I <3 rock'n'roll.

• Vakardien gadījās pabūt Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādē. 120 urlu, nāāāis, viss diezgan smird un tā. Bet nu bija tā, ka braucu kopā ar trešā kursa studentēm, pāris pasniedzējām un diviem devītklasniekiem. Tā kā ar tām meitenēm man runāt nu nemaz arī negribējās, jo man viņas jau no sākuma nepatika, "ietusēju", kā saka, ar puikām, no kuriem vienu pazīstu gadus četrpadsmit. Pēc tam sanāca dzirdēt komentārus par "tīnisko uzvedību, nešpetniem komentāriem, likās, ka esot nopietnāka u.t.t.". It kā jau nekas, bet tā kā man viss vienmēr "ķeras pie sirds" (ne tā kā Inokentijam Mārplam), protams, tas ir kaut kur jāizliek. Tie daži laimīgie/nelaimīgie cilvēki, kuri mani diezgan labi pazīst, zina, kāda ir mana daba - vienmēr pielāgoties tiem, ar kuriem esmu kopā. Nu, jo tā esmu pieradusi un man tā ir vieglāk. Tā kā nācās nedaudz atmest "nopietnības čaulu", runāt bišči muļķības un perversības, rēkt par dažnedažādiem ļauniem jokiem un tā, un bija visnotaļ jautri. Jo nu sēdēt un tēlot četrdesmitgadīgu moralizējošu tantuku ar tā kā nebūtu pārāk forši. Bet, šķiet, vajadzēja. Nedaudz netaisnīgi kaut kā, jo es neatceros sevi bļaujam pa visu autobusu apmēram šādi: "Mums gribas čurāt, atnesiet podiņu, te viss būs slapjš, hahahahah, nūūū, mēs šite nestāsimies? Kāpēc, nu bet apstājamies taču," turklāt tik drausmīgā balsī, ka gribas mest ar kurpi pa galvu. Nothing personal, bet es nedaudz apvainojos tā kā. Bet galvenais, ka Backstreet Boys būs Rīgā, un es gribu redzēt, yo :D