Geisha from Asia.

Šovakar bija mazliet dīvaini. Sēdēju mierīgi uz soliņa uz perona, gaidīdama savu vilcīti, minding my own business. Netālu stāvēja māmiņa + meita: māmiņa raudāja un grīļojās, meita (~7g.) lika māmiņai apsēsties. Viņa apsēdās (mamma) man blakus un turpināja raudāt, turklāt to visu pavadīja spēcīgs alkohola aromāts. Meita visu laiku mierināja savu radītāju, teikdama (krieviski), lai neraud, kaut ko par tēti un vēl šo to, ko es īsti nesapratu. Bet māmiņai bija izraudātas acis, un viņa turpināja šņukstēt. Tad māmiņa ieķērās man elkonī. Es uz to īpaši nereaģēju, bet viņa sacīja, lai nebaidos. Es savā lauzītajā krievu valodā teicu, ka "ja ņebojus", un tā mēs sēdējām kādas 5 minūtes saķērušās, un māmiņa kaut ko runāja, bet ļoti neskaidri, sapratu vien to, ka viņa šodien apglabāja savu vīru. Es, protams, pati gandrīz no līdzjūtības sāku raudāt, bet tomēr ne. Man bija žēl meitiņas ļoti, ka viņai "jāvāc" sava mamma un kura Ozolniekos centās viņu pamodināt, bet māmiņa nereaģēja.