Visur, kur ģenitīva vietā gan nepareizi, gan pareizi tiek lietots nominatīvs.
Es zinu, ka eksistē paralēlformas un ka daudzviet ir ļauts lietot kā nominatīvu, tā ģenitīvu (tieši situācijās, kurās iesaistīti skaitļa vārdi), bet es esmu ģenitīva fane gan teicienos "Vēl vairāk preču ar atlaidi!" (nevis "preces", kā tas rakstīts uz veikala "Accessorize" skatloga), kā arī slavenajā "Man nav kredīta, atzvani!" (nevis "nav kredīts" vai "nav nauda").
bet mēs varam turēties. un nepadoties. (un lai iet bekot tie kretīni, kas darbojas tulkošanā/valodniecībā un apgalvo, ka tauta nosakot visu. protams, izvirst ir forši...)
nebūs, nebūs. galvenais,ka tā taču nav kaut kādas valodnieku tantes (kā to nez kāpēc uztver) iegriba, bet skaidrībai noderīgs likums, kas var novērst lielus pārpratumus. un tad mani tā kaitina tie apgalvojumi, ka tauta jau 'zinot labāk' un 'lietojums ir ūber alles'. Tā es ar vienu kretīnu, kas dēvē sevi par tulkotāju (un arī ir) virtuāli villojos par nākošais/nākamais (viņš gan tur vēl murgoja, bet pieķērāmies šim). viss esot oki doki, sāka muldēt par deskriptīviem/preskriptīviem valodas likumiem (tipiska āmurgalvas pazīme :D) uf, sanāca dusmīgi laikam :)
7 komentāri:
kur tieši? pēc skaitļa vārdiem un krievisma frāzē "man žēl viņus"?
Visur, kur ģenitīva vietā gan nepareizi, gan pareizi tiek lietots nominatīvs.
Es zinu, ka eksistē paralēlformas un ka daudzviet ir ļauts lietot kā nominatīvu, tā ģenitīvu (tieši situācijās, kurās iesaistīti skaitļa vārdi), bet es esmu ģenitīva fane gan teicienos "Vēl vairāk preču ar atlaidi!" (nevis "preces", kā tas rakstīts uz veikala "Accessorize" skatloga), kā arī slavenajā "Man nav kredīta, atzvani!" (nevis "nav kredīts" vai "nav nauda").
diezgan bezcerīgi, manuprāt. ikdienas valodā tas vairs nav labojams...
bet mēs varam turēties. un nepadoties. (un lai iet bekot tie kretīni, kas darbojas tulkošanā/valodniecībā un apgalvo, ka tauta nosakot visu. protams, izvirst ir forši...)
Pēdējais ģenitīva bastions, ceru, nekritīs līdz ar mani. :)
nebūs, nebūs.
galvenais,ka tā taču nav kaut kādas valodnieku tantes (kā to nez kāpēc uztver) iegriba, bet skaidrībai noderīgs likums, kas var novērst lielus pārpratumus. un tad mani tā kaitina tie apgalvojumi, ka tauta jau 'zinot labāk' un 'lietojums ir ūber alles'. Tā es ar vienu kretīnu, kas dēvē sevi par tulkotāju (un arī ir) virtuāli villojos par nākošais/nākamais (viņš gan tur vēl murgoja, bet pieķērāmies šim). viss esot oki doki, sāka muldēt par deskriptīviem/preskriptīviem valodas likumiem (tipiska āmurgalvas pazīme :D) uf, sanāca dusmīgi laikam :)
Man it kā patīk deskriptīvisms, bet kaut kā sirdī esmu preskriptīviste, jo neuzskatu, ka var dot tautai vaļu bez jebkādām robežām.
Ierakstīt komentāru