Satiku dažus klasesbiedrus vilcienā vakar, šonakt, protams, sapņoju par viņiem. Manas zemapziņas ceļi ir neizdibināmi, hahah. Man likās, ka sapņi ir cilvēka slēptākās vēlmes, nevis tas, kas dienas laikā redzēts/pateikts/dzirdēts/utt. Vai arī man nav slēptu vēmju, tādēļ jāizlīdzas ar kaut ko citu.
2 komentāri:
Ko mēs darījām?
Laur
btw piekrītu arī par pē'dejo rakstu, man puse klausāmās mūzikas ir, piemēram, sytycd.
Es pat īsti neatceros, bet tur bija lapu grābšana, runāšanās, kaut kāds raksts žurnālā, turklāt arī citi mani klasesbiedri tur bija, kurus es nesatiku.
Jā, sytycd arī dod daudz mūzikas.
Ierakstīt komentāru