Jālasa latviski vairāk.
Gremojot visādu anglofonu klasiku, jūtu, ka aktīvā leksika latviešu valodā aizvien rūk.
Tagad, kad kaut ko paķeru latviski, drīzāk ne stāstu izbaudu, bet gan vārdu virknes, cenšos kaut kur prātā atzīmēt šādus un tādus izteicienus, vārdus, sinonīmus.
Arī, kad skatos titrētas/dublētas filmas, nepārtraukti salīdzinu, analizēju, domāju, paņemu kaut ko sev.

Jo jūtu, ka neprotu vairs skaisti izteikties, valoda kļūst arvien sausāka, neinteresantāka, vienveidīgāka, trūkst krāšņuma, trūkst bagātības; laikam manas dzejoļu analīzes (ja es tādas rakstītu) neviens vairs klases priekšā nelasītu.