That space in your chest is your heart.

Oh, Old English is so much fun!

Šodien mēģinājām analizēt 'The Rune Poem', un ar analizēšanu es domāju vārdšķiru/dzimtes/skaitļa/locījuma noteikšanu. Ja jums liekas, ka tas ir easy as pie, tad...nu, tā nav. Jo tā nav frikkin' latviešu valoda vecajā drukā, tā ir pavisam cita lieta! Kaut kādas mistiskas paradigmas (piemēram, 'o' stem, bet tajā vārdā nemaz 'o' burta nav), nesaprotami burti, vārdu salikumi, kas neveido jēdzīgus teikumus. Bet man tā patika! Neskatoties uz to, ka es neko tur nesapratu, minēju lielākoties uz dullo (laika gaitā gan attīstīju savu sistēmu), bet tomēr totāli ownoju to lekciju, jo, let's face it, es paklusēt nemāku. Manas bailes izgāzties, šķiet, jau vairs gandrīz neeksistē.
Ā, jautrs fakts: tur ir vārdi, kuri sastāv tikai no līdzskaņiem (tomēr izrādās, ka ne, jo 'y' var būt patskanis, snap). Nu, piemēram, hwyrft (es ceru, ka 'y' nav patskanis, hahh). Nē, tas nav vienkārši x burtu salikums, tas ir vārds, kurš, ja pareizi pierakstīju, nozīmē 'whirled'. Kā to izrunāt, man nav ne jausmas. Kā teica M O: 'Labi, ka atnāca franči un iemācīja viņiem runāt normāli.'
Latīņu valoda tagad šķiet tik saprotama un elementāra.

Bet smuki tomēr.

Hægl byþ hwitust corna; 

hwyrft hit of heofones lyfte,

wealcaþ hit windes scura; 

weorþeþ hit to wætere syððan.

 

Hail is the whitest of grain;

it is whirled from the vault of heaven

and is tossed about by gusts of wind

and then it melts into water.