Akdies, es pirmo reizi biju Trakajās dienās, tas bija vienkārši kaut kad ārprātīgs, tālāk par pirmo stāvu un otrā stāva grāmatu stūrīti nemaz netiku, tas ir pārāk baisi. Dīvaini ir redzēt, ka cilvēki ar Calvin Klein somām un Guess apaviem skrien un grābj visu, ko vien var paķert un kam ir akcijas zīme, aktuālākā prece laikam bija pistācijas, kuras cilvēki stiepa maisiem. Smieklīgi, protams, ir redzēt, ka Stockmann ir iepircis daudz visādu khm mantu, kuras ikdienā tur tiešām nevar nopirkt, piemēram, divlitrīgas dušas želejas vai "Čornaja žemčug" krēmus. Un kāpēc gan uz letes neizlikt stikla traukos salādētas paketes?
Mans mājupceļš vilcienā bija visnotaļ neparasts. Sēdēt, protams, nebija, kur, tādēļ visu ceļu nostāvēju tamburā, smiedamās par onkuļa, kurš dzēra šņabi, uzdzerdams "Apinīti", jokiem un izteicieniem. "Visi baloži izkāpa, paliek normālie. Meitene, kāpēc tu nesmaidi? Mums nav pa ceļam? Es tev neuzmākšos, tikai aizstāvēšu. Laid tās muļķības gar ausīm!" Drusciņ forši bija, vismaz interesanti, hahh.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru