Ir dienas, kad jūtos kā sūds. Kā, piemēram, šodien. Neko negribas, tikai nīkt un puņķoties. Tā gaidīju KISS koncertu, bet nekur neiešu, jo vairs nemaz negribu. Rītdien jābrauc uz draudzenes 18 - bezmazvai kaut kāds gada pārtijs, bet uz turieni ne tik negribu doties. Pat mans tētis, kurš vienmeŗ priecājas, ka palieku mājās un tā, šodien noteica: "Wtf? (Nu labi, tā gluži nē.) Kāpēc tu nekur negribi iet?" Un, nē, man nav PMS.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru