2. ceturkšņa statistika:

• nostaigāti 317 km;
• noskrieti 273 km (tajā skaitā viens pusmaratons un divi Stirnubuka zaķi);
• noriteņoti 474 km;
• atklāta jogas burvība;
• aizvadīts pirmais āra treniņš (šovakar!);
• izlasītas 10 grāmatas;
• redzētas 5 filmas;
• noklausīts 1 koncerts;
• apmeklētas 6 teātra izrādes (Eskeipista dienasgrāmatas gan laikam tomēr pie koncertiem iederētos);
• iegūts 1 maģistra grāds;
• izturēts 1 pārbaudes laiks darbā;
• atrasta 1 jauna mājvieta;
• apēsts nepieklājīgi daudz grieķu un islandiešu jogurta;
• tāpat kā pagājušajā ceturksnī – nauda šķiesta uz visām pusēm (bet kaut kā jau sevi jāiepriecina).

Workout of the day: pārvākšanās.

Skriešana kājiņas tomēr ir labi uztrenējusi: ap 15x izskraidīju maršrutu 6.-1.-6. stāvs, lejā stiepdama panckas un izjauktās mēbeles, bet augšā spēju uzlēkšot caur vienu pakāpienu. Pašai prieks par sava ķermeņa spēku. 

Nezinu gan, ko kvadricepsi rīt Stirnubuka laikā teiks. 

Oh, f u, maikrosoft, es turpināšu rakstīt tā, it kā mēģinātu kļūt par štata darbinieci Cosmopolitan.

Pēc skapja satura spriežot, varētu padomāt, ka manā istabā dzīvo ar sportu apsēsta bulīmiķe: plauktos Ievas virtuves, fitnesa žurnāli un skrējienu/velobraucienu numuriņi. 

Beidzot pienāca tā diena, kad, aizpildot kārtējo sabiedriskās domas aptauju, radās izdevība norādīt sevi kā maģistra grāda īpašnieci. Tam tad arī tas diplomiņš visvairāk derīgs, eheh.

Sāku domāt, ka JRT aktieri brīvajā laikā nodarbojas ar melno maģiju, jo tā spēja ne vien iejusties lomā, bet absolūti iemiesoties kādā tēlā, ir vienkārši neticama.

Šodien uz mani nostrādāja Ivara Krasta Rainis jaunībā. Nu, protams, par Baibu Broku vispār komentāru nav.

Dažreiz būt par mazu, bet svarīgu skrūvīti lielā mehānismā ir traki forši.

Autovadītāja uz Salu tilta iebrauc bedrē un nonāk slimnīcā

Teleportācija (un ne jau kvantu) nu ir realitāte!

Gruzijā no zoodārza izbēgušais tīģeris nogalina cilvēku; dzīvnieks likvidēts.

Bet varbūt tīģeris domāja, ka likvidē cilvēku, par ko tika nogalināts?

Pirmā diena pēc pārbaudes laika beigām, pirmā diena, kad paliku darbā drusku ilgāk.

Hobiji vasarā: mazgāt rokas.

Jūnija favorīti, pt I:
1) apaļš cipariņš maģistra darbā;
2) mormoņi, kas mēģina mūs apturēt skrējienā un pastāstīt par savu lietu.

Aizstāvi, cilvēks, savu maģistra darbu, kas pieliek punktu pēdējo divu gadu verdzīgajai dzīvei, bet tā vietā, lai justu nelielu ekstāzīti, cīnies ar asarām, jo a) negribas iet skriet, b) negribas brīvdienās nekur lidot.

Man liekas, ka 90-sec planks tā arī paliks mans 'rekords'.

Ilgāk noturēties pašlaik ir mission impossible, mugura netur.

Gundars Āboliņš un Andris Keišs 12 krēslos ir totāls OTP.

Reāli sliktie puiši diemžēl bija reāli slikta izrāde (bet es, protams, esmu teātra snobe, tā ka, iespējams, savu verdiktu paņēmu līdzi zālē), tas ir, varbūt ne slikta, bet vienkārši nevērtīga (un ne jau tāpēc, ka komēdija) un, liekas, izgājusi no modes, kā arī brīžiem kaitinoša (saprotu, ka farss, bet pārāk samačkāts, kas brīžam jau liek asinīm vārīties), turklāt beigas pilnīgs deus ex machina, kas, ņemot vērā žanru, varbūt teorētiski strādātu, bet man strādāja vēlme pazust no zāles. Man vispār liekas, ka pirmo reizi mūžā es īsti pat neaplaudēju, lai gan aktieriem jau it kā nebija ne vainas.

Patika daži tulkotāja (un režisora vienā personā) tekstuālie jaunievedumi (lingviste ierunājās, ha), savelkot izrādi kopā ar latviešu valodu un mūsdienu (nelatviešu) kultūrreferencēm.

Nezinu, varbūt mēs to britu humoru mākam vien aizkost, bet ne līdz galam sakošļāt. Tas ir, varbūt es neprotu sakošļāt britu humora interpretāciju latviešu gaumē.

Freudian slip

Rakstīju Aquadream, uzrakstīju Quadream, jo stipri sapņoju par kvadricepsiem!