Negaidīts slimošanas blakusefekts ir tas, ka visu laiku gribas smieties. Skaļi, daudz, līdz asarām, līdz elpas trūkumam.

Principā gribas tikai jogot un skatīties filmas. Un pastaigāties.

Acīmredzot šobrīd pietrūkst miera un pabeigtības sajūtas, jo vispār jau es esmu intensīvas svīšanas un seriālu cienītāja.

Gunas Zariņas balsī es varētu klausīties stundām, dienām, gadiem....

Filmas skatos pagalam reti, bet šodien veselas divas (!), turklāt abas ar plus zīmi.

Inside Out (es vispār neatceros, kad pēdējo reizi skatījos kādu multeni) diezgan norāva jumtu, bet Saimona Pega žūžojošā balss Man Up kā sīrups salija ausīs.

Labi tā nedēļas vidū piedzīvot brīvdienu, ļoti labi, tikai mazuma piegarša.

Novembra favorīti, pt. II

1) Vēl viens seriāljaunums: Humans. Noskatījos nedēļas nogalē visas astoņas pirmās sezonas sērijas (tipiski briti). Man ir svarīgi, lai seriāla laikā varu darīt ko citu & sekot tam līdzi ar vienu aci, nepazaudējot sižetu, jo vienkārši noturēt uzmanību pie ekrāna es nespēju. Te nu ir zelta vidusceļš: pietiekami nesarežģīts, lai nav jādomā līdzi, bet pietiekami interesants, lai tomēr gribētos pa brīdim tam pievērsties.
2) Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Izcepu krāsnī topinambūrus. Обалдеть!

Novembra favorīti, pt. I

1) Flesh and Bone. Beidzot atkal kāds skatīšanās vērts seriāls. Kad iznāks seriāls par skriešanu?
2) Nedzert kafiju. Uzreiz arī neēst šokolādītes ir daudz vieglāk, sakarību nespēju izskaidrot.

Kad liekas, ka dzīvē neizdodas neko līdz galam sakārtot un nokārtot, tad var vismaz sakārtot virtuvi: tūlītējs rezultāts. Ātri un efektīvi.

Lielā svētdienas netaisnība: gribas turpināt lasīt, bet pārāk ļoti nāk miegs.

25 gadi,  bet joprojām tā-āds dadzis es esmu.

No rīta pamosties, ieej virtuvē un redzi trīs neizēstas čipšu bļodas – laikam zīme, ka iepriekšējā vakarā ciemos bijuši pieauguši, nobrieduši cilvēki.

Gada vārds: ultriņa.
Gada nevārds: heitot.
Gada spārnotais teiciens: "Trīs-četri, KSMR fitness!"