In retrospect.

Manas 3 kaislības:

1. dzīslainas, spēcīgas rokas;
2. uzvalks;
3. dzied korī.

Tieši šādā kārtībā.

There will be no other soldier.

Lasot ekonomikas grāmatu, kuras vienā lapaspusē vārds "peļņa" parādās ap divdesmit reižu, vārdu savienojums "peļņas maksimizēšana" netīšām izlasās kā "peņa maksimizēšana".

Handshake of a friend.

A man patīk šitā. Aizbraukt vakarā uz teātri, sapucēties drusku, klikšķināt papēžus, sēdēt pirmajā rindā un smieties, tad atbraukt mājās un uzvilkt pidžambikses, dzert aliņu no kausa un sēdēt pie datora. Nu ta kā pilnīgi dažādas dzīves.

It rushes through my head, it finds me.

Nu ja, cik tad ilgi var būt joku plēšamais garīgais. Tā vietā man šodien gribas papinkšķēt un pažēloties.

Ozolā ir spēks!

Tik daudz joku šodien, ka man C vitamīnu 100 gadus nevajadzēs un dzīvošu es 200 gadus!

Virtualitāte vs. realitāte.

"Tu neesi iedomājusies, ka cilvēki draudzējas ar tevi tikai tāpēc, ka esi gudra?" "Katru dienu." Lai nu kā arī būtu, šodien par palīdzību ķīmijas ieskaitē man atsūtīja 500 vīnus iekš Ikariam.

I still do depend on you.

Vispār jau man dzeja ne sevišķi patīk, it īpaši tās supertēlainās un nesaprotamās rindas, no kurām jācenšas izlobīt liriskā es sajūtas un vēl sazin kas. Labi, Elsbergu, Veidenbaumu un Čaku es varētu lasīt daudz un dikti, bet, piemēram, Strēlerte un Rainis mani atbaida. Toties mazajam mīļdzejnieku pulciņam, šķiet, pievienosies vēl divi - Lindars Tauns un Gunārs Saliņš - "elles ķēķisti". /Nē, visām maņām Pasauli tveru - Pasauli taustu, ievelku plaušās, riju un dzeru./ (L.Tauns.)

If the snow buries my neighbourhood.

Guncis visā savā krāšņumā :D

I hear in my mind all of these sounds.

• Šodien biju pat sev neraksturīgi izšķērdīga un pasūtīju burrrvīgas Skull Candy austiņas, kuru vērtība patiesībā pārsniedz manu mēneša pusdienu naudas daudzumu. Bet nu to es uztveru kā miljono dāvanu aizgājušajā dzimšanas dienā.
• Jancīgi bija tas, ka es biju nolēmusi neapmeklēt pēdējās stundas, bet, kamēr pirku mandarīnus, pārdomāju. Viss beidzās ar pikošanos pie skolas un mandarīnmizu maisiņa sviešanu klasesbiedriem.
• Manā istabā vasarās vienmēr ir viskarstāk, bet ziemās - visaukstāk. Izskaidrojums vienkāršs - pie mana loga nav koku (saule), un istaba atrodas pie mājas ārējās sienas (aukstums).
• Žēl, ka sniegs drīz nokusīs - nebūs vairs iemesla, mājās ejot, priecāties.
• Zelta zābaki ar "škuročku" ir visbriesmīgākais, ko man pēdējās dienās ir nācies redzēt.

Till you both grow older.

V-a-r-e-n-s vakars. Izsmējos, izrunājos, izpriecājos! Kā vecajos laikos - tikai bez bonīša un šampīšiem, bet gan ar mojito un aliņiem, bet bez pārmērībām. Paldies meičukiem (: Neatceros, kad pēdējoreiz man pusčetros no rīta nav nācis miegs. Saruna draudziņos manas mājas ietvaros: Guna (no pirmā stāva): es zinu, ko tu dari! ejam uzpīpēt? Guna (no otrā stāva): labi, jau nāku lejā!

I think I like today.

Par spīti nāvīgajai matemātikas ieskaitei, kuras laikā gribējās smieties, jo tur rezultāts sanāca ar visādiem sīnusalfareizkosīnuskvadrātābetareizdivastrešdaļasreizakubā. Un vispār šī bija viena no retajām ieskaitēm pēdējos skolas gados, kurā es sēdēju gandrīz līdz stundas beigām, nevis izvēlos no kabineta pirmā. Gāju mājās, klausījos Jose Gonzalez un priecājos par sniegu. Es laikam varētu pierast pie skolā iešanas sestdienā. Man patika. Nezinu, kāpēc.

All that you can't leave behind.

Klausos visādas mīļdziesmas un priecājos par to, ka pēc mēneša es vazāšos pa Nicas mīlīgajām ieliņām, nevis pūšu te, Latvijā, un dusmošos uz visu & visiem.

Lip Smacker.

Šobrīd visforšākā mantiņa, kas man pieder, ir lūpu balzāms ar kokakolas smaržu un garšu, ko man atdeva Ieva, jo "man pat nav naudiņas, lai nopirktu filmas, tāpēc jākačā internetā".

Oh, well.

"Gribu izmēgināt seksu ar putukrējumu, augļiem... " /avots: cosmo.lv/ Nē, nu es daudz ko saprotu, ir tādi, kam patīk to darīt ar sunīšiem, šampanieša pudelēm un ko tur vēl, bet man patiešām gribētos redzēt, kā tas notiek ar putukrējumu!

Now I can do whatever I like!

Visu mūžu domāju, ka man ir B asinsgrupa, jo tādu man noteica, kad piedzimu. Ne sūda. Šodien noskaidrojās, ka man patiesībā ir ceturtā. AB.

Not my cup of tea.

Jel, vakardiena bija vienkārši septītās klases atkārtojums. Dzert lētu un siltu šņabi kaut kādā mājas pagalmā. Nožēlojamāk vispār var būt?

I'll even cut my hair and change my name.

/Cilvēki žvadz kā sīknauda kabatā manā. Es pagrābju sauju - nabadzība./ (Autoru nezinu.) Un vēl - šorīt izgāju čībās un halātā pēc avīzēm, un mani pārsteidza sniegs. Murrr. Pagājušogad 17.novembrī es ar dēli šļūcinājos pa Žagarkalnu. Bija plusos, un sniegs bija viena liela žļurga. Nu, tāpat kā šodien, tikai tad šī diena bija viena no rudenssniega beigu dienām.

I cannot escape and I cannot forget.

Man ir nepieciešama psihologa/psihoterapeita palīdzība, lai es beidzot tiktu galā ar sevi & savu sajāto psihi. Protams, to visu varētu atrisināt arī viena lode, bet tas jau vairs nebūtu interesanti.

"Jelgavā var dabūt pa muti un piedzerties."

Es varu darīt, ko gribu, neviens tāpat neskatīsies/neievēros. "Forša" apziņa tāda.

Drug dealer on speed dial.

Šodien tā bišči pa skaisto. Man gan kājas pēc 40 minūšu stāvēšanas kājās mira nost, jo, ziniet, ierasto kedu vietā uzvilkt 13cm augstus papēžus nav gluži tas pats, kas brokastīs biezpiena vietā ēst jogurtu. Mani klasesbiedriņi izskatījās nedaudz kā uz kāzām ar balto rozi kabatā, bet nu uzvalki, uzvalki.. Murrrrrrr. Es varētu pierast pie tādiem skaistiem pasākumiem. Bet, atgriežoties realitātē, jāiet uz ledusskapi pēc auksta aliņa un jāturpina ņerksēt. Jajaja.

Backs of the cereal boxes.

Hahah, atceros, kā pirms pieciem gadiem (kad man bija 13) mani izsauca pie vadības, jo es smirdēju pēc cigaretēm. Todien es direktores kabinetā raudāju un vēl nez ko, bet viss beidzās laimīgi. Šodien mani izsauca atkal, tikai par to, ka kāda skolotāja mani redzēja pīpējam pirms lāpu gājiena. Šoreiz es smējos. Bet man pat piedāvāja lūgt palīdzību atkarību profilakses kabinetā! Abas divas reizes mācību daļa teica, ka mani vajadzētu iekaustīt: es laikam izraisu cilvēkos šādu vēlmi.

Far along the road.

Man nepatīk slimnīcas. Tās man vienmēr liek atminēties to, kā es piecu gadu vecumā salauzu roku un mani atstāja vienu pašu slimnīcā pa nakti, pat neatvadoties. Jauko ziņu, ka mani vecāki ir aizbraukuši mājiņās, man paziņoja ķirurgs. Tas bija briesmīgi, es daudz raudāju. Šodien gan slimnīcā es biju apmeklētāja lomā un daudz, daudz smējos, kas tai vietai, šķiet, nepiedien.

D-d-draudzenītes.

Pienākusi otrdiena, un es, protams, sāku skatīties visus iknedēļas seriāliņus internetā (arestējiet mani!). Jūtos diskriminēta. Visur tikai izlec "Find a hot date in Jelgava" un tāda tipa sludinājumi, kuros gozējas dažādas sievietes/viņu ķermeņa daļas. Es saprotu, ka neviens man nepiedāvās "Find hot men to fuck in Valgundes klosteris", jo tas tā kā ir dāmu iestādījums, bet nu tomēr varēja man vispār piedāvāt kādu "Sexy men in Jelgava" vai nu kaut ko tamlīdzīgu! Mums taču arī gribas (:

Phd is never wrong!

Man ir garlaicīgi, tāpēc es spēlēju Karogu un atceros bērnību. Tagad spēlēšu Lingo!

Out of the system.

Šodien man ir izspiestā citrona sajūta (4h miedziņa, ļoti sāpošas kājas, drudzītis un slinkumiņš). Ja cilvēki spēj šitā dzīvoties katru nedēļu - visu cieņu! Bet es arī laikam sākšu labāk saprast klasesbiedru miegainās sejas pirmdienu rītos.

Thanks for clearing my dream.

Man ir drudzītis, nedaudz velk uz vēmienu, asarojošas acis un nāk miegs, bet es vienalga došos iekarot naktsklubu pirmoreiz mūžā! Yo!

Lockdown.

Pēc puspudeles šampīša matemātikas mājasdarbus par neregulārām piramīdām ar taisnleņķa trijstūri pamatā saprast ir pagrūti. Vismaz man.

Live your life.

Rīt angļu valodas olimpiāde. Gribot negribot tas liek iedomāties par Mārtiņu. Nepazinu es viņu, bet pagājušajā gadā olimpiādē viņš sēdēja blakus solā. Nu tā, bišči skumji kļuva. Ja.

Counting down the days.

WTF???? Labi, ka es nedzīvoju dzīvoklī!

Hang on.

Ai, forši, forši. Tikko, mainot gultasveļu, atradu divus pieclatniekus, iekritušus spraugā starp gultu un sienu! Vēl foršāk ir tas, ka mana klasesbiedrene ir apprecējusies, bet man pat boifrenda nav. Atliek vien skatīties "Bez pupiem nevar sūkties" un ņaudēt par sūri grūto dzīvi.

Nice shoes. Wanna fuck?

Viss mans ūberplāns ar asiņu nodošanu rīt (kas ietvertu attaisnotu krievu valodas stundu neapmeklēšanu) laikam izgāzīsies, jo tikko izlasīju, ka iepriekšējā dienā nedrīkst ēst šokolādi (brokastis) un vistu (pusdienas), kā arī paaugstināta temperatūra un akūta slimība ir tabu. Nu nekas, gan vēl paspēšu!

Jauns mēnesis, jauna dzīve?

!@#^&*! Besī, besī tas, ka no rītiem ir gaišs. Esmu gulējusi 6 stundas, kas man ir maz, tāpēc jūtos nejēgā pārgurusi, bet vēl pēc tam divas stundas vārtījos pa gultu, cenzdamās aizmigt, protams, ne sūda nesanāca, lai gan miegs nāca nenormāli. Es gribu normālu miegu, ibio!