Spēja radīt sev stresu atvaļinājuma laikā ir vienkārši apbrīnojama – ak, nē, gribas aiziet uz muzeju, nodot asinis, šturmēt Baltijas papīru un Manillu, pavingrot un padarīt neko, šausminoši.
paiet mūžs kā miegā nakts, nepaliek laika dzīvot
(c) Remix
Pēkšņi pazudis naids pret lēnajām nodarbībām. Galva gan uzskata, ka tas neskaitās kā īsts treniņš.
Gribas kafejnīcu rajončikā. Kad ieraudzīju skatlogā lapiņu ar uzrakstu "Maiznīca", nopriecājos, ka sapņi piepildās. Ne vella, izrādījās kopienas centrs.
Kā cepumu kārbā atrast šūšanas piederumus.
Ar kaligrāfiju kā ar sēņošanu – nevar naktī pagulēt, jo acīs nepārtraukti spiežas līnijas un loki, un ovāli.
Citrona miziņa manā kulinārajā attīstībā līdz šim ir bijusi nepietiekami novērtēta. Bet nu šķiet, ka, līdzīgi kā ar kečupu, ar to papildinot sīkstu pazoli, ēdmaņa ietu lejā grabēdama.
Janvāra trešdienā astoņos no rīta ir redzams, ka pasaule nav vis taisīta Cilvēkam un pilnīgi noteikti ne viņa ērtībai un patikšanai.
Olga Tokarčuka. Stum savu arklu pār mirušo kauliem.
– Nedēļu riju tabletes un kaut ko pilinu, galvā vate, deguns tāpat ciet, nekļūst īsti labāk
– Nu, es jums varu izrakstīt pacietību
Piecus gadus nesatiktas draudzenes, bet pie brokastu bulciņas un kafijas sajūta, ka laiks mūs nav atsvešinājis ne par centimetru.
Kad mazliet sanācis apskādēt nesen krāsoto sienu, atrodi vismazāko meikapa otiņu savā arsenālā, ar kuru pirms 15 gadiem neveiksmīgi centies iztušēt tumšas acu ēnas, pamērcē krāsā un vieglu roku aizpervē mazo defektiņu.
Kad nesaprotamu iemeslu dēļ uzkrātie vienreizlietojamo irbulīšu komplekti beidzot noder krāsas samaisīšanai.
Kad traki sadusmojies, ka nemāki nopindzelēt taisnu līniju, triec otu pret sienu, kā rezultātā griesti jauki noklājas ar maziem krāsas punktiņiem, kas raisa vēl lielāku niknumu par savu stulbumu un nejēdzīgumu.
Izlamā sevi no panckām un paklausīgi tīri šmuci.
Kad jaungada naktī uz ielas tev prasa, kā nokļūt uz Moskovskij most. Un jautājums tik ļoti pārsteidz, ka aizmirsti savus principus atbildēt tikai valsts valodā, bet vājprātīgi lauzītā krievu (un zīmju) valodā klārē, ka tāds tilts vairs neeksistē un ka uz Salu tiltu (par šo nosaukumu maiņu esi informēta tikai viktorīnu dēļ) var tikt šitā, ja vam pokažu.
Šorīt pieceļoties liels kauns, ka aizmirsu, ka nav mana problēma, ja kāds nesaprot vai negrib saprast latviski.
