Pienācis laiks parunāt par labāko, kas 2013. gadā lasīts (jo beidzot ir laiks par to parunāt).
Pirms tam, protams, jāatsaucas uz Ilzes pausto likteņa ironiju, ka literatūras studijas maģistrantūrā ir apstādinājušas jebkādu lasīšanas progresu (labi, te gan jāvaino komplekts darbs + lekcijas, kas burtiski izslēdza jebkādu klusās lasīšanas pusstundas iespējamību, bet tas nu tā), jo pēdējo 4 mēnešu laikā esmu tikusi galā vien ar 17 grāmatiņām (līdz 31. augustam paspēju pieveikt 58 gab.), turklāt divas trešdaļas no tām būtu drīzāk cienīgas atrasties stāstu krājumos, ja vērtējam pēc apjoma, jo tās knapi sasniedz simt lappušu atzīmi. Bet tas arī tā.
Ja pagājušais gads vairāk pagāja britu reālisma zīmē (tie gan ir meli), tad šajā gadā saprast var tieši neko.
Ar piecām zvaigznēm Goodreads esmu atzīmējusi 15 darbiņus (tagad varbūt šī izvēle šķiet mazliet neizprotama, bet ko nu vairs), bet visvairāk garadarbu ir trāpījuši trijniekā. Lai nu kā, nav ko kavēties, jāsāk izvēlēties, kas iekļūs manā slavenajā TOP 10.
10. Back Story by David Mitchell
Deivids Mičels (tas, kas komiķis, nevis tas, kas rakstnieks) ir, iespējams, mana mīļākā persona britu televīzijā; buržujisma, sarkasma un pašironijas iemiesojums, ar kuru es ļoti gribētu būt draugos. Viņa autobiogrāfija neatpaliek, ir ļoti izklaidējoša, pamācoša & ar laimīgām beigām.
9. The Fault in Our Stars by John Green
Džons Grīns manā topā bija jau pagājušajā gadā (arī 9. vietā, kā izrādās), tā ka laikam viņš zina, kā izpatikt lasītājām. Tik traki birdinājusi asaras grāmatas dēļ laikam vēl nebiju; mani saraudināt ir vieglāk par jebkuru bērnu, bet šis jau bija ārpus jebkuras kontroles. Problēma vien tāda, ka šis romāns nekādu īpaši pēcgaršu īsti nav atstājis.
8. The Grapes of Wrath by John Steinbeck
Pārsteidzu pati sevi, bet saprotu, ka šogad izlasīju īstu chef d'oeuvre (par to, cik ļoti pārsteigta es biju, ka šī vārdu kombinācija tas pats šedevrs vien ir, parunāsim citreiz). Pirmā grāmatas puse man vienkārši riebās, un es jau galvā biju sadomājusi dažādas dzēlīgas piezīmes par to, ka tik garlaicīgs un nesaprotams romāns nekad nav lasīts. Bet vienā brīdī man aizgāja. Un es sapratu. Sapratu ne tikai ideju, bet arī vellsviņzinkādu dialektu, kuru Džons Stainbeks nebija kautrējies attēlot, kas droši vien izskaidro manu ieilgušo nepatiku.
7. A Young Doctor's Notebook by Mikhail Bulgakov
2013. gada pirmajās dienās (varbūt 2012. gada pēdējās?) noskatījos seriālu ar tādu pašu nosaukumu un Danielu Redklifu un Džonu Hammu galvenajās lomās, par ko biju visnotaļ lielā sajūsmā. Kā izrādījās, par seriāla pamatu biju vēl lielākā sajūsmā. Tas bija riebīgi, bet iespaidīgi. Iesaku palasīt Morfiju, diez vai gribēsies lietot dažādas vieliņas pēc tam.
6. The Book Thief by Markus Zusak
Vienkārši ļoti skaists un aizkustinošs romāns, kā arī burvīga valoda ar fantastiskiem epitetiem un metaforām. Mēģināju iesmērēt vecākiem latvisko versiju, bet nekādus sajūsmas saucienus neesmu dzirdējusi. Esmu vīlusies.
5. Nezināmais kareivis by Vaino Linna
Mana neizprotamā mīlestība pret kara literatūru rada veldzi šajā romānā: pretīgi, asiņaini, skumji, smieklīgi, līdz kaulam atklāti un neceremoniāli. Jālasa, lai bagātinātu valodu, jo Maima Grīnberga ir izdarījusi varoņdarbu.
4. The Unbearable Lightness of Being by Milan Kundera
Milans Kundera laikam ir mans šī gada lielais atklājums. Tik ēteriski, tik atklāti, tik rosinoši.
3. A Tale of Two Cities by Charles Dickens
Bez Čārlija jau nu nekur; šeit ir apvienots viss, kas bestselleram vajadzīgs. Varbūt brīžiem par lēnu, bet pēc tādām beigām piedodams ir viss. Neuzminēju!
2. Of Mice and Men by John Steinbeck
Labi, Stainbeks atkal uzvar. Šajā supermini grāmatiņā iekšā bija tik daudz, ka tas vienkārši nav izturams. Amerikāņu sapnis un visstiprākā draudzība.
1. Agrā rūsa by Elīna Zālīte
Vienkārši izlasiet! Sabiedrības spogulis, viena cilvēka spogulis; nesaprast Elzu, liekas, nav iespējams.
Varbūt jāpiemin arī gada antigrāmata, kas pavisam noteikti ir The Girl with the Dragon Tattoo; ne jau tādēļ, ka neinteresanta, bet tādēļ, ka iesēja manī tādu paranoju, ka trīs dienas baidījos iziet no mājas un gulēju acīm vaļā. Tas nav patīkami, un to es nevēlos.
Tā kaut kā.
6 komentāri:
Es arī kaifoju par Kunderu šoruden. Belgradas dzīvoklī atradu somu pilnu grāmatām. Kundera bija pirmais, ko es izvēlējos. Un man ir žēl, ka nav bloga, kurā uzrakstīt par šī gada grāmatām. + man vēl viena jāpabeidz līdz 50am.
/Laura
Tu vari viesoties manā blogā ar savu grāmatu apskatu :)
10. Vienmēr, lūdzu, uzreiz precizēt, par kuru no Deividiem Mičeliem ir runa. :D
7. Džons Hamms!
3. Ja šeit nebūtu bijis kaut viens Pimpeņa darbs, es būtu ārkārtīgi vīlusies.
P.S. Apsveikumi ar to, ka pirmā saņēmies kāda topa taisīšanai. ;)
Tev par prieku viss ir precizēts :D
Paldies, jūtos kā īsts celmlauzis ;)
Lieliski! :)) Prieks lasīt. Bez Pimpeņa vispār neviens saraksts nav iedomājams...
Varbūt morāli izdosies izlobīt no sevis arī šādu ierakstu :D
Jā, lūdzu, steidzami gatavojam sarakstus!
Ierakstīt komentāru