Šonakt sapnī nocirtu sev trīs pirkstus netīšām (dīvainā kārtā tie bija rādītājpirksts, vidējais pirksts un mazais pirkstiņš, nezinu, kādā veidā zeltnesis izvairījās no cirvja), nācās paņemt tos otrā rokā un iet uz kaut kādu x medpunktu (kurš atradās tā kā otrajā stāvā, bet piekļūt varēja, rāpjoties pa mājas ārsienu), kur gan neviens nelikās zinis par to, bet es tikai teicu: "Tie pirksti sapūs, ja viņus man nepiešūsiet!" Joprojām nevienu tas neinteresēja, aiz aizkariem es redzēju kaut kādas dzemdējošas sievietes, tur vispār bija tikai viena ārste vai medmāsa, es pirkstus vienkārši pati piestiķēju atpakaļ, lai gan man skaidrs bija tas, ka tie ir jāpiešuj obligāti! Biju arī slimnīcā (Jelgavas, ja nemaldos), bet arī tur neviens nepievērsa man uzmanību. Tā nu es nostaigāju 2 dienas ar nepiešūtiem pirkstiem, līdz atkal aizgāju uz x medpunktu un teicu māsiņai/ārstei, ka es taču SAMAKSĀŠU, samaksāšu vairāk nekā vajag, un tad mani beidzot pieņēma un fiksi piešuva pirkstus atpakaļ. Kā par brīnumu, nekas no šī visa nesāpēja, vien bija jocīga sajūta, ka nav pirkstu.
Vienu citu nakti mēs ar Ķirbi bijām pie Annas baznīcas un sēdējām uz tāda augsta mūra. Man pēkšņi nenormāli sāka sāpēt labās rokas apakšdelms, nu tā, ka nevar izturēt (un to es arī sapnī jutu). Tur izveidojās brūcīte, no kuras izsprāga ārā asinsvads, no kura sāka šļākties asinis. Es centos to aizspiest ciet, bet nevarēju, jo spiediens bija pārāk liels (šis asinsvads nevis nokarājās gar roku, bet bija perpendikulāri tai, tā ka leņķis starp roku un asinsvadu varēja būt ~90 grādu), viss trotuārs jau bija asinīs, tāpēc nolēcu no mūra un nostopēju žiguli, lai mani aizvestu uz slimnīcu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru