Man šķiet, ka pēc pāris gadiem es likšu sev izraut visus zobus un salikt skaistas protēzes (nu gluži kā Džonam). Jo neatceros, ka tie man kādreiz būtu sagādājuši kādus priecīgos mirkļus.
1) Mans apakšžoklis bija lielāks nekā augšžoklis, līdz ar to man izrāva 2 pilnīgi veselus zobus;
2) salika breketes, kas 2 gadu garumā ik pa laikam sagādāja briesmīgas sāpes, turklāt vienmēr bija jāsatraucas, vai tās nav pilnas ar griķiem, gurķiem vai citu pārtiku;
3) kad dzelžus noņēma, vajadzēja nēsāt platīti, jo retaineri uzlika tikai apakšējiem zobiem; pie tās es nespēju pierast, līdz ar to zobiņi ātri vien aizbīdījās atpakaļ;
4) vēlāk man vēlreiz lika breketes, hell yeaaaah, atkal sāpes;
5) bet arī tas nedeva ideālu rezultātu, jo zobi nav perfekti taisni, turklāt visu mūžu laikam jānēsā retaineris;
6) es varu pucēt šos, ar ko vien gribu, bet skaisti baltus iegūt nevaru;
7) nelietoju kolgeitus un blendamedus, tīru kārtīgi un cītīgi, bet vienalga rodas caurumi;
8) un tagad izciešu gadsimta sāpes.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru