prakse tiek piekopta kopš sendienām, bet kamdēļ tad skolā mums nemācīja šādus terminus? Es tos spēju saprast tikai tādēļ, ka divus gadus esmu cītīgi apguvusi angļu normatīvo gramatiku, bet pieļauju, ka daudziem par šo vārdu nozīmi (nozīmēm?) nav ne jausmas. Man pašai likās, ka es šo to no latviešu valodas sajēdzu, bet šī grāmata lasāma gandrīz kā Ķīnas ābece.
Lūk, neliels piemērs: "Ja teikumā nav pronominālo vai adverbiālo jautājuma modalitātes rādītāju, bet jautājuma modalitāti galvenokārt izsaka jautājuma intonācija un dažādi modālie vārdi, modālās partikulas un partikulu kopas [..]."
Vienkārši say what?
Un valodnieki vēl bubina, ka, lūk, datoriķi gan to valodu piesārņo ar saviem stārtiem, failiem un kompjūteriem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru