Dažreiz viens aliņš izvēršas par pieciem aliņiem.

Bet reizēm vajag arī tā.

Uznācis azartiņš savākt 50 grāmatu līdz gada beigām, tātad vēl 10.
Laikam decembra beigās būs jāpieķer kādi 50 Shades, jo paredzu, ka ar The Naked and the Dead es iesprūdīšu vismaz uz mēnesi.

Un tad, kad man gribas lepnumiņā sev papaijāt muguriņu, jo iznācis diezgan grāmatām ražīgs gads, es paskatos uz savām konkurentēm kursa biedrenēm, kuras lasa tādos daudzumos un ātrumos, ka, nu, ir traki.

Neciešu telemārketingu, nezvaniet man, man riebjas jums atteikt, bet man nevajag jūsu hlamus!

Nē, es nelasīšu Ir un nejutīšos par to slikti, man vienalga, ka tas tagad ir kaut kāds Latvijas intelektuāļa mīļākais lasāmgabals.
Es vispār nu jau vairs lasu tikai Dienas Ēdienus un pāršķirstu Neatkarīgo.

Rokas pulkstenis šajā gadsimtā noder, lai pārliecinātos, ka telefons un dators ir paši pārstellējuši laiku.

Jāiemācās neiekarst par visādām lietiņām.

Izskatās muļķīgi & pašai oma sabojājas.

Let me guess: ziema atkal pārsteidza visus nesagatavotus. Par sniega iespējamību gan runāja jau 2 nedēļas.
Tā putra, kas šodien darījās uz ietvēm Rīgas centrā - not cool. Un ar slotu tur maz bija līdzēts.

Varis Piņķis ir seksīgs.
That is all.

Dažreiz dzejolīši mani spēj iejūsmināt.
Kā, piemēram, šis no Langston Hughes.

Democracy

Democracy will not come
Today, this year
Nor ever
Through compromise and fear.

I have as much right
As the other fellow has
To stand
On my two feet
And own the land.

I tire so of hearing people say,
Let things take their course.
Tomorrow is another day.
I do not need my freedom when I'm dead.
I cannot live on tomorrow's bread.

Freedom
Is a strong seed
Planted
In a great need.

I live here, too.
I want freedom
Just as you.

//No http://www.poemhunter.com/poem/democracy/

Mainu savu iPad 2 pret iPad Mini 32 GB.

Stulba ir tā atklāsme, ka nu jau resnās drēbes knapi var uzspīlēt, bet citi tikmēr var rīt kūkas un čipšus, un viņiem ne silts, ne auksts.
Ne-go-dī-gi.

Kaitina, ka obligātās literatūras sarakstā tiek saliktas tādas grāmatas, kuras
1) nevar dabūt HZF bibliotēkā;
2) nevar nopirkt iBooks;
3) nevar ielādēt no visādiem mistiskiem saitiem.

Bet Ēnu spēļu dialogi nudien ir smieklīgi un asprātīgi, patīk tas sarkasmiņš, kas tur spīd cauri (tāpat kā acīmredzot Ilzes Ķuzules stringi).

Stulbi diezgan šādās siltās dienās jau vilkt no pagultes ārā Ziemassvētku pleilisti, bet gri-bas ļo-ti.

Labi dzīvot Latvijā, jo OPI šeit maksā vismaz 2x lētāk.

Principā esmu gatava izlaidumam jau tagad.
Ik pa laikam redzu visādus interesantus darba piedāvājumus, taču vārdi pilna slodze ir kā dūriens sirsniņā (protams, nekur jau nav zvanīts, ka es kaut ko no tā vispār dabūtu).

Runājot par nākotni, gribu vai nu 1) Franciju uz gadiņu; 2) khem, Oksbridžu; 3) pie Andreja, lai gan šaubos, ka no manis sanāktu secīgais tulks, bet tas taču ir Andža!!!
No visa beigās sanāks nekas visdrīzāk.

Esmu tik ļoti pieradusi aiz dažādiem virsrakstiem punktu nelikt, ka pašreiz latviešu valodas norma to darīt liekas, maigi sakot, jocīga.

Hmm, bet Cālis atkal saka, ka datorrakstā laikam tie punkti īsti nav jāsprauž aiz virsraksta. Varētu tā kā Blinkenu pašķirstīt, bet slinkumiņš.

UPD: re, kā, mūžu dzīvo - mūžu mācies! Izrādās, ka nafig nevajag nekādus punktus datorrakstā, ja virsraksti atšķiras ar lielumu/burta veidu (pieļauju, ka te ietilpst arī kursīvs un treknraksts). (Blinkena, 2009 - 154)
Nu, ja, skolā jau tikai Diktāts. nācās rakstīt, tapēc kaut kā iespiedies atmiņā, ka visur galos vajadzīgi apaļie draudziņi.

Visu dienu mīcīties ar draugiem pa gultu, skatīties filmas, dzert fantu un ēst saldējumu.
Now, that's what I call Monday!

Nopirkt:
1) Bībeli,
2) Korānu. 

Seklums spiežas ārā pa visām porām, bet es nespēju pārstāt skatīties, cik skaisti mani nagi vizuļo un zaigo kā Lielbritānijas karalienes kronis.
Jūsmoju visu dienu un esmu īsta žagata.

Vai Viljams Folkners prata pareģot nākotni, ja savā 1932. gada romānā Light in August iekļāva tādu tēlu kā Mis Atkinsa, kura bērnunamā strādāja par dietitian, bet pēc ~30 gadiem pasaule iepazina Robertu Atkinsu ar viņa ēd speķi un taukus, bet neaiztiec augļus diētu?

On a hardly related note, lasu zinātnisko rakstu par sakritībām savam kursa darbiņam, un tur pavisam nejauši tiek pieminēta šī pati grāmata (un, protams, nospoilots viss atrisinājums, thank you very much), par kuru man vēl pirms nedēļas nebija ne mazākās nojausmas. Sakritība?

Ceturtdiena - diena, kad Kārlis bija Karlīna un Guna varbūt beidzot uzvilks virsjaku. Vai arī nē.

Nevajadzēja izvēlēties apgūt franču valodu.

Oriģinalitātes koeficients: nulle

Vakar uzrakstīju dzejoli.

---- _________ -
__ - - ____ _--------
_----
_----________   -
GK 2012

Izrādījās, ka tāds dzejolis jau ir izdomāts.

Vakar izteicu savu viedokli: "Stulbā modernisma literatūra ir stulba."
Te nu mani apvainoja plaģiātismā, jo Getrude Stein jau esot teikusi 'a rose is a rose is a rose is a rose'.

Nekāda māksliniece no manis vis neiznāks.

1) Visus tulkošanas semināros veiktos darbiņus (it sevišķi tos, kuros paspīdējuši desmitnieciņi) varētu pievienot CV, a la, skatiet manu PORTFOLIO.
Slikts joks, protams.

2) Tulkošanas pamatu laikā docētāja uz mums divām skatījās skumja suņa actiņām ar vārdiem: "I'm looking at you because I feel your support."  Nu, jā, bija mums tāds trialogs, jo visi klusēja kā kapi, kā akmeni norijuši, kā ūdeni mutē ieņēmuši etc., etc. Neciešu awkward silence & žēl cilvēka, kas velta mums savu laiku.

3) Jāizsvītro no savas dienaskārtības apzinīgums un izpalīdzīgums.
Vai vismaz, ja ne tā, tad pirmais varētu darboties arī tad, kad no rīta jāceļas un mazliet jāpasvīst, bet negribas, kā arī tad, kad sev jāiestāsta, ka 200 g šokolādes vienā piegājienā nav tas pats, kas gabaliņš dienā tonusam un laimes hormoniņam. Otrais vienkārši, latviski runājot, besī, jo ātri vien cilvēki sāk kāpt uz galvas & rēķināties ar to vienmēr un visur. Padod tik mazo pirkstiņu...

False friends 101

People --> pipele
Pimp --> jā, tas, ko jūs padomājāt
Bazaar --> bazars

Pardon my French

Tas brīds, kad acis noguruma dēļ vairs neturas fokusā, bet darbs vēl knapi pusē.

Blah

Story of my life

-And I don't even get pleasure from eating it. But I'm going to eat the whole thing because I keep telling myself that the good chocolate is deeper down in the bar.

//Dylan Moran, 1.10.12.

Biju līdz kaulam pārliecināta, ka esmu pārdzīvojusi visas Ms.Bre lekcijas & ka mums vairs šādos apstākļos nenāksies tikties, bet j'avais tort, jo vēl nākamajā semestrī papildus stresošanai par āāāāā, man nav bakalaura dabūšu klausīties viņas stāstos par angļu valodas variantiem; iespējams, pa vidu tiks iesaistīts arī kasešu magnetofons un kaut kādi citi antīki priekšmeti vai izdevumi, piemēram, the 1950s Book of Accents (izdota vienlaikus ar the 1950s Book of Jokes, kurā vēl nav piefiksēta dildo nozīme mūsdiernās).