2009-09-26
A clean slate.
Šodien tikpat kā nemeklēju interneta robežu, kas ir ļoti netipiski man, bet gan lasīju "Breaking dawn". Nekādā ūbersajūsmā neesmu (garlaicīgi jau nebija acīmredzot gan, haha), apsēsta laikam tomēr nebūšu, man patīk priecīgi notikumi, nevis visādas near-death experiences, protams, būdama lielākā ņuņņa pasaulē, es šņukstēju tajās vietās, kur Džeikobs bija bēdīgs (man gan ir viegli piedzīvot katarsi), kā arī brīnījos par autores fantāziju, kura brīžiem šķita vienkārši sicccck. Es gan paredzu, ka šonakt man būs grāmatas iespaidoti sapņi, bet tā jau ir ierasta prakse.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
2 komentāri:
4.grāmata un tās beigas man sabojāja visu sāgas patiku, likās vislaik kaut kāds "pif-paf, mums visiem ir super spējas" vai arī viss pārāk ideāli un superīgi un visi viena liela, laimīga ģimene un veeeh
bet interesanti bija, to atzīstu ;D
šitas, aj nemaldos, bij tas, kas lika daudz par šito tēmu pasmaidīt http://www.cracked.com/funny-36-twilight/
Hahahahaha, a nice one :D
Man 4. grāmata uz beigām sāka atgādināt Hariju Poteru: kaut kāda episka cīņa (kura pat beigās nenotiek!), yoyoyo, baigās spējas, kuras īstajā momentā attīstās, viss, protams, beidzas laimīgi, varēja vēl pierakstīt kādu lapiņu ar to, kas notiek pēc 15 gadiem, vai Džeiks nocopēja Renesmi! :D
Ierakstīt komentāru