Mein Kampf.

Skola šodien nomācoša. Vispār sajūta tāda kā tādā cietumā vai autoritārajā režīmā. Katru stundu viņa ievelkas pie mums, pārskaita ("Es jau neesmu tā skolotāja, kura jūs pārskaita"), ZVANA MAMMĀM (pofig, ka mums VISIEM ir 18) par neapmeklētu stundu un vēl uzdrīkstas pajautāt, kurš nav bijis tajā un tajā stundā (jo nav paspējusi ienākt), laikam cer, ka starp mums atradīsies kāds, kas izstāstīs. Tā arī pateicu: "Es savus klasesbiedrus nenododu." Domāju, nav tālu tā diena, kad es, nespēdama savaldīties, izspļaušu: "Kaut jūs uz sārta sadegtu!" Es vispār skolā negribu rādīties, un viss ir viņas dēļ, jo, ieraugot to cilvēku, man iekšas sāk vārīties.