To, ka varētu šādu lietiņu pamēģināt, es izdomāju kaut kad sesijas sākumā, jo zināju, ka man tāpat nebūs, ko darīt, tādēļ var paākstīties (un vispār jau es diezgan sen gribēju to izmēģināt). Labi vien ir, ka lielākā daļa no šīm 30 dienām iekrita brīvlaikā; nedomāju, ka citādi būtu to izturējusi.
Gāja šitā:
- tas īstenībā nebija TIK grūti. Man gan tā pāreja uz svaigo bija mazliet vieglāka, jo drusciņ pirms tam jau praktizēju vegānismu, līdz ar to ilgas pēc vistiņas, siera un omletes nepastāvēja. Turklāt es nedzeru ne tēju, ne kafiju, ne zaptsūdeni, tātad 30 dienas bez siltiem dzērieniem nebiedēja;
- detox - man tāda īsti nebija, ja nu vienīgi nelielas galvassāpes pirmajās trīs dienās. Nekādu briesmu lietu/superattīrīšanos, etc. Laikam nebiju nemaz tik ļoti piesārņota. Nevarētu teikt, ka es vispār detoksam baigi ticu. Turklāt, ja ņem vērā, ka augļi/dārzeņi, ja vien nav pašu audzēti, ir piepičkāti ar ķīmiju, tad jau visu laiku būtu jānotiek kaut kādai organisma pašattīrīšanai;
- pārtika - nu, kā jau ziemā. Dārzeņi - bezgaršīgi, augļi bieži vien negatavi, baigā laimes spēle. Ja izdevās noķert kādus ready-to-eat mango, tas bija lieliski. Svaigēšana ziemā laikam nav tā prātīgākā doma;
- man svaigēšana likās ļoti vienveidīga. Visu laiku vieni un tie paši augļi, dārzeņi, tas tik ļoti apnika beigās. Turklāt dārzeņu salāti bija jākošļā kādas 45 minūtes, kamēr bļodu iztukšoju.
- vienīgā legit recepte, ko izmēģināju, bija raw cheese cake (kurā, protams, bija Indijas rieksti, kuri nemaz neesot raw, tā ka neskaitās, lol), kas bija ļoti garšīga; jāsaka, pirmajās dienās to varēju ieštopēt daudz vairāk, vēlāk tā likās smaga, trekna un ļoti salda (JFC, es taču 30 dienas bez baltā cukura esmu nodzīvojusi, that must be a record!);
- alkohols - nedrīkst jau, bet es pamanījos trīsreiz padzert vīnu. Pirmajā no tām pēc 100ml konsumēšanas acis gāja uz visām pusēm, un es nespēju kontrolēt savus smieklus. Tāpat neatteicos no šņaucamās tabakas, lai man piedod visi pūristi (droši vien tieši tāpēc es nekļuvu par raw-entuziastu, jo nedarīju visu pareizi);
- nekādus saldumu cravings es īpaši nepiedzīvoju, neskatoties uz to, ka māsa DIVREIZ cepa cinnamon rolls, kuri smaržoja debešķīgi, bet man īpaši neprasījās. Negribēju arī šokolādi, kas jancīgi;
- katru dienu lietoju daudz ķiploku (jo tā varēja padarīt ēdamus dārzeņu salātus), varbūt tādēļ neesmu noķērusi gripu;
- ap 20. dienu mana āda kļuva baigi sausa un naktīs sprēgāja lūpas, lai gan lūpu balzamus es lietoju like a crazy person; raw-foodist'i, protams, to sauc par detox, es tam neticu. Drīzāk tas no pārāk nelielā tauku daudzuma, ko uzņēmu, vai arī kāda vitamīna, piemēram, E, trūkuma;
- pēdējā nedēļa īstenībā bija visgrūtākā. Kamēr sēdēju mājās un neko nedarīju, enerģijas man netrūka, bet, tiklīdz sākās unis, es noguru nenormāli ātri, nespēju ilgi koncentrēties darbam, bet gulēju slikti; lūk, pierādījums, cik daudz ēdiena vajag smadzenēm;
- pēdējā nedēļa arī bija tā, kurā man visvairāk kārojās 'normāla' ēdiena. Tie ir: humoss (labi, šo es gribēju jau no 1. dienas), falafeli, vegborčs, kartupeļu pankūkas, humoss, humoss. Mmm, diez kas man rīt būs pusdienās, hahh;
- pēdējās nedēļās ēdienu es arī uzskaitīju fitday.com, un es neuzņēmu gandrīz nevienu vitamīnu & minerālvielu nepieciešamajā daudzumā (izņemot C vitamīnu un kāliju);
- laikam par Kasparu nekļūšu. Draudzenītes jau mani ķircināja, ka es drīz pāriešu uz prānas enerģiju vai vēl nez ko, bet tas diemžēl nenotiks. Es vispār esmu mazliet vīlusies, jo liekas, ka cilvēki runā, kā nu šī pieredze ir bijusi tik lieliska, bet man nav tādu sajūtu. Ā, viena lieta gan bija forši - nevienu reizi es nejutos pārēdusies;
- nosvinēju šī eksperimenta beigas ar Ēģiptes zemenēm, kuras smaržoja lieliski, bet garšoja 'zaļi'. Rītdien droši vien gribēšu kādu Coronu. Esmu gatava atgriezties pie normāla, MIRUŠA, hahahaha, ēdiena. Ja vegānisms bija ļoti viegla pāreja & es neilgojos pēc siera (ko es absolūti dievināju), tad raw foodism nelikās dabisks (kas gan ir paradokss, jo kas gan var būt dabiskāks par svaigiem augļiem un dārzeņiem?), jo gribējās tomēr citas lietas paēsties. Varbūt vasarā. We'll see.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru