Spēks un nespēks

Karstajā jogā viegli norasojušu pieri (un maksimāli miklām plaukstām) mēģinu iestiepties downward dog pozā un caur padusi saskatos ar vienu no trim atlantiem, kas nepaguruši tur zemeslodi. Arī man nav viegli, vecīt! 

Restarts

Pirmo dienu kopš gada sākuma neesmu izgājusi no mājas. Pūstu dīvānā trešo stundu, un sajūta ir DEBEŠĶĪGA.

Pilngadība

Šodien manam blodziņam, manai tīmekļa dienasgrāmatai, šai vietnei paliek 18 gadu. Man šogad 36. Puse dzīves šajās (bieži neko neizsakošajās) piezīmēs izrakstīta, pierakstīta, norakstīta. 

Ieejot nelielā nostalģijā, 2+2=5, saprotams, nāk no Radiohead apcirkņiem (ja šo dziesmu vajadzētu minēt Melomaniakos, es droši vien neatpazītu), bet apakšvirsrakstu "Every thought you never dared to think" savulaik saklausījos solārijā (jā, arī man bija solārijvecenes ēra, turklāt gana intensīva, kaut neilga, šorttreka stilā), kurā uz riņķi man nesaprotamu iemeslu dēļ drillēja A-ha albumu Analogue (sevišķi nepasē ar solārijkrēmu nosaukumiem, kuriem allaž bija seksuāla pieskaņa, piemēram, Sex Kitten). 

 

Every thought you never dared to think
Every mood you always knew would sink
Every line you spoke out loud in a jest
All the time you took to be your best

 

Soon forgotten

Ekrāni

Neesmu sajūsmā, ka Love Is Blind muzikālā pavadījuma budžets pēdējās sezonās acīmredzami piebarots. Nelieciet man domāt, ka šis šovs ir mazāk miskaste tikai tāpēc, ka pēkšņi fonā spēlē Coldplay, dodiet atpakaļ bezpersoniskās melodijas.

Pūliņi

Reizēm maksimāla vilšanās, ka veikts maksājums ≠ automātiskas zināšanas un prasmes. 

Noliku skopumu uz pauzes, nopirku jaunu kaligrāfijas kursiņu, bet tak izrādās, ka pašai būs arī kaut kas jādara. Kaut kā negodīgi tā.

Relaksācija

Sildāmies romiešu pirtī, un kāds miglā tīts kungs tā atslābst, ka caur tvaika vāliem mūsu maņas sasniedz viņa dvestais krāciens.

Maršruti

Reizēm nekur negribas iet, tik sēdēt un dēdēt zem segas, bet kaut kā pēc sajūtām šķiet, ka jāpavēdina galvas pirdieni, jāizvējo jiras un confluences, un bezgalīgās slack ziņas, tad nu saņemos un eju (kā Ansis Zemes stundā, tikai bez vienas glāzes), soļi paši sevi nesavāks.

Visbiežāk vienkārši uz Lidl paskatīties preces, meklēt inovācijas (ne tikai no Schwarzkopf), uztrāpīt grieķu jogurta spainim vai griķu kefīram, iemest grozā humosu (mana pagājušā gada top prece), čipšu paku laimes akā izcelt tos ar etiķa garšu (nav sanācis kādu laiku), kārtējo reizi vilties, ka jūtūbā redzētie dupes (latviski: paģelkas) līdz mums nav atnākuši, tāpēc nebūs man Aesop dubultnieka par 3,99.

Monohromija

Pirms pāris dienām telefonā pārslēdzos uz greyscale cerībā, ka dzīve ekrānā kļūs mazāk interesanta. Un tagad brīžam viss liekas melnbalts, vakaros, šķiet, redze izgaisina krāsas arī dabā. Jocīgi.

Kustība

Janvārī pa ilgiem laikiem nebija ne dienas, kad neizgāju no mājas. Secinu, ka dzīvoju 20 minūšu pilsētā, ikdienas gaitām (birojs, veikals, kačalka, bet ne šādā secībā) pietiek ar 5000 soļiem, teātris uzrauj līdz 8000, bet tikai vienu vienīgu dienu visa mēneša laikā esmu bijusi pāri 10K.