Ding-dong.

Man ļoti patika tās pasniedzējas, kuras šodien mūs mācīja (es vēl neesmu redzējusi tās "vecās padomju stila vecenes, kuru lekcijas ir sausas"), visi sēdēja pa pāriem, bet es biju viena pati, pat pāru darbu taisīju viena pati, tā ka tas nav pārāk forši, šodienas laikā iesāku runāt tikai ar vienu cilvēku no mūsu grupas, es vairs neesmu ūbergudra, man liekas, ka es nekam netikšu līdzi, man vajag visādas grāmatas par fonētiku/fonoloģiju, man riebjas, ka mums lekcija ir 1,5h gara, jo es tik ilgi fiziski nespēju nosēdēt, līdz ar to dīdos tāpat kā teātrī vienmēr, man nepatīk pusstundu garie starpbrīži, jo tad nav, ko darīt, vienīgi iet pīpēt, toties mums grupā ir tikai 19(?) cilvēku, kas savā ziņā ir forši, jo liekas tā mājīgi, braukt ar vilcienu arī nav pārāk inčīgi, bet to var pieciest, un es neesmu normāli gulējusi 2 naktis, jo acīmredzot esmu iekšēji sastresojusies, un vispār šobrīd viss ir slikti.